Degšana dūmvados nav joka lieta: ugunsdzēsēji dalās padomos, kā rūpēties par savu un mājokļa drošību
Savu mājokļu dūmvadus noteikti ir lētāk regulāri iztīrīt nekā cīnīties ar sekām pēc tam, kad skurstenī deguši sodrēji. Glābējiem, meklējot degšanas vietu, bieži vien nepieciešams uzlauzt grieztus un sienas, nemaz nerunājot par to cik lieli naudas līdzekļi jāiegulda, lai pašu dūmvadu savestu kārtībā pēc ugunsgrēka.
Ugunsdzēsēji gada laikā saņem vidēji 500 izsaukumu, kas saistīti ar sodrēju degšanu dūmvados. Piemēram, pagājušajā nedēļā apdzēst sodrējus glābēji devās uz Parka Ielu, Liepājā. Aculiecinieki ziņo, ka šajā ēkā ugunsdzēsējus pēdējo gadu laikā redz vairākkārt. Iemesls visās reizēs bijis līdzīgs. Šoreiz glābšanas darbu laikā cieta viens no ugunsdzēsējiem. Vīrietis, atradoties autokāpņu grozā, saspiedis kāju brīdī, kad grozs negaidīti noliecies.
Ugunsdzēsēji stāsta, ka glābšanas darbi šādos izsaukumos ir patiesi sarežģiti. Dzēšana ir jāveic no jumta, kā arī skursteņu konstrukcijas, piemēram, daudzstāvu ēkās, var būt atšķirīgas. Dažkārt degšanas vietu ir grūti atrast un tai piekļūt.
Viens no risinājumiem, lai apdzēstu sodrējus ir tehniskais sāls, bet otrs veids kā dzēst ir mazs daudzums ūdens. Pēc katra šāda ugunsgrēka īpašuma saimniekiem jāsauc speciālisti, kas apskata dūmvadu un dod apstiprinājumu, ka to var turpmāk lietot.
Jāatgādina, ka dūmvadi jātīra vismaz vienu reizi gadā pirms apkures sezonas sākuma, 1. novembra. Ilgdedzes kurināšanas iekārtām tīrīšana jāveic divas reizes sezonas laikā. Tīrīšanas var veikt arī paši ēku saimnieki. Savukārt speciālists noteikti ir nepieciešams vienreiz piecos gados, kad jāveic tehniskā dūmvadu apsekošana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
