Aptauja: jauniešu zināšanas par atjaunīgajiem enerģijas resursiem ir nepilnīgas

Kopumā jaunieši atbalsta atjaunīgo resursu izmantošanu, taču konkrētākos jautājumos viņu zināšanas ir nepilnīgas un pat maldīgas.

Maldīgs priekštats, ka dabai draudzīga elektroenerģijas iegūšana ir dārga

Jaunieši saprot – elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem ir videi draudzīga, un enerģijas ražošanā tiem ir nākotnes potenciāls. Arī par enerģijas ieguves avota un veida saikni ar elektroenerģijas izmaksām jaunieši ir informēti, taču viņu priekštati par izmaksu patiesajiem apjomiem ir maldīgi. 68 % respondentu AS "Latvenergo" erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" veiktajā aptaujā ir atzīmējuši, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem ir dārga. 45 % jauniešu domā, ka atjaunīgo resursu izmantošana ir turīgu valstu un lielu uzņēmumu privilēģija.

Tomēr izmaksu salīdzinājums jau vairākus gadus liecina, ka atjaunīgo resursu izmantošana izmaksu ziņā ir kļuvusi tikpat izdevīga un pat lētāka par neilgtspējīgu fosilo kurināmo izmantošanu. 2019. gadā Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras IRENA veiktie aprēķini parādīja, ka 56 % no jaunajām saules un vēja enerģijas spēkstacijām spēja saražot lētāku elektroenerģiju nekā jaunuzceltās, ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijas. [1]

Daļa jauniešu maldīgi domā, ka nafta, ogles un atomenerģija ir atjaunīgie resursi

Lai gan jaunieši ir zinoši par atjaunīgo resursu priekšrocībām, daļa neatšķir to veidus. Piektā daļa jauniešu uzskata, ka atomenerģija un ogles ir atjaunīgie resursi, savukārt 18 % respondentu pie atjaunīgajiem resursiem kļūdaini pieskaita arī naftu.

Vien nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto atpazīst populārākos – vēju (56 %), ūdeni (53 %) un sauli (52 %). Citus dabai draudzīgos resursus atpazīst retāk – zemes siltuma enerģiju kā atjaunīgo resursu norāda 41 % respondentu, viļņu radīto enerģiju 37 %, biomasu 27 %, bet plūdmaiņas – tikai 24 % respondentu.

Biežāk sastopamie aizspriedumi aktuāli

Aptuveni puse jauniešu (51 %) uzskata, ka Latvijā saules enerģijas izmantošana ir neizdevīga, jo ir maz saulainu dienu. Tas nozīmē – jaunieši nav pietiekami informēti par saules enerģijas izmantošanas tehnisko pusi un nezina, ka enerģijas ražošanai nav nepieciešami tieši saules stari, bet gan saules starojums, tādēļ saules paneļi ražo elektrību visu gadu – arī mākoņainās dienās, kad saules stari ir izkliedētā veidā.

Mazāk nekā puse jauniešu piekrīt biežākajiem apgalvojumiem par vēja elektrostaciju turbīnām: 41 % jauniešu ir norādījis, ka vēja elektrostaciju turbīnas darbojoties rada traucējošu skaņu, 47 % piekrīt, ka tās nogalina putnus, bet 39 % – ka vēja elektrostaciju turbīnas rada gaismas mirgošanas efektu.

Neskatoties uz to, jaunieši apzinās saules un vēja enerģijas izmantošanas politekonomiskos ieguvumus – 83% piekrīt, ka šie resursi var veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību, un 84% norāda, ka pāreja uz saules un vēja enerģiju var nodrošināt izdevīgāku elektroenerģijas cenu.

Vairums jauniešu uzskata, ka Latvijā jāattīsta saules (84 %) un vēja (85 %) enerģijas izmantošana.

Aptauju veica AS "Latvenergo" sadarbībā ar Mindshare 2022. gada februārī, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 14 – 18 gadiem.