Sasteigta, ar neskaidru nākotni, bet vērtīga. Saruna ar Latvijas pārstāvjiem "Konferencē par Eiropas nākotni"
Jau gadu visā Eiropas Savienībā norisinās "Konference par Eiropas nākotni". Arī Latvijā rīkots lērums aktivitāšu. "tv3.lv" sarunājās ar mūsu tautiešiem, kas izvirzīti pārstāvēt Latviju arī augstāka līmeņa diskusijās.
"’tv3.lv’’ jau rakstīja – 2021. gada pavasarī Eiropas Savienībā (ES) aizsākās "’Konference par Eiropas nākotni’’, kurā ikviens ES iedzīvotājs tiek aicināts izteikties un paust idejas par to, kādu nākotnē vēlētos redzēt Eiropu. Lai arī uzrunātie Latvijas novadi norādīja, ka iedzīvotāju interese par tur rīkotajiem konferences pasākumiem varētu būt bijusi lielāka, bet aktivitātei traucējis izpratnes trūkums dažādos ar Eiropu saistītos jautājumos, Latvija, izrādās, ir viena no aktīvākajām.
Statistiski Latvija šobrīd ierindojas 8. vietā starp pārējām ES dalībvalstīm, ņemot vērā iesniegto ideju, īstenoto aktivitāšu un rīkoto pasākumu skaitu. Tāpat konferences pasākumu mērķis neesot bijis pulcēt masas, bet gan izzināt pēc iespējas vairāk pilsoņu idejas. Tāpēc kopumā līdz šim aizvadītās aktivitātes vērtējamas pozitīvi.
Lasi vairāk:
- Jau gadu notiek vērienīgā "Konference par Eiropas nākotni", arī Latvijā. Nepamanījāt?
- Izzināt idejas, nevis pulcēt masas: "Konferencē par Eiropas nākotni" Latvija viena no aktīvākajām
Vienas no galvenajām konferences norisēm ir bijušas Eiropas Savienības pilsoņu paneļdiskusijas. Līdz šim pilnībā aizvadīti trīs no četriem paneļiem, kur katrā piedalās līdz 200 ES pilsoņiem. Paneļdiskusijām sekojušas darba grupas, kurās spriests par jau par konkrētiem jautājumiem un ierosinājumiem. Arī Latviju paneļdiskusijās aicināti pārstāvēt kopumā astoņi tautieši, no kuriem divi arī virzīti tālāk uz plenārsēdēm, kurās piedalās vairs tikai 80 pilsoņi. Jāpiebilst, ka plenārsēdēs piedalās arī Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, ES dalībvalstu parlamentu un valdību pārstāvji. Vairāk par pašu konferenci uzzini te.
Latviju šajās sēdēs pārstāv un savu paneļu tematus tālāk aizstāv Augusts Redovičs un Normunds Legzdiņš. "’tv3.lv’’ sazinājās ar abiem tautiešiem, lai noskaidrotu, kādus jautājumus ES pilsoņi virza tālākai apspriedei un kā kopumā līdz šim vērtējama konferences norise.
Aktuālākās paneļu diskusijas
Augusts piedalījies paneļdiskusijā un darba grupās "’Klimata pārmaiņas un vide/veselība’’. Kopumā paneļa dalībnieki ir izvirzījuši 35 priekšlikumus tālākai virzībai uz Eiropas Parlamentu, bet priekšplānā ir un arī atbalstu, visticamāk, gūs divi.
Vispirms tiek runāts par to, ka visā ES savienībā nepieciešams ieviest vienotu produktu marķējumu, uz kura atainots QR kods. Kā "’tv3.lv’’ stāsta Augusts, citviet ES jau šāda prakse vērojama, piemēram, Francijā, taču visās savienības valstīs būtu nepieciešama vienota sistēma.
"’Noskenējot QR kodu, cilvēks varētu iepazīties ar visu būtiskāko informāciju, tostarp ar produkta iepakojuma ietekmi uz vidi, iespējām šķirot, kā arī ietekmi uz veselību,’’ ideju lielos vilcienos ieskicē Augusts.
Tāpat tiek aktualizēti zaļāka transporta jautājumi – ES nepieciešams ieviest plašākai sabiedrībai izmantojamus velo celiņus, lai ar velosipēdu būtu iespējams veikt garākus maršrutus, piemēram, no pilsētas uz pilsētu. Augusts atzīst, ka viņam pašam šis jautājums interesē ļoti un nav saprotams, kāpēc Latvijā vēl nav ierīkots velo ceļš no Rīgas uz Siguldu.
"’Ir diezgan neticami, ka Latvijā joprojām nav velo ceļa starp Rīgu un Siguldu, tāpēc vērojams, ka daudzi vilcienā turp un atpakaļ brauc ar velo. Arī šādā jautājumā varētu iesaistīties ES,’’ stāsta Augusts.
