Speciāliste: Fiziskās aktivitātes pēc Covid‑19 pārslimošanas jāatsāk pakāpeniski

Aerobās fiziskās jāveic vismaz trīs reizes nedēļā, taču, ja pirms saslimšanas cilvēks nav bijis fiziski aktīvs, trenēts, tad fizisko aktivitāšu programma būtu jāizveido funkcionālajam speciālistam. Attiecīgi pirmās nodarbības būtu jāveic viņa uzraudzībā, veicot gan arteriālā spiediena mērījumus, gan nosakot skābekļa piesātinājumu asinīs, gan izvērtējot organisma spēju adaptēties fiziskai slodzei, skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste "Veselības centru apvienībā" Guna Vītoliņa.

Vītoliņa skaidroja, ka starp vieglās intensitātes aktivitātēm var būt arī mājsaimniecības darbi, saudzīga pastaiga, līdzsvara vai jogas vingrinājumi, elpošanas, stiepšanās un vieglas spēka aktivitātes, kas jāveic septiņas dienas, palielinot slodzi par 10-15 minūtēm dienā.

Savukārt pāreja uz sarežģītākām kustību aktivitātēm jāizvērtē atkarībā no spējām pirms slimības, uzskata Vītoliņa. Tie var ietvert divus piecu minūšu darbības intervālus, piemēram, ātru staigāšanu, kāpšanu augšup un lejup pa kāpnēm, skriešanu, ja iespējams, peldēšanu vai riteņbraukšanu, atdalot tos ar atpūtas – atjaunošanās posmu.

Būtiski ir trenēt arī koordināciju, spēku un līdzsvaru, iekļaujot vingrinājumus arī skriešanu ar ķermeņa svara pārnesi, sānsoļiem un svaru nesošiem spēka vingrojumiem.Vienlaikus Vītoliņa atzīmēja, ka vingrinājumiem pēc sajūtām nav jābūt smagiem.

Viņa aicina nesasteigt un pamazām katram posmam veltīt vismaz septiņas dienas, lai novērstu pēkšņu treniņu slodzes palielināšanos.

"Ir jāpaliek tajā posmā, kurā cilvēks jūtas ērti, tik ilgi, cik nepieciešams. Ja neizdodas progresēt tik ātri, kā paredzēts un gribētos, ir jāatgriežas iepriekšējā aktivitātes posmā un nepieciešamības gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība," norādīja Vītoliņa.

Vienlaikus, ja cilvēkam palielinās sirdsdarbība vairāk par 30 pulsa sitieniem minūtē, ceļas arteriālais asinsspiediens, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, aizdusa, kā arī rodas spiediena sajūta krūtīs, galvas reibonis, galvassāpes, slikta dūša, redzes traucējumi, svīšana, nespēja saglabāt līdzsvaru, tad fiziskās aktivitātes ir jāpārtrauc.

Aktivitātes ir jāpārtrauc arī tad, ja skābekļa piesātinājums asinīs ir mazāks par 92% vai ir kritums par vismaz 4% fizisko aktivitāšu laikā, uzsvēra Vītoliņa.

"Ja saslimšana bijusi asimptomātiska vai ar vieglu gaitu, tad atgriešanās dzīves aktivitātēs, kādas bijušas pirms saslimšanas, notiek pakāpeniski, neforsējot, un varētu būt nepieciešama ambulatorā funkcionālā speciālista konsultācija. Savukārt, ja bijusi vidēji smaga vai smaga saslimšana ar Covid-19 un ir nozīmīgas pamatslimības, fizisko aktivitāšu, funkcionālo spēju atjaunošana notiek stingrā daudzprofilu speciālistu uzraudzībā," norādīja Vītoliņa.

Turklāt, ja pēc vairākām nedēļām ir pastāvīgs klepus un elpas trūkums, kas ir progresējošs, neizzūdošs vai pasliktināts, – šie simptomi var liecināt par plaušu asinsvadu komplikācijām, piemēram, plaušu emboliju, vienlaikus esošu pneimoniju vai bronhu sašaurināšanos pēc iekaisuma.