Eklons: Gatavībai uzņemt bēgļus bija jābūt daudz augstākai

Problēmas, kādas radījis Ukrainas bēgļu pieplūdums, izgaismojušas Latvijas nepadarītos mājasdarbus. Attālināti tiekoties ar Rīgas reģiona pašvaldību vadītājiem, saka iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, kura vērtējumā situācija ir kritiska.

"Kaut arī mēs runājam par tādu jautājumu, kā bēgļu izmitināšana, kam idejiski nebūtu jābūt jaunumam. Mūsu gatavībai vajadzētu būt daudz augstākai, ņemot vērā to, ka mums jau sen ir bijis mājasdarbs, ka mums valsts iekšienē jābūt spējīgiem evakuēt līdz pat diviem procentiem no valsts iedzīvotāju skaita," saka Eklons.

Tas nozīmē, ka pilsētās un novados būtu jāspēj izmitināt ap 40 000 cilvēku. Ministra ieskatā pašvaldību rīcībā jābūt gultām un sadzīves piederumu rezervēm, lai nepieciešamības gadījumā tās spētu aprīkot, piemēram, skolas, sporta zāles un noliktavas.

Kā norāda Eklons, kuram ir 30 gadu pieredze ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, problēmu iemesls ir ne vien nepietiekamais finansējums, bet izpratnes trūkums par civilās aizsardzības nozīmīgumu gan ministrijās, gan vietvarās: "Par nožēlu praktiski lielākajā daļā pašvaldību ir ļoti līdzīga situācija. Es pat teiktu, ar retiem izņēmumiem – gandrīz visās šī ir ļoti nopietna problēma."

Ādažu mērs Māris Sprindžuks (LRA) piekrīt, ka pašvaldības šo jomu atstājušas novārtā un atzīst, ka Ādažiem pat nav civilās aizsardzības plāna: "Ja es pareizi saprotu, daudzām pašvaldībām tā nav. Tā, ka šeit mēs grēkojam. Valsts kontrole mūs "noķēra" un kaunināja. Tā ir."

Tikmēr ministrs brīdina, ka Ukrainas bēgļiem, kuri Latvijā ieradās pirmie, drīz beigsies valsts sniegtais atbalsts: "Tieši Rīgā ir vienas no samilzušākajām problēmām. Mums potenciāli pēc divām nedēļām var pat sanākt tā, ka ir divi tūkstoši cilvēku uz ielas. Un mēs šobrīd ļoti cītīgi pie šī jautājuma strādājam."

Iekšlietu ministrijā cer, ka daļu bēgļu palīdzēs izmitināt iedzīvotāji, par to saņemot valsts pabalstu. Bet Pierīgas pašvaldībās vērš uzmanību, ka iedzīvotāju motivācija palīdzēt ir mazinājusies, tāpēc valdībai aktīvāk būtu jāiesaista uzņēmēji.

"Ir svarīgi virzīt šos cilvēkus uz tautsaimniecību tajās nozarēs, kur ir darbaspēka iztrūkums. Un tur ir jādzird uzņēmēju signāli. Viņos ir daudz lielāka kapacitāte kaut ko pielāgot, izdomāt – pagaidu būves un tā tālāk, un iet sava veida kaut kādās darījuma attiecībās. Mēs arī pašvaldībās lēmām – var jau kaut kādus tur graustus, pusgraustus, privatizētās pirtis labot, "činīt", bet tas viss ir bezjēdzīgi. Jo šodienas būvniecības izmaksas ir vai nu buldozers, vai būvēt tukšā vietā no jauna," saka Sprindžuks.

Krievijas karam turpinoties un atsevišķām Eiropas valstīm samazinot bēgļiem sniegto atbalstu, netiek izslēgts, ka ukraiņu pieplūdums Latvijā atkal var palielināties.