Savukārt Normunds ņēmis dalību panelī "’Eiropas demokrātija / vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība’’. Aizvadīta paneļdiskusija Strasbūrā, Francijā, arī Florencē, Itālijā, kā arī apspriedes notikušas tiešsaistē.
Paneļa dalībnieki savus ierosinājumus sadalījuši piecos lielākos blokos: tiesību un nediskriminācijas nodrošināšana, demokrātija un tiesību aizsardzība, ES reforma, Eiropas identitātes veidošana, kā arī Eiropas pilsoņu līdzdalības stiprināšana. Katram blokam, protams, ir savi apakšvirzieni.
Normunds stāsta, ka vairāk iesaistās jautājumos par ES reformu, kur viens no priekšlikumiem ir mainīt ES iestāžu nosaukumus, lai precizētu to funkcijas un vairotu pilsoņu izpratni. "’Piemēram, Eiropas Padomi varētu pārsaukt par Eiropas Senātu, bet Eiropas Komisiju par Eiropas Izpildes komisiju,’’ ierosinājumu ieskicē Normunds.
Abu paneļu vēstnieku šī brīža uzdevums ir pārstāvēt paneļos izspriestos jautājumus, diskutēt, aizstāvēt un arī virzīt tos uz priekšu tālākai apspriedei.
Zināšu trūkums jūtams, bet "tukšumu" aizpildīšana ir paša rokās
Iepriekš "’tv3.lv’’ sarunās ar Latvijas novadiem, kuros arī norisinājušies kādi "’Konferences par Eiropas nākotni’’ pasākumi, noskaidroja, ka tomēr ir grūti runāt par ES jautājumiem, jo sabiedrības vidū trūkst zināšanu un izpratnes. Arī Augsts un Normunds atzīst – līdz šim tik padziļināti nav sekojuši līdzi un interesējušies par dažādiem ar ES saistītiem jautājumiem, tāpēc diskusijās ne vienmēr iet viegli.
"’Ir grūti, jūt zināšanu trūkumu. Tieši tāpēc arī diskusijās pārsvarā virsroku ņem tie, kas par visu ir lasījuši vairāk. Es esmu vairāk uzklausījis citus, nevis nācis ar savām idejām, jo vienkārši nezinu tik daudz, cik kāds cits. Taču man šī konference ir palīdzējusi uzzināt vairāk, un es arī turpinu interesēties par šiem jautājumiem,’’ stāsta Augusts.
Viņš arī atklāj, ka pēdējā konferencē nācis klajā fakts, ka vairākas pilsoņu rekomendācijas jau ir iekļautas dažādu ES institūciju projektos un jau tiek mēģināts tās realizēt. ’’Pēc tam no konferences veidotājiem mēs gribējām kaut kādus informatīvus dokumentus par to, ko ES institūcijas visos šajos jautājumos jau dara. Citādi ir neskaidrība – vai mēs runājam jau par to, kas tiek darīts, vai arī par kaut ko jaunu. Šīs lietas vajadzētu padarīt saprotamākas,’’ norāda Augusts.
Arī Normunds sakās izjūtam zināšanu trūkumu, bet vismaz viņam tas neliedz gatavoties katrai plenārsēdei, meklēt vairāk informācijas, arī sadarboties ar Ārlietu ministriju.
"’Tas viss tomēr ir atkarīgs no paša cilvēka, jo, ja neko nedarītu un aizbrauktu tikai ķeksīša pēc, tad, protams, būs ļoti grūti. Bet, ja tu to uztver nopietni un rīkojies, tam tā nevajadzētu būt."
Viņam līdzīgi kā Augustam, pateicoties konferencei, šobrīd interese par ES un norisēm tajā ir pieaugusi. Normunds arī apsver domu iesaistīties kādā Latvijas pilsoņu organizācijā un turpmāk būt aktīvāks. "’Tas viennozīmīgi ir bijis viens liels piedzīvojums. Tu dari labu lietu un tai pat laikā pilnveido arī savas zināšanas.’’
Pilsoņos ieklausās, bet nav zināms, vai tie tiek arī sadzirdēti
Gan Augusts, gan Normunds taujāti, vai ir sajūta, ka pilsoņu domas un viedokļi tiek uzklausīti un ņemti vērā, sakās – uzklausīšana notiek, bet kā viss attīstīsies tālāk, nav zināms.
"’Pašlaik grūti novērtēt, cik ļoti mūsos ir ieklausījušies un vai izrunāto ņems vērā. (..) Ir daži politiķi, kas nāk, klausās, runā ar pilsoņiem individuāli vai mazās grupās.’’
