Pabeigti no dūņu laukiem "Križi" noplūdušā piesārņojuma operatīvie savākšanas darbi
Likvidējot novembra beigās Augšdaugavas novadā dūņu laukos "Križi" notikušās avārijas sekas, ir pabeigti neatliekamie darbi pie vidē noplūdušo dūņu savākšanas, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Jalinska.
Laikā no 27.novembra līdz 22.decembrim savākti un uz drošu novietni nogādāti vairāk nekā 13 000 kubikmetru (m3) dūņu grunts maisījuma. Lai uzraudzītu turpmāko situāciju, turpināsies virszemes ūdeņu monitorings Stropes upē.
SIA "Daugavpils ūdens" kopš avārijas dienas veicis neatliekamos pasākumus – vidē nonākušā piesārņojuma ierobežošanu un savākšanu.
Lasi vēl:
- Avārijas dēļ no dūņu laukiem "Križi" vidē noplūdušas dūņas; piesārņojums novērots piecās zemes vienībās
- Noplūdušo dūņu savākšana Augšdaugavas novadā varētu izmaksāt līdz 120 000 eiro
Lai izdarītu secinājumus par avārijas rezultātā radītā kaitējuma ietekmi uz zivju resursiem un virszemes ūdensobjektu – Stropes un Līksnas upes – ekoloģisko kvalitāti, tiks veikta zivsaimnieciskā ekspertīze. Zivju bojāeja piesārņojuma skartajās teritorijās nav konstatēta. Vienlaikus jāņem vērā, ka avārijas radīto seku ietekme uz virszemes ūdeņu ekosistēmu vērtējama ilgstošākā laika periodā, paaugstinoties gaisa temperatūrai un iestājoties veģetācijas periodam, norādīja Jalinska.
Pēc SIA "Daugavpils ūdens" izpildīto neatliekamo darbu izvērtēšanas un visu veikto analīžu rezultātiem, ņemot vērā ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti, VVD novērtēs videi nodarīto kaitējumu, kā arī izvērtēs nepieciešamību veikt turpmākus sanācijas darbus avārijas skartajā teritorijā. Nepieciešamo sanācijas darbu apjoms un izpildes laiks vēl tiks vērtēts.
Kā vēstīts, šī gada 25.novembrī dūņu laukos "Križi", Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, nobrūkot piektās dūņu krātuves apvaļņojuma posmam, notekūdeņu dūņas tajā skaitā ar lietus ūdeņiem sajauktas dūņas izplūda vidē. VVD uzsver, ka avārijas rezultātā radītais vides piesārņojums vērtējams kā lokāla līmeņa – gan no skartās teritorijas, gan piesārņojuma ietekmes uz vidi aspekta.
Būtiskākā notekūdeņu dūņu daļa lokalizējās esošajā reljefa pazeminājumā, meža zemē. Kopumā ar notekūdeņu dūņām un dūņu – ūdens sajaukumu piesārņoti piecu zemes īpašumu sauszemes teritorija aptuveni piecu hektāru (ha) platībā. Ar notekūdeņu dūņām un dūņu – ūdens sajaukumu tika piesārņota Stropes upe 3,3 kilometru (km) garumā, kurā piesārņojums nonāca pa meliorācijas grāvi, kā arī ir piesārņota Līksnas upe no Stropes ieplūdes vietas līdz tās ietekai Daugavā 26,81 km garumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
