Rinkēvičs: Ukrainai ir nepieciešams daudz plašāks militārais atbalsts

Rinkēvičs pauda, ka tikšanās laikā apspriesta drošības situācija reģionā, kā arī NATO Madrides samits. "Esam vienisprātis, ka tas, kā pasaule un Eiropa ir mainījusies pēc 24. februāra, prasa jaunus nestandarta jautājumus aliansei," viņš teica, skaidrojot, ka puses tikšanās laikā apsprieda NATO paplašinātu klātbūtni. Sabiedrotie ir nosūtījuši papildu kontingentus uz visām trijām Baltijas valstīm. Tikšanās laikā pārrunātas lietas, kas ir jāuzlabo un jānostiprina – gaisa un krasta aizsardzība, sauszemes spēki, vēl vairāk karavīru. Daudz runāts arī par atbalstu Ukrainai, informēja Rinkēvičs.

Atbalsts Ukrainai

Viņš teica, ka Ukrainas labā pušu līdz šim paveiktais ir iespaidīgs, taču norit karš un Ukrainai vajag vēl vairāk atbalsta. Puses runāja par to, ko vairāk var paveikt un kādai ir jābūt tālākajai stratēģijai. Pēc Rinkēviča teiktā, sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina un jāturpina, sankcijām enerģētikas jomā ir jābūt vēl stingrākām, jāstrādā pie energoatkarības mazināšanas. Baltijas valstīm un Vācijai ir konkrēti plāni, kā to izdarīt. Tāpat jāpaplašina humānais atbalsts Ukrainai. Jāatbalsta Ukrainas bēgļi, kuri ierodas Eiropas valstīs.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijas agresīvā politika nezudīs arī pēc kara aktīvās fāzes beigām Ukrainā, tāpēc ir jāpārorientē attiecības ar Krieviju uz maksimālu sadarbības pārtraukšanu. Pēc viņa teiktā, Vācijā ir izpratne par nepieciešamību operatīvi rīkoties, taču jāsaprot – ne tikai Vācija lemj par sankcijām, bet gan 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā, tāpēc šajā kontekstā ir nepieciešams vienbalsīgs lēmums.

Vācijas ārlietu ministre: "Krievijas kara vājprāts Eiropā sēj bailes un rūpes."

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka teica, ka pagājuši gandrīz vai divi mēneši kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Eiropā, un Krievijas kara vājprāts Eiropā sēj bailes un rūpes. Pēc viņas teiktā, tas, ka vakariņu laikā jāmēģina iedrošināt bērni nebaidīties no kara, vēl nesen bija kaut kas neiedomājams, bet tagad ir kļuvusi par realitāti un pagrieziena punktu Eiropas politikā.

Bērboka atzina, ka Baltijas iedzīvotājiem potenciālie kara draudi allaž bijuši prātā, bet Vācija līdzšinējās sarunās par to tā īsti neieklausījās. Tikmēr cilvēki Baltijā, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, nav sastinguši šokējošās bailēs, bet izlēmuši kopīgi rīkoties. Viņa apliecināja, ka Vācija Baltijas valstu iedzīvotājus ir sadzirdējusi un redz, Vācija ir Baltijas pusē, tāpēc vēl vairāk pastiprina alianses klātbūtni Baltijā, atbalsta tās iedzīvotājus, kas ir visas Eiropas drošības interesēs.

Vācijas ārlietu ministre izteica viedokli, ka ir jāveido jauns Eiropas drošības koncepts. Atgriešanās stāvoklī, kāds bija pirms kara, nenotiks. Taču nebūs arī jaunas, straujas pārorientēšanās, jo tam ir nepieciešams laiks un darbs, daudz uzticības. Savstarpējā uzticība starp valstīm pastāv un pēdējos gados tā ir pieaugusi kontekstā ar Eiropas iedzīvotāju kopējās dzīves drošības un brīvības nozīmi. Arī Vācijas nacionālā drošības stratēģija iet kopsolī ar dzīves drošību Eiropā, paredzot, ka Vācija dos lielāku artavu alianses aizsardzībā, kā arī aizsardzībai nākamajos gados paredzēts izdot būtiski daudz vairāk līdzekļu nekā iepriekš, piemērojot Vācijas drošības politiku aktuālajiem apstākļiem.

Vācija atzīst savas kļūdas

Bērboka teica, ka drošība Eiropā nozīmē atkarības mazināšanu no Krievijas, it īpaši enerģētikas jomā, jāatsakās no Krievijas gāzes importa, jo ātrāk, jo labāk. Baltijas valstis jau ir pārorientējušās un atkarību no Krievijas gāzes būtiski samazinājušas. Viņa atzina, ka Vācija šajā kontekstā ir pieļāvusi kļūdas – Vācijas pozīcija par "Nord Stream 2", kā arī atkarības no Krievijas paaugstināšana. Tāpat tas, ka Vācija savas gāzes krātuves atdeva Krievijas koncerna rokās. Tagad Vācijas jaunā valdība strādā pie to labošanas, tostarp koriģējot Vācijas rīcību pret "Nord Stream 2", kas bija fatāla kļūda. Viņa atzina, ka Vācija jau kopš 2014. gada būtu varējusi izbeigt savu atkarību no fosilajiem energoresursiem, bet vairāk koncentrēties uz atjaunojamajiem energoresursiem. "Nord Stream" vietā bija jābūt "Baltic Stream".

