Baltijas valstu premjeri aicina atteikties no Krievijas gāzes un noteikt lielākas sankcijas

Premjers Krišjānis Kariņš Rīgā sveicis Igaunijas valdības vadītāju Kaju Kallasu un Lietuvas premjeri Ingrīdu Šimonīti. Viņa pagājušajā nedēļā apmeklēja Ukrainu, klātienē pārliecinoties par Krievijas armijas pastrādātajām zvērībām.

Ingrīda Šimonīte

Lietuvas premjerministre

"11. aprīlī es biju Kijivā un Borodjankā. Tas, ko es tur redzēju savām acīm, mani tiešām satrieca. Kā cilvēku, kuram ir sirdsapziņa, tas nevar nesatriekt. Krievijas pasaules īstā seja ir cilvēku masu apbedījumi, nogalināti bērnu sapņi, sagrautas ēkas un gruveši. Ukrainā notiek cīņa starp labo un ļauno. Cīņa starp tirānu un brīvību. Cīņa par to, kāda būs pasaules, sevišķi Eiropas nākotne. Tāpēc šī cīņa ir saistīta ar katru no mums. Un kamēr ļaunums nav uzvarēts, mums nav tiesību būt nogurušiem vai šaubu māktiem, jo gan mūsu nogurums, gan šaubas būtu sabiedrotais agresoram.

Ministru prezidents arī pauda, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā skaidri apliecina nepieciešamību turpināt aizsardzības spēju stiprināšanu reģionā. "Latvija, Lietuva un Igaunija to īsteno, pirmkārt, palielinot aizsardzības budžetu apmērus līdz 2,5% no IKP, un, otrkārt, prasot ne tikai pastāvīgu NATO klātbūtni reģionā, bet būtisku tās stiprināšanu, kas ir balstīta uz atturēšanas pieeju, proti, ka mūsu spējas aizstāvēties un panākt uzvaru būtu nepārprotamas," pauda Kariņš.

Visu trīs valdību vadītāji ir vienisprātis, ka rietumvalstīm jāpaplašina visa veida palīdzība Ukrainai, to nodrošinot arī ar smago bruņojumu. Un trīs premjeri arī iestājas par bargākām sankcijām pret Krieviju, tās vēršot pret visām bankām un atsakoties no Krievijas naftas un gāzes.

Baltijas valstis jau nolēmušas nepirkt Krievijas gāzi. Lietuva to pārstājusi importēt kopš mēneša sākuma, Latvija un Igaunija no Krievijas gāzes atteiksies līdz gada beigām. Tāpēc viens no galvenajiem Rīgā apspriestajiem tematiem bija, kā nodrošināt Baltijas valstu enerģētisko neatkarību. Atslēgas vārds ir "sadarbība", saka Kariņš.

Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība")

Ministru prezidents

"Strādājot kopā, mēs varēsim ne tikai pilnībā atbrīvoties no Krievijas gāzes, un tātad arī no jebkādas politiskās sviras, kas varētu nākt no Krievijas puses, bet mēs arī varēsim caur šo sadarbību nodrošināt mūsu iedzīvotājiem, mūsu uzņēmumiem drošu enerģiju un konkurētspējīgu enerģiju arī cenu ziņā."

Alternatīvas piegādes Krievijas gāzei reģionā patlaban iespējamas, tikai izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, ar ko ir par maz. Tāpēc līdz gada beigām līdzīgu termināli plānots izveidot Paldiskos, Igaunijas ziemeļos. Bet Kariņa valdība uzskata, ka savs terminālis nepieciešams arī Latvijai.

"Ja mēs skatāmies uz gāzes tirgus attīstību vidējā termiņā, tad ir arī arguments un tas, ko mēs Latvijā skatāmies, uzbūvēt cita veida termināli, kas izmantotu Inčukalna krātuvi kā savu uzglabāšanu, kas to padarītu vidējā termiņā lētāku jebkuram patērētājam reģionā. Bet jāatceras, ka no gāzes jaudām nav tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas patēriņš, kas ir jāņem vērā, bet arī Somijas un Polijas," pauda premjers.

Lietuvas premjere uzskata, ka varētu būt nepieciešami visi trīs termināļi, bet Igaunijas valdības vadītāja norāda, ka sašķidrinātās gāzes projekti jāīsteno kopīgi, nevis katram savs.

Kaja Kallasa

Igaunijas premjerministre

"Ir svarīgi, lai mēs neveidotu atsevišķus projektus, bet darbotos visi kopā mūsu patērētāju nodrošināšanā ar gāzi."

Vienlaikus premjeri uzsvēra, ka tiek stiprināta reģiona militārā drošība. Baltijas valstis ir nolēmušas palielināt aizsardzības finansējumu un sagaida lielāku atbalstu arī no sabiedrotajiem, lai NATO palīdzētu stiprināt gan pretgaisa un krasta aizsardzību, gan arī sauszemes spēkus.

Baltijas valstu premjerministri vienojās par kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas īstenoto uzbrukumu Ukrainā, un prasot tā pārtraukšanu, paužot stingru atbalstu Ukrainai un uzsverot nepieciešamību stiprināt NATO klātbūtni Baltijas reģionā.