Te ir darbs: valsts aizsardzības mācības skolotājiem sola 1600 eiro algu
Lai visās vidējās izglītības iestādēs no 2024. gada ieviestu valsts aizsardzības mācību, kopumā būs nepieciešami 270 jaunsargu instruktori. Tas nozīmē, ka vēl jāpiesaista simts instruktoru.
"Tāds instruktoru skaits ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts aizsardzības mācību (VAM) visās Latvijas vidējās izglītības iestādēs un saglabātu Jaunsardzi kā interešu izglītību aptuveni 8000 jauniešiem," "tv3.lv" apliecina Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.
Patlaban Jaunsardzes centrā darbojas 169 jaunsargu instruktori no tiem 50 rekrutēti šajā gadā. Taču ar to nepietiks – ir nepieciešams aptuveni vēl simts instruktoru.
Instruktoram jāmīl bērni un mežs
"Lielāko gandarījumu man sagādā tas, ka varu laiku pavadīt ar bērniem. Sniegt viņiem jaunas zināšanas, motivēt viņus pašizaugsmei," "tv3.lv" teic Ilona Leismane. Viņa jau pusotru gadu ir Jaunsardzes instruktore un vada gan jaunsargu, gan valsts aizsardzības mācības nodarbības skolās, kurās tā jau ieviesta.
Līdz tam Ilona strādājusi pašvaldības policijā: "Tur sapratu, ka man ļoti patīk darboties tieši ar bērniem, tai skaitā ar tiem, kas nāk no ne tik labi situētām ģimenēm. Gandarījumu rada iespēja motivēt bērnus darboties, kustēties, darīt, nevis nodoties blēņām."
Jaunā sieviete nonākusi pie atziņas, ka viņai vairāk patīk motivēt nevis sodīt. Un tā likumsakarīgi nonākusi līdz pavērsienam savā karjerā, kļūstot par Jaunsardzes instruktori.
Viņa novērtē arī profesijas doto iespēju pavadīt laiku pie dabas. "Es neesmu cilvēks, kam patīk sēdēt telpās. Tā kustība un darbošanās ir tas, kas mani lielā mērā motivē šim darbam," piebilst Ilona.
"Uzskatu, ka šajā darbā nevar palikt cilvēks, kurš nemīl bērnus un kuram nepatīk atrasties mežā. Tās ir lietas, kas jāmīl, lai strādātu par Jaunsardzes instruktoru."
Sagaida lielāku atsaucību Zemgalē un Rīgā
Jaunsardzes centrs turpina uzrunāt Latvijas pilsoņus Rīgā un Pierīgā kļūt par jaunsargu instruktoriem. Pašlaik tiek meklēti desmit instruktori Rīgā un divi – Ogrē, liecina Jaunsardzes centra mājaslapā izsludinātie amatu konkursi.
"Pretendentu aktivitāte, piesakoties vakancēm, ir vērtējama kā augsta, taču vēlētos redzēt vairāk kandidātu Zemgalē un Rīgā, kur ir visvairāk jaunsargu instruktoru vakanču, kas saistīts ar lielo izglītojamo skaitu," pagājuša gada novembrī izsludināto amatu konkursu norisi vērtē Mirbahs.
"Kandidātu profesionālā kompetence bija ļoti dažāda, taču jāņem vērā, ka Jaunsardzes centrs nodrošina iespējas visiem jaunsargu instruktoriem iegūt amatam nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju."
Bonusā – apmaksātas studijas
Daudzi jaunsargu instruktori uzsāk vai turpina studijas Latvijas augstskolās ar mērķi iegūt augstāko pedagoģisko izglītību un šo procesu apvieno ar darba pienākumiem. Mirbahs atzīmē, ka izglītības iegūšana un kvalifikācijas kursi tiek apmaksāti no Jaunsardzes centra budžeta.
"Ņemot vērā, ka daudzi instruktori ir bez militāras pieredzes, bet mācības ir diezgan piesātinātas ar militārajām tēmām, ir jūtams šo zināšanu un prasmju trūkums."
Saskaņā ar izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, Jaunsargu instruktoram nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība un militārā izglītība, kas ir ekvivalenta vismaz Jaunākā instruktora vai Instruktora speciālista kursam.
Jaunajiem instruktoriem nereti iztrūkst kāda no šīm kompetencēm vai zināšanām. "Tomēr kopīgiem spēkiem, apgūstot Jaunsardzes centra kvalifikācijas celšanas kursus, vēlamais rezultāts tiek sasniegts," teic Mirbahs, piebilstot, ka jaunsargu instruktoru motivācija ir augsta.
Arī I. Leismane pēc darba uzsākšanas Jaunsardzē, uzsākusi studijas augstskolā. Studiju maksu sedz Jaunsardze ar nosacījumu, ka darba līgums ir noslēgts vismaz uz septiņiem gadiem.
Ilona atzīst, ka novērtē Jaunsardzes sniegto atbalstu studijām. Vienlaikus viņa uzsver, ka tas nebūt nav galvenais stimuls izvēlēties instruktora darbu.
Atalgojums apmierina, bet arī darba ir daudz
Līdz ar ievērojamo izglītības iestāžu skaita pieaugumu, kurās plānots pasniegt VAM, Jaunsardzes centram joprojām ir aktuāla jaunu darbinieku, jaunsargu instruktoru, piesaistīšana. Tie nepieciešami ne tikai Rīgā un Ogrē, bet arī, piemēram, Jelgavā, Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī.
Jaunsardzes centrs aicina esošos pedagogus, augstāko izglītību ieguvušos, kā arī vidusskolu absolventus izvēlēties jaunsargu instruktora profesiju, kurš vienlaicīgi pasniegs valsts aizsardzības mācības un Jaunsargu interešu izglītības programmas. Šovasar tiek plānota reklāmas kampaņa jaunsargu instruktoru, VAM skolotāju, rekrutēšanai.
Patlaban šajā darbā var saņemt no 1052 līdz 1382 eiro algu (pirms nodokļu nomaksas), kā arī visas sociālās garantijas. "Jaunsardzes centrs ir panācis, ka jaunsargu instruktora atalgojums katru gadu ir audzis, un plāno turpmāku atalgojuma pieaugumu. Plānots, ka 2024. gadā tas sasniegs 1600 eiro," skaidro Mirbahs.
Instruktore Leismane atzīst, ka ar atalgojumu ir apmierināta, bet teic, ka arī darba ir daudz.
Nākamgad aizsardzības mācība būs jau 155 skolās
Kaut arī likums nosaka valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās vispārizglītojošās skolās no 2024. gada, daudzās mācību iestādēs tā jau ieviesta.
Valsts aizsardzības mācības programmas īstenošanai no gaidāmā septembra jau pieteikušās 155 skolas – 92 turpinās šo programmu, bet 63 ieviesīs to no jauna. Jau šajā mācību gadā VAM apgūst kopumā 5359 skolēni.
Plānots, ka Jaunsardzes centrs nākamajā mācību gadā valsts aizsardzības mācības programmas ietvaros kopumā apmācīs aptuveni 12 000 tūkstošus jauniešu. Tāpat tiks apmācīti astoņi tūkstoši jaunsargu.
Iemācās rīkoties ar ieroci
"14 līdz 16 gadus vecie jaunieši, kas nāk uz Jaunsardzi kā interešu izglītību, ir ļoti motivēti nodarbībām," vērtē Ilona. "Ja runājam par jaunākiem – 10 līdz 14 gadus veciem bērniem, viņi vairāk iesaistās kompānijas pēc – satikt draugus, pavadīt kopā laiku, uzzināt kaut ko jaunu."
Ukrainas karš esot iespaidojis Latvijas jauniešu attieksmi pret militārajām zināšanām un prasmēm. "Viņi ir sapratuši, ka drošība nav pašsaprotama lieta. Ka mēdz būt dažādas krīzes situācijas, kurām jābūt gataviem, jāzina, kā rīkoties," teic Ilona.
Aizsardzības mācības ietvaros jaunieši iegūst arī praktiskās prasmes rīkoties ar šaujamieroci.
"Līdz ar to, ja būtu situācija, kad rokās jāņem ieroči, jauniešiem, kuri apguvuši aizsardzības mācību, tā nebūs sveša lieta."
"Ir audzēkņi, kuri nodarbību sākumā pat baidās ņemt ieroci rokās. Tomēr jau vēlāk viņi ar to ļoti labi prot rīkoties. Jo sevišķi interesi nostiprina praktiskās šaušanas nodarbības," novērojusi instruktore.
Nodarbības notiek reizi mēnesī visu dienu
Skolēni, kuru mācību iestādēs jau ieviesta valsts aizsardzības mācība, parasti to neizjūtot kā papildus slogu, – vērtē Leismane, uzsverot, ka šīs nodarbības ļoti atšķiras no ikdienas mācību procesa.
Jaunieši paši atzīstot, ka ir patīkami atnākt uz skolu un darīt kaut ko atšķirīgu. Jo īpaši septembra sākumā viņi novērtējuši to, ka valsts aizsardzības mācība nenozīmē sēdēšanu klasē un lekciju klausīšanos, ka šīs ir praktiskas nodarbības.
Valsts aizsardzības mācība tiek nodrošināta, rīkojot nodarbības reizi mēnesī, kad tam tiek veltīta visa diena. Piemēram, šaušanas nodarbībām tiek organizēti izbraukumi uz mežiem.
Ierasti aizsardzības mācība norisinās skolā, praktiskajām nodarbībām izmantojot sporta stadionu vai tuvāko mežu. Programma plānota tā, lai ziemas laikā darbošanās vairāk notiktu iekštelpās.
Vajag vēlmi un instruktorus
Runājot par 2024. gadā plānoto valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās skolās, I. Leismane vērtē, ka viens no izaicinājumiem ir mācību iestādes iespējas nodrošināt atbilstošas telpas un infrastruktūru.
Organizatoriski risināmi jautājumi attiecas uz skolām, kurās ir lielās klases ar 25 un vairāk audzēkņiem. "Lai aizsardzības mācību instruktors varētu vadīt kvalitatīvi, grupā var būt maksimums 15 jaunieši," vērtē Ilona.
"Tas nozīmē, ka skolai ir jārēķinās ar iespēju dalīt lielās klases. Un tādā gadījumā vienlaikus uz klasi nepieciešami divi instruktori, vai arī mācības daļai klases jāorganizē atsevišķi," skaidro Ilona, piebilstot, ka tas vienlaikus ir jautājums par instruktoru pieejamību.
Kā rezumē Jaunsardzes centra vadītājs Mirbahs, valsts aizsardzības mācības ieviešana notiek pakāpeniski un tās ieviešanai mācību iestādē nepieciešami divi priekšnosacījumi: "No vienas puses, vidējās izglītības iestādei jāizrāda vēlme ieviest VAM konkrētajā skolā. No otras – Jaunsardzes centram jānodrošina konkrētā izglītības iestāde ar mācībspēku, proti, jaunsargu instruktoru."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
