Ukraiņu bēgļi neatrisinās darbaroku trūkumu Latvijā
Vairāk nekā 12 000 ukraiņu, kuri no kara šausmām raduši patvērumu Latvijā, piešķirts statuss, kas ļauj tiem arī strādāt. Daudzi uzņēmumi šobrīd ar atvērtām rokām cer savā pulkā arī uzņemt ukraiņus, šādā veidā ne vien palīdzot bēgļiem, bet arī risinot ilgstošo darbaroku trūkumu. Taču aktuāls jautājums esot, cik kvalificēti un vai vispār mūsu darba tirgus vajadzībām atbilstoši ir uz Latviju atbraukušie ukraiņi, vēsta TV3 Ziņas.
Darba iespēju Latvijā netrūkst kā pašu, tā ukraiņu cilvēkiem, norāda Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Šobrīd Latvijā bezdarba līmenis lēnām samazinās, kamēr brīvo vakanču skats pieaug, tām nu jau pārsniedzot 30 000.
"Šeit noteikti ir jautājums, tāpat kā, ja mēs runājam par mūsu valsts iedzīvotājiem, cik atbilstošas ir šo cilvēku prasmes tām vajadzībām, kas ir darba devēju pieteiktajās vakancēs. Tieši tas pats ir ar ukraiņu iespēju tikt nodarbinātiem."
Šobrīd NVA reģistrā esot vairāk nekā 7000 vakanču, kurās uzņēmumi esot gatavi nodarbināt ukraiņu iedzīvotājus. Turklāt klāt jaunas vakances nāks jau drīzumā, kad sezonālos darbiniekus meklēs lauku saimniecības, kuras ik gadu saskaras ar darbaroku trūkumu. Un, lai gan sākotnēji saimnieki cerējuši, ka šis gads, ar ukraiņu palīdzību, varētu ļaut, piemēram, ogu ražām nepalikt uz laukiem, kā tas bijis iepriekš, tagad situācija vairs tik spoža tiem nešķiet.
"Sākotnēji cerējām, ka būs lieli palīgi, bet saprotam, ka tā nebūs, jo mammas ir ar bērniem un vairāk koncentrējas Rīgā. Viņi ir ar savām profesijām un meklē darbu savās profesijās. Ļoti uz to cerēt, ka tagad ukraiņu bēgļi izglābs kaut ko, nevar. Un vēl tas, ka, ar kuriem es esmu satikusies, ukraiņi gaida, kad tiks atpakaļ. Viņi pirmajā brīdī brauks atpakaļ."
Optimistiski gan jau šobrīd uz ukraiņu piesaisti raugās viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi. Kā norada nozares asociācija, darba roku trūkums tur ir īpaši aktuāls, jo pandēmijas laikā, darbu nozarē daudzi pametuši. Un jau tagad liels skaits ukraiņu sākuši strādāt viesnīcās un kafejnīcās, aizstājot tos, kuri Covid-19 laikā, atraduši darbu citur.
"Tiešām esam zaudējuši ļoti daudz darbaroku, ir daudzi cilvēki, kas ir mainījuši specializāciju, līdz ar to mums ir tiešām liels iztrūkums. No vienas puses, negribas teikt, ka mēs uz šiem cilvēkiem ceram uz ilgu laiku, bet, ja būs aktīvā sezona, ja tiešām tūrisms attīstīsies un šie cilvēki būs šeit, mēs labprāt izmantosim iespēju viņus nodarbināt."
Nodarbinātības valsts aģentūrā savukārt uzsver, ka atsevišķās nozarēs tiešām ukraiņi spēs aizpildīt tās darba vietas, kurās iedzīvotāji trūkuši ilgstoši. Taču, kā zināms, absolūts vairums ukraiņu bēgļu Latvijā ir sievietes. Aģentūrai zināms, liela daļa turklāt ar augstāko izglītību. Tai pat laikā mūsu uzņēmumiem visbiežāk darba rokas nepieciešamas ražošanā, būvniecībā un ēdināšanās nozarē, bet no augstas kvalifikācijas profesijām vien, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā.
"Tad jāskatās šī augtākā izglītība, kāda jomā tā ir iegūta, vai tā ir atbilstoša nozarei. Nereti šeit, protams, ir jārēķinās arī ar psihoemocionālo situāciju vai stāvokli. Un mēs esam arī uzklausījuši vēlmes. Un ir cilvēki, kuri saka, ka grib ļoti vienkāršu darbu, ka viņi negrib vai nav spējīgi šobrīd darīt darbu, kur ir vajadzīga kāda emocionālā piesaiste."
Tāpat lielākā daļa ukraiņu šobrīd uzturas un darbu meklē Rīgā vai Pierīgā. Taču vienlaikus NVA pamana kādu jaunu tendenci – arvien vairāk ukraiņu vēlas dzīvot un strādāt tieši reģionos, apzinoties, ka dzīve galvaspilsētā tomēr ir dārgāka nekā citviet Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