Viņa teica, ka "izlietu ūdeni" nevar sasmelt, tāpēc tagad intensīvi jāizbeidz atkarība no Krievijas energoresursiem, jāveido jauna drošības stratēģija, kur Vācija palielinātu savu atbildību aliansē un drošības spējā, kāpinot militāros izdevumus. Viņa teica, – Vācija vēlas, lai Eiropas politika tiktu veidota tā, ka apvienotu savus spēkus un neiekļūtu jaunās atkarībās. Pagātnē atgriezties nedrīkst, jāizbeidz energoresursu imports no Krievijas, ko darīs arī Vācija, atsakoties no oglēm, vasarā samazinot naftas piegādes no Krievijas un šā gada beigās atsakoties no tām pavisam. Vācija tāpat kā nolemts visā ES plāno atteikties arī no Krievijas gāzes piegādēm.

"Mums ir jāizbeidz atkarība ne tikai no piegādātājiem, bet jāpārorientējas uz atjaunojamiem energoresursiem. Atteikšanās no fosilajiem energoresursiem nodrošinātu dubultu drošības faktoru," viņa pauda, piebilstot, ka ilgtspējīgu mieru var radīt, vēršoties pret klimata krīzi, un šajā kontekstā Baltijas valstīm un Polijai ir liels potenciāls.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis atzina, ka Krievija ar uzbrukumu Ukrainai cenšas pārrakstīt pēc Otrā pasaules kara iekārtoto drošības iekārtu Eiropā un Ukrainas uzvara pār Krieviju ir vienīgais veids, kā to saglabāt. "Mūsu uzdevums ir parādīt, ka rietumvalstis virza apvienība un nolūks aizsargāt drošības arhitektūru un likumos balstītu dzīvesveidu. Nevar būt ne mazāko šaubu par nostāju, nodrošinot Ukrainu ar militārajiem resursiem. Ir jārunā par jaunu, visaptverošu sankciju paketi, ieskaitot naftu un gāzi, Krievijas finanšu institūcijas un drošības kanālus," uzsvēra Landsberģis.

Lietuvas ārlietu ministrs: "Nevaram pieļaut, ka tie, kuriem ir taisnība, cieš neveiksmi."

Viņš atzina, ka drošības situācija Eiropā ir mainījusies, kam jāatspoguļojas arī Madrides samitā. Landsberģis pauda, ka Krievija neciena cilvēku dzīvības, un Eiropas mērogā tiks aizsargāta katra dzīvība un katrs teritorijas centimetrs. "Šis ir simboliski arī attiecībā uz nākotni, nevaram pieļaut, ka tie, kuriem ir taisnība, cieš neveiksmi," noslēdza Lietuvas ārlietu ministrs.

Vēl lielāks spiediens uz Krieviju

Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa uzsvēra, ka Eiropai ir jākļūst enerģētiski neatkarīgai no Krievijas resursiem, un tas ir jādara kopā. Igaunijas valdība nesen izlēmusi līdz šā gada beigām pārtraukt iepirkt Krievijas dabasgāzi. "Uzskatām, ja strādājam pie klimata mērķu sasniegšanas, jānodrošina enerģētiskā drošība, jāsamazina atkarība no ārējiem enerģijas piegādātājiem," viņa pauda.

Igaunijas ārlietu ministre teica, ka ES ir rīkojusies vienoti un izlēmīgi, piemērojot striktas sankcijas Krievijai, taču turpmāk ir jāizdara vēl lielāks spiediens uz Krieviju, lai pārtrauktu nepamatoto un netaisnīgo karu ar daudzajiem upuriem. Viņa aicināja turpināt izdarīt spiedienu uz Krieviju politiski, ekonomiski, izmantot politisko izolāciju. ES līmenī jāvirzās uz priekšu, jāpieņem vēl viena sankciju pakete, kurai jāietver enerģētikas jautājumi, uzsvēra Līmetsa.

Igaunija atbalsta Ukrainas vēlmi kļūt par ES dalībvalsti

Viņa uzsvēra, ka Ukraina cīnās par demokrātiskām vērtībām ar civiliedzīvotāju upuriem Ukrainā, tāpēc Ukrainai ir jāturpina nodrošināt aizsardzības un militārās iekārtas, jāturpina palīdzēt atvieglot cilvēku ciešanas karā. Ukraina cīnās par visas ES drošību, un Igaunija atbalsta Ukrainas vēlmi kļūt par ES dalībvalsti, šajā kontekstā saskatot izredzes Ukrainai to īstenot, apliecināja Līmetsa. Viņa pauda pārliecību, ka ir jāturpina atbalstīt Ukrainu politiski un arī jāturpina sniegt valstij ekonomiskais atbalsts. Agresīvā Krievija ir kļuvusi par draudu Eiropas drošībai, tāpēc nedrīkst finansēt Krievijas militāros spēkus Ukrainā un tur īstenoto karu.

Tāpat, pēc Līmetsas teiktā, ir būtiski turpināt atbalstīt Eiropas paplašināšanos, ko Igaunija atbalsta, tajā skaitā Ziemeļmaķedonijas un Albānijas pievienošanos ES. Viņa teica, ka ir jādomā par reģiona drošību un aizsardzību, jāturpina sadarbība un vienotība starp ES un NATO, kas ir drošības garants. Jādomā par savu drošību, NATO klātbūtni reģionā, kam ir jābūt aizsardzības garantam. Arī Igaunija vairāk investēs aizsardzībā, līdz šā gada beigām palielinot aizsardzības budžetu.