"Taliban" meklē atzīšanu Eiropā

Līdz šim neviena valsts nav atzinusi "Taliban" valdību, kas pie varas nāca pērnā gada augustā, ar ieročiem rokās no varas gāžot iepriekšējo valdību. Uz sarunām, kas ilgs vairākas dienas, ieradušies vairāku Eiropas valstu diplomāti, kā arī pārstāvji no ASV un afgāņu organizācijām ārvalstīs.

Azams Šafiula

Afganistānas ārlietu ministrijas pārstāvis

"Tas ir solis, lai šīs valstis leģitimizētu Afganistānas valdību. Ņemot vērā 20 gadu propagandu, ir bijušas problēmas attiecībā uz "Taliban". Taču tagad šāda veida uzaicinājums un saziņa palīdzēs Eiropas sabiedrībai, ASV un daudzām citām valstīm dzēst nepareizo priekšstatu par Afganistānas valdību."

Pirmais solis, ko vēlas "Taliban", ir tikt pie vairāk nekā 10 miljardiem dolāru, ko Rietumvalstis iesaldēja ārvalstīs izvietotajos Afganistānas valdības kontos, kad varu pārņēma "Taliban". Kā uzsver "Taliban" pārstāvji, šī nauda nepieciešama, lai novērstu humāno krīzi, kas pārtikas trūkumu dēļ veidojas viņu valstī.

Norvēģija arī līdz šim iesaistījusies kā vidutāja starptautiskajā diplomātijā. Tā ir iesaistījusies miera centienos vairākās valstīs, tostarp Mozambikā, Afganistānā, Venecuēlā, Kolumbijā, Filipīnās, Izraēlā un Palestīnas teritorijās, Sīrijā, Mjanmā, Somālijā, Šrilankā un Dienvidsudānā.

Afganistānas talibu pagaidu valdības premjerministrs Mohammads Hasans Ahunds pagājušajā nedēļā aicināja musulmaņu valstis kļūt par pirmajām, kas oficiāli atzīst radikālās islāmistu kustības administrāciju.

Pagaidām neviena valsts talibu valdību nav atzinusi, rietumvalstīm vērojot, kā talibi, kas pirmajā varas posmā no 1996. līdz 2001. gadam iemantoja drūmu reputāciju ar cilvēktiesību pārkāpumiem, valdīs tagad.

ASV, Eiropas un citas valstis ir atturīgas attiecībā uz "Taliban" pagaidu valdības atzīšanu, apsūdzot talibus, ka tie atkāpušies no solījumiem izveidot politiskā un etniskā ziņā ietverošu valdību, kā arī ievērot sieviešu un minoritāšu tiesības.