"Bet kopumā īsti nav optimisma, ka liela daļa priekšlikumu arī varētu tikt ieviesti, jo ir arī tādi, kas ir atnākuši vienkārši uz konferenci, viņiem ir sagatavots savs sakāmais un ir vienalga, ko par to saka citi. Viņiem šajos jautājumos jau ir sava nostāja, un viņi negrasās neko mainīt. Vismaz ir radies šāds iespaids."
Normunda sajūta šajā jautājumā gan ir nedaudz optimistiskāka. Viņš stāsta – lielajās paneļdiskusijās uzklausīšana patiesi bijusi īpaši manāma, idejas ari piefiksētas. Arī tad, ja kāds ierosinājums nav bijis ierindojams kādā no lielajiem jautājumu blokiem, diskusiju padomnieki pēcāk mazākās sarunās turpinājuši tos kopā ar pilsoņiem apspriest.
Taču plenārsēdēs gan pilsoņi jūtoties izstumtāki. "’Organizatori, protams, arī šeit mēģina ieklausīties un ņemt vērā pilsoņus, bet plenārsēdēs daudzi vēlas izteikt savas domas un diskutēt. Un laiks tam visam ir ierobežots,’’ stāsta Normunds.
Sasteigta, ar neskaidru nākotni, bet jēdzīga
Abiem Latvijas paneļdiskusiju un plenārsēžu pārstāvjiem ir skaidrs – "’Konference par Eiropas nākotni’’ ir bijusi jēdzīga un nelielas pārmaiņas tā, ļoti iespējams, panāks. Kaut tikvien kā tajā, ka beidzot vērā tiek ņemts ES pilsoņu viedoklis.
"’Domāju, ka kaut ko nelielu ar konferenci varētu panākt. Tam es vēl ticu. Manuprāt, daži konferences dalībnieki ir pārlieku optimistiski par to, ko viņi varētu panākt. Taču tā ir tikai konference, šeit nenotiek nekāda īstu likumu pieņemšana. Tie ir tikai ierosinājumi, kurus vēl daudzas institūcijas var izskatīt, bet noraidīt. Tomēr domāju, ka vidējo sabiedrības viedokli visā Eiropā tas var parādīt. Kaut ko mazu tas varētu ietekmēt, vismaz es tā ceru."
Savukārt Normunds uzskata – konference varētu sasniegt labākus rezultātus, ja tā nebūtu tik sasteigta kā šobrīd, bet gan turpinātos vismaz vēl visu šo gadu. "’Saprotu, ka Francijas prezidentam [Emanuelam] Makronam ir arī savas nianses, kuras viņš grib realizēt līdz savām vēlēšanām, reklāma utt. Taču, kopumā skatoties, kā viss ir virzījies, konferencei vajadzēja būt vēl visu šo gadu ar vēl vairākām šīm lielajām diskusijām.’’
Normunds arī no citu valstu pārstāvjiem noskaidrojis, ka tie labprāt turpinātu vēl izvērstākas diskusijas.
"’Šobrīd varētu teikt, ka ir bijis mazs ieskrējiens, un cilvēki būtu gatavi darboties vēl. Un negribētos, lai tie papīri, dokumenti pēc tam vienkārši paliktu kaut kādos plauktos, arhīvā, bet lai būtu kāda virzība tālāk.’’
Viņaprāt, ja konference tiek sasteigti noslēgta šī gada pavasarī, būtu vismaz nepieciešama kāda institūcija vai darba grupa, kas turpinātu sekot līdzi, kur viss konferencē izdiskutētais aizvirzās. "’Ticība, ka visas idejas tiks realizētas, mums nav. Ir kaut kādas lietas, kas varētu aizvirzīties, bet lielā daļā jautājumu vēl ir jāmeklē kāds vidusceļš, jo tas, kas vienam der un ir vajadzīgs, otram nav iespējams. Vienai valstij tas ir labi, otrai vispār nepieņemami, līdz ar to vēl jāturpina lauzt šķēpus un aizstāvēt savas intereses. Un mums, dalībniekiem, visiem ir interesanti uzzināt, kas no tā visa galu galā izvērtīsies un kas notiks ar lietām, kas palika aizkadrā,’’ stāsta Normunds.
Jāpiebilst, ka plenārsēžu dalībniekus vēl sagaida divas sēdes martā, viena – aprīlī, bet maijā visam vajadzētu noslēgties. Normunds gan ir pārliecināts, ka galu galā konference tomēr ievilksies – vispirms tāpēc, lai process būtu kvalitatīvāks, bet arī tāpēc, ka Covid-19 pandēmija joprojām ir neprognozējama un varētu ieviest savas izmaiņas.
