NATO sanāksme Rīgā: alianse izsaka nopietnu brīdinājumu Krievijai

Noslēgusies lielā NATO sapulce Rīgā. Alianses ārlietu ministri trešdienas vakarā dodas mājās, bet dodas mājās ar bažām. Jo šo samitu aizēnojuši ļoti nopietni signāli par potenciālu Krievijas iebrukumu Ukrainā, par ko liecina karaspēka koncentrācija uz robežas. Šī NATO sapulce Rīgā ieies vēsturē ar ļoti nopietniem brīdinājumiem Krievijai – apdomāties un neiebrukt Ukrainā.

NATO alianse kopumā un, kas svarīgi, arī ASV pārstāvji trešdien nepārprotami pauda, ka negrasās pievērt acis uz Krievijas agresijas izpausmēm Ukraina. Iebrukums Ukrainā Krievijai izmaksās dārgi. No NATO vadības šajās dienās to dzirdējām vairākkārt – runa ir par ļoti smagām ekonomiskām un politiskām sankcijām Krievijai agresijas gadījumā pret Ukrainu.

Lasi vēl - NATO sanāksme Rīgā: ASV apliecina gatavību stiprināt Baltijas reģiona drošību

Ukraina, protams, apzinās, ka nav NATO dalībvalsts un kolektīvās aizsardzības garantijas uz to neattiecas. Taču Ukrainas puse novērtē visa veida atbalstu un aicina aliansi uz ātru reakciju – lai atturētu Krieviju no iebrukuma. Ukrainas amatpersonas aicinājušas palielināt NATO militāro klātbūtni reģionā.

"Mēs negaidām, kad kāds cīnīsies par mūsu valsti. Tā ir mūsu valsts, un mēs to aizsargāsim. Bet ir lietas, ko NATO, tās dalībvalstis un Eiropas Savienība var darīt, lai atturētu Krieviju no iebrukuma. Raidīt skaidru signālu, ka nekādas militāras darbības pret Ukrainu kā suverēnu valsti netiks pieļautas. Ukrainai ir tiesības kļūt par Eiropas daļu, kas balstās uz tiesiskuma un demokrātijas principiem," pauž Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Ukrainas puse saņēma solījumu par politisku un par praktisku atbalstu no NATO. Tieši kā izpaustos praktiskais atbalsts iebrukuma gadījumā, netiek precizēts. Taču skaidrs, ka Ukrainas ārlietu ministra dalība šajā sanāksmē bija kā sarkanā lupata Kremlim. Turklāt Krievijas prezidents brīdinājis, ka NATO militāra palīdzība un klātbūtne Ukrainā pārkāptu Krievijas "sarkano līniju".

Tikmēr Rīgā notiekošajā NATO ārlietu ministru sanāksmē ASV un citi Rietumu sabiedrotie neslēpa – Krievijas spēku un bruņojuma mobilizācija pie robežas ar Ukrainu rada bažas par jauna iebrukuma risku. Šādus brīdinājumus izteikuši arī ASV un Eiropas izlūkdienesti. NATO valstu nostāja šajā krīzē ir pilnīgi skaidra – Krievijai jāpārtrauc situācijas eskalācija, jebkura agresijas izpausme pret NATO sabiedroto Ukrainu radīs nopietnas sekas.

"Ja Krievija ies pa konfrontācijas ceļu Ukrainas gadījumā, mēs skaidri norādām, ka reaģēsim, tostarp piemērojot dažādus ekonomiskus mehānismus, pasākumus, no kā mēs iepriekš atturējāmies. To es šobrīd nenosaukšu, bet varu teikt, ka mums ir kopīga pieeja ar partneriem un sabiedrotajiem, un es redzēju, ka mums visiem ir izteikta solidaritāte – mēs esam gatavi vērst iedarbīgus pasākumus pret Krieviju – ja tā iebruks Ukrainā, vai vērsīs kādas agresīvas darbības pret Ukrainu. Ja Krievija noraidīs diplomātiju – esam gatavi rīkoties. Krievijai ir jāsaprot, ka darbībām, kas tai ir padomā – būs sekas, Ukrainai ir tiesības un iespējas sevi aizstāvēt, un mēs šos centienus atbalstīsim," vērš uzmanību ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Stoltenbergs uzsvēra, ka notiekošā situācija ietekmē visas alianses drošību. Tam piekrīt arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, sakot, ka jādara viss, lai novērstu potenciālo uzbrukumu Ukrainai: "Mēs cenšamies spert soļus, lai novērstu saspīlējuma palielināšanos. Šādas krīzes ir jānovērš, vēl pirms tās attīstās, jo, kad tās ir sākušās, ir daudz grūtāk tām pretoties. Tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai skaidri pateiktu – jebkādai agresijai pret Ukrainu sekos spēcīga atbilde."

Šī ir jau otra reize šogad, kad Krievija savelk savus spēkus pie Ukrainas robežām – šeit, aliansē, tas tiek arī uztverts kā Maskavas mēģinājums testēt, vai sabiedrotie būs gatavi aizstāvēt Ukrainu. Vienlaikus sanāksmē gan ASV valsts sekretārs, gan NATO vadītājs uzsvēra, ka Krievijai nav nekādu tiesību traucēt Ukrainas virzībai uz Rietumiem.

"Es nāku no mazas valsts, kurai ir robežas ar Krieviju, un es nevaru iedomāties, ka Krievija tagad noteiktu, ko Norvēģija drīkst vai nedrīkst darīt. Tas pats attiecas uz Ukrainu. Ukraina ir neatkarīga valsts ar savām robežām, un šīs starptautiski atzītās robežas ir jāciena – tas attiecas gan uz Krimu, gan Donbasu kā Ukrainas daļu. Šī doma vien, ka NATO atbalsts suverēnai valstij ir provokācija – ir neprātīgs. Tas daudz ko pasaka par Krieviju. NATO ir aizsardzības alianse, mēs nevienu neapdraudam, mēs cienām valstu lēmumus. Piemēram, Baltijas valstis, kad tās nolēma pievienoties NATO. Mēs cienām arī Ukrainas vēlmi pievienoties NATO. Mēs esam teikuši, – Ukraina varēs pievienoties, kad tā atbildīs NATO standartiem, un mēs palīdzēsim viņiem šajā ceļā, palīdzot ar reformām, cīņā ar korupciju. Krievijai nav ne tiesību, ne teikšanas tajā, uz kuru pusi vēlas virzīties Ukraina," pauž NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretāra vārdi par Krievijas "neesošajām" tiesībām uz ietekmes zonu daudz, protams, nozīmē arī Latvijai, kurai šobrīd svarīgas arī hibrīdkara izpausmes uz Baltkrievijas robežas.

Bez Ukrainas jautājuma izskanēja satraukums arī par Baltkrievijas režīma organizētais hibrīdkarš. Arī šajā situācijā ir pilnīga solidaritāte ar Poliju, Latviju, Lietuvu. Alianses vadītājs noslēdzot Rīgas sanāksmi paziņoja, ka NATO cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību, lai vērstos pret šo hibrīdkaru – mēs sargājām, sargāsim un nosargāsim savas robežas. Runājot par esošajiem drošības apdraudējumiem un potenciālo spēku stiprināšanu mūsu reģionā – Stoltenbergs arī apliecināja, ka, ja tas būs nepieciešams, uz Latviju īsā laikā varētu nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru.