Vācija sola kopā ar sabiedrotajiem turpināt apbruņot Ukrainu
NATO valstu drošības stiprināšana, nepieciešamība paplašināt sankcijas pret Krieviju un atbalsts Ukrainai bija galvenie temati, kas apspiesti, Rīgā tiekoties Latvijas un Vācijas ārlietu ministriem. Cenšoties atspēkot kritiku par Vācijas nepietiekamu militāro palīdzību Ukrainai, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka tiek meklēti dažādi risinājumi, kā Ukrainai piegādāt smago bruņojumu, sadarbojoties ar sabiedrotajiem, jo Vācijas armijas krājumi esot izsmelti.
"Es jau esmu uzvērusi, ka bruņumašīnu piegāde mums nav tabu, pat ja dažreiz tāds priekštats var rasties, klausoties Vācijas debates. Mēs jau esam piekrituši šādām piegādēm, taču īstermiņā mums nav nekā, ko mēs varētu piegādāt patiešām ātri un nekavējoties. Tāpēc ar partneriem esam vienojušies par apmaiņas darījumu. Tas nozīmē, ka mēs atbalstām sabiedrotos, kas tagad var ātri piegādāt padomju bruņojumu. Pēc tam mēs partneriem nodrošināsim rezervju atjaunošanu."
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vērtējumā rietumvalstis dara visu, ko var, lai Ukrainai palīdzētu cīnīties par savu valsti Krievijas sāktajā karā, taču ar to nepietiek. Viņš ir pārliecināts, ka Ukrainai vajadzīgs daudz plašāks militārais atbalsts.
"Vienmēr būs jautājumi, vai mēs nevaram kaut ko darīt vairāk? Lai arī man kā politiķim nekad nav paticis spiediens, bet šajā ziņā tas pat varbūt ir ļoti, ļoti pozitīvs. Jo tas liek mums visiem meklēt – valdībai Berlīnē, valdībai Rīgā, valdībai Vašingtonā – iespējas, kā vēl vairāk palīdzēt. Un es esmu pilnīgi pārliecināts no sarunām, kas man bija ar Bērbokas kundzi, ka arī federālā valdība Berlīnē meklē iespējas, lai sniegtu maksimālo atbalstu. Tā, ka Vācija ir uzticams draugs un sabiedrotais. Mēs visi darām daudz, bet mums ir jādara vairāk."
Līdzīgu viedokli sarunā ar Vācijas ārlietu ministri paudis gan premjers Krišjānis Kariņš, uzsverot, ka Ukrainai ir jāpalīdz visos iespējamos veidos, jo Krievijas īstenotais karš apdraud visas Eiropas drošību, gan Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri. Viņi Rīgā ieradušies, lai piedalītos kopīgās Baltijas valstu un Vācijas konsultācijās.
"Ukrainu ir jānodrošina ar visu nepieciešamo, lai tā spētu sevi aizsargāt. Nedrīkst būt nemazāko šaubu par Ukrainas apgādāšanu ar militāro aprīkojumu. Bet Krieviju ir jāizolē politiski un diplomātiski visos starptautiskajos forumos, arī finanšu institūcijās. Eiropas Savienībā, cik vien ātri iespējams, jāpanāk vienošanās par jaunām visaptverošām sankcijām, nosakot arī naftas un gāzes embargo."
"Mums ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai apturētu šo neattaisnojamo un brutālo karu. Kamēr mēs runājam, karš diemžēl turpinās mūsu acu priekšā, nesot lielu skaitu civiliedzīvotāju upuru. Tāpēc, protams, no mūsu skatpunkta, ir jāpastiprina spiediens uz Krieviju politiski, ekonomiski un citos veidos," pauda Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa.
Savukārt, runājot par NATO austrumu flanga drošību, Bērboka sacīja, ka Baltijas valstis var simtprocentīgi paļauties uz Vāciju. Tikmēr Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka NATO samitā šovasar tiks pieņemts lēmums par sabiedrotu spēku pastāvīgu klātbūtni, stiprinot pretgaisa, krasta aizsardzības un sauszemes spēkus. Tas dotu pārliecību, ka alianse ir nopietni apņēmusies sargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
