NATO spēki izjaukuši Krievijas operāciju pie stratēģiski svarīgiem zemūdens kabeļiem

Saskaņā ar divu anonīmu Rietumvalstu amatpersonu sniegto informāciju operācijā bija iesaistīta Krievijas Galvenā dziļūdens pētījumu pārvalde jeb GUGI, kas specializējas darbībās lielā dziļumā, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, atsaucoties uz aģentūras "Reuters" informāciju.

Amatpersonas norāda, ka Krievijas puse izmantojusi dziļūdens aparātus, lai trenētu kādas jaunas tehnoloģijas pielietošanu, kas varētu radīt nopietnus bojājumus zemūdens infrastruktūrai. Par tehnoloģijas darbības principu sīkāka informācija netiek atklāta.

Pēc amatpersonu teiktā, Krievijai neizdevās pabeigt iecerētās mācības, jo tās pārtrauca NATO sabiedrotie.

Jau aprīlī Norvēģija un Apvienotā Karaliste ziņoja, ka Arktikas ūdeņos atklāta slepena Krievijas operācija, tomēr līdz šim nebija publiski zināms ne precīzs incidents, ne tehnoloģijas raksturs, ne arī ASV iesaiste.

Norvēģijas aizsardzības ministrs Tore Sandviks uzsvēra, ka kopīgā operācija Maskavai sūtījusi nepārprotamu signālu. Pēc ministra teiktā, Krievija informēta, ka jebkurš mēģinājums apdraudēt kritiski svarīgu infrastruktūru tiks pamanīts un izraisīs atbildes reakciju.

Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija incidentu nav komentējusi. Kremlis regulāri noliedz, ka būtu iesaistīts sabotāžas aktivitātēs NATO valstīs vai gatavotos konfrontācijai ar aliansi.

Kāpēc Svalbāras apkārtne ir tik svarīga?

Eksperti norāda, ka teritorija starp Norvēģijas kontinentālo daļu un Svalbāru ir stratēģiski nozīmīga gan militāri, gan tehnoloģiski.

Svalbāru ar Norvēģiju savieno divi aptuveni 1400 kilometru gari optisko šķiedru kabeļi, kas vietām atrodas pat 2700 metru dziļumā. Tie nodrošina datu pārraidi no Svalbāras satelītu stacijas "SvalSat", kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajām šāda veida stacijām pasaulē un ir daļa no NASA sakaru tīkla.

Tāpat šis reģions ir svarīgs Krievijas Ziemeļu flotei. Lai Krievijas kodolzemūdenes no Kolas pussalas nokļūtu Atlantijas okeānā, tām jāšķērso teritorija starp Svalbāru un Norvēģijai piederošo Jana Majena salu.

Augustā Apvienotā Karaliste paziņoja par militāro spēku izvietošanu Jana Majenā kopā ar Norvēģiju un ASV, demonstrējot NATO spēju kopīgi darboties Arktikā.

Baltijas jūras pieredze pastiprina bažas

Ziņojums izskan laikā, kad NATO arvien vairāk koncentrējas uz zemūdens infrastruktūras aizsardzību. Pēdējos gados virkne Eiropas valstu, tostarp Baltijas valstis, Vācija, Polija, Rumānija un Dānija, ziņojušas par dažādiem hibrīdapdraudējumiem un aizdomīgiem incidentiem.

Īpašu satraukumu rada zemūdens kabeļu bojājumi. LRT atgādina, ka no 2023. gada oktobra līdz 2025. gada beigām Baltijas jūrā bojāti vai pārrauti vismaz 11 zemūdens kabeļi.

Reaģējot uz pieaugošajiem riskiem, NATO sākusi īpašas novērošanas operācijas. Baltijas jūrā darbojas misija "Baltic Sentry", savukārt Apvienotā Karaliste vada operāciju "Nordic Warden".

Jūras risku analīzes kompānijas "Windward" vadītājs Ami Daniels norādīja, ka pašlaik zem ūdens lielākos riskus rada tieši Krievija un Ķīna.

Savukārt Brūkingsa institūta pētnieks Brūss Džonss uzsvēra, ka Eiropa pēdējo 25 gadu laikā kļuvusi aizvien atkarīgāka no zemūdens infrastruktūras, vienlaikus samazinot spējas to aizsargāt.