Konferencei jāturpinās
Abi Latvijas pārstāvji arī ir vienisprātis par to, ka "’Konferencei par Eiropas nākotni’’ nevajadzētu būt vienreizējam projektam, bet gan tā būtu jārīko ar zināmu regularitāti. Augusts min – tā varētu notikt, piemēram, reizi divos gados, bet Normunds – ik pēc pieciem gadiem. Tas arī būtu viens no veidiem, kā sekot līdzi, vai šajā reizē ES pilsoņu paustās idejas patiesi ņemtas vērā un arī realizētas.
"’Esmu noteikti par, ka šādu lietu vajadzētu turpināt. [Nākamajā konferencē] izrunātu, kas tika spriests iepriekš, kas ir vai nav mainījies. Un citu gadu dalībniekiem par šobrīd apspriestajiem jautājumiem varētu būt jau citas rekomendācijas. Domāju, ka būtu svarīgi, ka pēc iespējas lielāka cilvēku daļa tiktu reprezentēta šādā veidā – tā uzskata arī citi konferences biedri,’’ stāsta Augusts.
Viņš atzīst, ka ir ļoti priecīgs un pateicīgs par viņam doto iespēju piedalīties konferencē un pārstāvēt Latviju. Tā ir bijusi negaidīta, bet pozitīva pieredze.
"’Domāju, ka tā ir laba ideja pajautāt iedzīvotājiem, kas iepriekš nekādā mērā nav bijuši saistīti ar šiem jautājumiem, ko viņi domā. Tā, iespējams, var rasties kāda negaidīta, jauna un laba ideja, kas var kaut ko uzlabot."
Savukārt Normunds sakās – konferencei ir jāturpinās ar regularitāti, jo tomēr, Eiropas Savienību neveido deputāti, bet gan tauta, līdz ar to saprast tautas vēlmes un domas ir vajadzīgi. "’Tas varētu būt veids, kā tiek skatīts, kur esam aizgājuši, ko vajadzētu mainīt, izveidot u. tml. Tas būtu labs tautas audits.’’
Viņaprāt, tas arī mazinātu iedzīvotāju skepsi pret ES kā tādu, kā arī veicinātu lielāku iedzīvotāju ieinteresētību. Tiesa, ar konferenci vien nepietiktu – būtu nepieciešams arī veikt plašāku izglītojošo darbu skolās, kā arī veidot jaunas un interesantas platformas, kurās jebkurš par ES var uzzināt vairāk.
"’Tas viss nestu labus augļus un arī palīdzētu sasniegt to, par ko runāja, kad Eiropas Savienība vispār tika veidota. Nevis par visu lemj maza grupiņa, kur notiek savstarpējās manipulācijas, lai pieņemtu lēmumus par labu sev.’’
Viņš atzīst, ka sākotnēji nemaz nerāvies sevi pieteikt to pretendentu sarakstam, kurus pēcāk izlozēja virzībai uz plenārsēdēm, bet par savu gala lēmumu un iznākumu ir priecīgs.
Ilūzija – tas ir vienkārši, izgaisusi
Normunds arī norāda, ka dalība konferencē palīdzējusi iejusties politiķu ādā un saprast – viņu darbs nemaz nav tik vienkāršs, kā varbūt mums šķiet ikdienā.
"’Piedaloties paneļdiskusijās un plenārsēdēs, tu redzi šo procesu no iekšpuses. Dažbrīd mums varbūt liekas – "’Kas tad tur vispār ir? Viņi sanāk kopā, padiskutē, bet lēmumus pieņemt nevar.’’ Taču tagad tu redzi, ka viss nav tik vienkārši, ka tas patiesībā ir diezgan sarežģīts un nogurdinošs process.’’
Normunds paskaidro, ka ilūzija – tas ir vienkārši, viņam ir izgaisusi, un ir parādījusies izpratne, ka "’tā tomēr ir liela birokrātija, ka ir jāiziet cauri ļoti lieliem ērkšķiem, lai kaut ko panāktu, kādu jautājumu virzītu uz priekšu.’’
Viņš vēl piebilst, ka skats no iekšienes arī palīdzējis vairāk izprast ne tikai Eiropas Parlamenta darbu, bet arī mūsu pašu Saeimu. "’Šis projekts kopumā ir ne tikai par Eiropu, bet arī mūsu valsti. Tas dod iespēju salīdzināt, kā ir citur. Satiekot uz vietas arī Latvijas deputātus, var redzēt, ka viņi tiešām ir pretīmnākoši, veido diskusijas un mēģina izzināt mūsu domas. Un cerams, ka, ja ne Eiropas līmenī, tad vismaz Latvijā kaut kas varētu tikt ņemts vērā, un tas varētu būt labs ieguvums mūsu valsts nākotnei,’’ nobeigumā teic Normunds.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
