"Nekā personīga. Faili": Latvija aktīvi lobēja no sankcijām paglābt "Krievijas dzelzceļa" vadītāju

2014. gadā uzņēmuma "Krievijas dzelzceļš" šefs Vladimirs Jakuņins jau pavasarī nonāca Amerikas Savienoto Valstu sankciju sarakstos. Bijis plāns pret viņu vērsties arī Eiropas līmenī, bet tas nenotika.

"Nekā personīga" (2014. gads): Esam dzirdējuši, ka Latvija ir diezgan aktīvi lobējusi neiekļaut sarakstos "Krievijas dzelzceļu" un tā vadītāju, vai tā ir taisnība?

Toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss: "Informācija par sarunām nav publiska, bet varu pateikt, ka mēs nekādā gadījumā neatbalstītu sankcijas pret "Krievijas dzelzceļu", tāpēc ka tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām. Un, ja kaut kādā veidā "Krievijas dzelzceļš" vai kādas tā amatpersonas būs iekļautas šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim ar viņiem veikt darījumus, tas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apmēri."

"Nekā personīga": Jūs varat apliecināt, ka Latvijas pozīcijas dēļ gan "Krievijas dzelzceļš", gan arī tā vadītājs netika iekļauti šajā sarakstā?

Andrejs Pildegovičs, Ārlietu ministrijas pārstāvis: Es varu apstiprināt, ka, izvērtējot dažādus pretsoļus pret Krieviju, mūsu valdības pozīcija ne tikai tagad, bet arī kopš februāra ir bijusi, ka transporta nozari nevajadzētu iekļaut šajās sankcijās.

"Nekā personīga" toreiz vēstīja, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Apgrozījums no tā ir viens miljards gadā un Latvijā šādu naudu zaudēt atļauties nedrīkst. Salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc "Latvijas dzelzceļa" datiem, Latvijā no ārvalstīm, galvenokārt Krievijas, ienāk 95% kravu.

Toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss teica, ka Satiksmes ministrijā neviens nevērtē politiskos apstākļus un politiskos apsvērumus, kas kuram ir vai nav pietuvināts, bet galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās savstarpējās attiecības.

Pildegovičs apliecināja: "Tas nav balts vai melns, tad nav jāvērtē divkosīgi vai nedivkosīgi, mēs gājām cauri visu iespējamo atbilžu spektram, un, protams, mūsu uzskatā visietekmīgākā reakcija būtu saistīta ar ieročiem, to embargo. Diskusijas bija smagas, garas, esam panākuši zināmu pozīcijas nostiprināšanos. Mūsu mērķis nav iznīcināt pašiem sevi vai Krieviju kā valsti vai kā ekonomiski, bet raidīt darbības vai signālus tieši pa tiem atslēgas spēlētājiem vai tiem Krievijas vadītājiem, kuri, mūsuprāt, pieņem kļūmīgos lēmumus."