Pēc sankciju noteikšanas Krievijai uzņēmumiem rūpīgi jāizvērtē sadarbības partneri

Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkotajā preces konferencē par pret Krieviju ieviestajām sankcijām un to piemērošanu ĀM Sankciju nodaļas vadītāja Sabīne Janisela paskaidroja – pašreizējās sankcijas paredz 26 personām iesaldēt finanšu līdzekļus, tostarp četrām juridiskajām personām un trim Krievijas vadošajām bankām.

Finanšu ierobežojumi noteikti arī 336 Krievijas deputātiem, kas atbalstījuši Doņeckas un Luhanskas apgabalu neatkarības pasludināšanu, bet 99 personām noteiktas sankcijas par atbalsta sniegšanu Krievijai. Noteikti arī sadarbības aizliegumi tām iestādēm, kuras darbojas Krievijā vai kuru īpašumtiesības vairāk nekā 50 procentu apmērā pieder Krievijai.

Jānorāda, ka sankcionēto personu finanšu līdzekļi un īpašumi ir iesaldēti. ĀM Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Līce preses konferencē skaidroja, ka arī Latvijā sankcionētajām personām īpašumi un līdzekļi tiek iesaldēti nevis atņemti, jo sankcijas var arī strauji mainīties, situācijai uzlabojoties.

Taču Finanšu tirgus un kapitāla komisija (FKTK) var šauros un konkrētos izņēmuma gadījumos sankcionētajām personām piešķirt atļaujas darījumu veikšanai, lai spētu nodrošināt pamatvajadzības. To starpā ir medicīnas pakalpojumi, komunālie maksājumi, pensiju izmaksas, izglītība, juridiskā palīdzība, algu izmaksa darbiniekiem, nodokļu nomaksa, arī kredītmaksājumu veikšana u. tml.

Šādi izņēmuma gadījumi iekļauti un atļaujas tiek izsniegtas, jo sankcijas nedrīkst radīt situāciju, kur sankcionētā persona gūst labumu, piemēram, neveicot komunālos maksājumus vai neizmaksājot darbiniekiem algas.

Jāpiebilst, ka FKTK piešķirtās atļaujas strādā tikai Latvijas robežās. Tas nozīmē, ja Latvijā sankcionētajai personai kāds maksājums tiek atļauts, bet tas tiek virzīts apmaksai arī caur kādas citas valsts banku, kur nav tādi pat nosacījumi, kā pie mums, maksājums var tikt apgrūtināts, iesaldēts vai tamlīdzīgi.

Sankcijas rīcībspējā ar precēm un pakalpojumiem

Sankcijas arī ietekmē rīcībspēju ar precēm un pakalpojumiem. Aizliegts Krievijā piegādāt vai nodot lietošanā divējādi lietojamas preces un tehnoloģijas. Aizliegts eksportēt jebkādas tehnoloģijas, kas varētu apdraudēt valsts drošību vai sniegt labumu Krievijai.

Tāpat aizliegts jebkurai personai Krievijā eksportēt vai nodot lietošanā jebkādas preces un tehnoloģijas, kas saistītas ar naftas ieguvi. Aizliegumi attiecas arī uz aviāciju – arī šīs jomas tehnoloģijas vai preces nav atļauts piegādāt Krievijai. Kā arī aizliegts sniegt jebkāda veida finansiālu un materiālu palīdzību Krievijai.

Tiesa, Janisela norādīja, ka acīmredzami pašreiz noteiktās sankcijas nav visas, kas tuvākajā laikā tiks noteiktas gan Krievijai, gan Baltkrievijai. Tāpēc ikviens tiek aicināts sekot līdzi aktuālajai informācijai arī ĀM mājaslapā.

Nav zināms, cik daudz Latvijas uzņēmumu skars sankcijas

Kā preses konferencē norādīja Līcīte, pašreiz nav skaidrs, cik daudz Latvijas uzņēmumu ietekmēs pret Krieviju un arī Baltkrieviju izvirzītās sankcijas, taču ĀM pēdējās dienās saņēmusi daudz iesniegumu un ziņu, līdz ar to gala skaits varētu būt patiešām iespaidīgs.

Arī Latvijas bankas pašreiz strādā pie sankcionēto personu apzināšanas un to līdzekļu iesaldēšanas. FKTK gan vēl šobrīd precīzu datu par to, cik daudz sankcionētajām personām ir konti arī Latvijā esošajās bankās, nav.

Aicina uzņēmumus rūpīgi izvērtēt sadarbības partnerus

FKTK aicina uzņēmumus šobrīd rūpīgi izvērtēt gan esošos, gan nākotnes sadarbības partnerus, ņemot vērā arī dažādus riskus. FKTK Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktors Kristaps Markovskis preses konferencē ieskicēja dažus scenārijus partneru uzvērtēšanā. Ja izvērtēšana procesā atklājas:

• partnera īpašnieks ir sankcionēta persona – darījuma attiecības jāpārtrauc;
• partneri kontrolē sankcionēta persona – darījuma attiecības jāpārtrauc;
• partnera īpašnieks vai kontrolētājs nav sankcionēta persona – darījuma attiecības var turpināt;
• pastāv iespēja, ka partneri netieši kontrolē sankcionēta persona – darījuma attiecības turpina, bet pastiprināti uzrauga, vai sadarbību pārtrauc;
• partnera īpašnieka struktūra ir sarežģīta un neskaidra – darījuma attiecības pārtrauc.

Janicela arī mudina uzņēmējus, izvērtējot savus sadarbības partnerus, ņemt vērā citu valstu noteiktās sankcijas, tostarp ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Japānas u. c.

Savukārt Latvijas uzņēmumi, kuru patiesā labuma guvēji ir sankcionētas personas, aicināti mainīt patiesā labuma guvēju uz nesankcionētu personu. Ja patiesā labuma guvējs netiks mainīts, viss uzņēmums cietīs sankcijas, tostarp tiks iesaldēti finanšu līdzekļi. Janicela gan uzsver – ja kāds uzņēmums patieso labuma guvēju mainīs vien fiktīvi, tas tiks laikus pamanīts un tam sekos attiecīga rīcība.

Kas notiek, ja sankcijas tiek pārkāptas?

Ja sankcijas tiek pārkāptas, vispirms personām jārēķinās, ka tas var radīt problēmas veidot jaunas un uzturēt esošās korespondējošās attiecības ar kredītiestādēm. Tāpat tas apdraud reputāciju – var rasties problēmas piesaistīt jaunus klientus un sadarbības partnerus, kā arī apgrūtināt esošo darījumu attiecību uzturēšanu. Pastāv arī risks, ka sankcijas par tikt piemērotas pret personu, kas tās līdz šim pārkāpusi.

Kā arī par sankciju pārkāpšanu var piemērot administratīvo atbildību, kuru nosaka Starptautisko sankciju likuma 13.2 pants, kurš paredz soda naudu, darbības ierobežojumus vai tiesiskos pienākumus. Iespējams piemērot arī kriminālatbildību, kuru nosaka Latvijas Republikas Krimināllikuma 84. pants, kurš paredz atbildību par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu.