Latvijā pāries uz mācībām tikai valsts valodā

Izmaiņas likumos pieņemtas, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī tajā pašā laikā nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.

Anita Muižniece

izglītības un zinātnes ministre (K)

Šodien mēs labojam sistēmu, kāda tā bija 30 gadus pēc neatkarības un kurā bērni bija sadalīti pēc ģimenē lietotās valodas. Šīs izmaiņas bija jāievieš jau 90. gados. Ja tas netiktu labots šodien, iespējamās sekas varētu būt ļoti smagas. Ceru, ka arī Saeima nekavēsies un kopīgi mums izdosies pieņemt šos grozījumus vēl šajā sasaukumā, norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

1. No 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē
2. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni
3. No 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.

Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1.–6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.

Likumprojekts pilnveido arī regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Lai piedalītos izglītības programmu īstenošanā, pedagogiem ir jāspēj lietot valsts valoda C līmeņa pirmajā pakāpē.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.