ES gatavo kompromisu, lai atvēsinātu nokaitēto atmosfēru ap Kaļiņingradu: par kādu cenu?

Preču plūsma caur Lietuvu uz Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu varētu atgriezties agrākajā režīmā jau dažu dienu laikā, jo Eiropas amatpersonas "spiež" uz vienošanos ar Viļņu, lai mazinātu spriedzi attiecībās ar Maskavu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz kompetentiem avotiem.

Kaļiņingradai, kas robežojas ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, lielākā daļa preču piegādes ir atkarīgas no dzelzceļa un autoceļiem, kas ved caur Lietuvu. Taču kopš 17. jūnija daļu preču no kontinentālās Krievijas eksklāvs vairs nevar saņemt pa ierastajiem ceļiem, jo Lietuva apturēja ES sankcionēto preču tranzītu caur tās teritoriju.

Kā liecina "Reuters" rīcībā esošā informācija, Eiropas amatpersonas risina sarunas par to, lai sankcionēto preču plūsma Kaļiņingradai atjaunotos, paverot ceļu šādas vienošanās noslēgšanai jau jūlija sākumā, ja Lietuva atteiksies no iebildumiem.

Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte publiski atzinusi, ka attiecīgs vēstījums saņemts no Eiropas Komisijas (EK). Arī "tv3.lt" informācija apliecina, ka Brisele vēlas radīt izņēmumu Maskavai, lai caur ES teritoriju uz Kaļiņingradu varētu ceļot arī sankcionētās preces. Bet oficiālā Viļņa skaidrojusi, ka šādam lēmumam nav juridiska pamata.

Kamēr Lietuva vēl gaida EK galīgo lēmumu šajā jautājumā Šimonīte ceturtdien sacīja, ka Krievijas cementa un alkohola transportēšanas aizliegums, kam būtu jāstājas spēkā 10. jūlijā, notiks saskaņā ar plānu.

Līdz šim ES sankcijas pret Krieviju caur ES valstīm liedz transportēt dzelzi, tēraudu un metālus. Taču sankcionēto preču saraksts no 10.jūlija tiks paplašināts ar cementu un spirtu, augustā – ar oglēm un decembrī – ar degvielu. Ne pasažieru, ne pārtikas produktu tranzīts nav aizliegti, un Kaļiņingradu joprojām var sasniegt arī ar lidmašīnu vai pa jūru.

Iznākums var šķist netaisnīgs

Strīds par Krievijas eksklāva izolāciju ir pārbaudījums Eiropas apņēmībai piemērot sankcijas, kas tika noteiktas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai gan Rietumu lielvaras ir apņēmušās iestāties par Ukrainu, atkārtoti paužot savu apņēmību gan G7, gan NATO samitos šonedēļ, Eiropā izrādās ir grūtības gan ievērot stingrās sankcijas, gan izvairīties no turpmākas eskalācijas attiecībās ar Krieviju.

Tāpēc Eiropas amatpersonas ar Vācijas atbalstu meklē kompromisu, lai atrisinātu vienu no vairākiem konfliktiem ar Maskavu, – "Reuters" citē šajā jautājumā informētu avotu. Ja netiks atjaunots tradicionālais Krievijas preču ceļš uz Kaļiņingradu, kas ved vispirms caur tās sabiedroto Baltkrieviju, pēc tam caur Lietuvu, pastāvot bažas, ka Maskava varētu izmantot militāru spēku, lai nodrošinātu sauszemes koridoru cauri Lietuvai.

Jāņem vērā, ka Lietuvā ir izvietoti Vācijas karavīri. Un, ja piepildītos šāda prognoze, Vācija kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem varētu tikt ierauta konfrontācijā. Turklāt Eiropas lielākā ekonomika ir arī ļoti atkarīga no Krievijas gāzes importa un būtu neaizsargāta pret jebkādu gāzes plūsmas samazinājumu, kas varētu notikt, piemēram, saasinoties situācijai ap Kaļiņingradu.

"Mums ir jāskatās patiesībai acīs," sacījis kāds par ES diskusijām informēts avots, nosaucot Kaļiņingradu par "svētu" Maskavai. "Putinam ir daudz vairāk ietekmes sviru nekā mums. Mūsu interesēs ir rast kompromisu," viņš sacījis, atzīstot, ka iespējamais iznākums var šķist netaisnīgs.

Tirdznieciski un humāni apsvērumi

Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis norādījis, ka tā turpina konsultēties ar EK par sankciju piemērošanu un ka jebkādām izmaiņām no bloka puses nevajadzētu atsevišķi izdalīt kādu vienu valsti. "Tā kā Kaļiņingradas tranzīts ir iespējams caur dažādām ES dalībvalstīm, EK skaidrojums par to, kā piemērot ES sankcijas, nevar aprobežoties tikai ar Lietuvu."

Pēc neoficiālas informācijas, viens no kompromisiem varētu paredzēt, ka kravu kustība starp Krieviju un Kaļiņingradu tiktu atbrīvota no ES sankcijām, pamatojoties uz to, ka tā netiek uzskatīta par normālu starptautisko tirdzniecību, jo eksklāvs ir daļa no Krievijas.

Šādu piekāpšanos varētu pieļaut tikai ar nosacījumu, ka sankcionētās preces tiek izmantotas Kaļiņingradā, nevis tiek eksportētas caur tās ostu. Taču to varētu būt grūti garantēt. Lietuva, kuras uzdevums būtu noteikt preču galamērķi, var nonākt konfliktos ar Krieviju.

Kā cits iespējamais risinājums tiek minēta iespēja sankciju izņēmumu Kaļiņingradai noteikt humānu iemeslu dēļ.

Vai ir tā vērts?

Lietuva ir viena no stingrākajām Krievijas kritiķēm ES un šajā jautājumā tai radušās domstarpības ar Vācijas un Briseles pārstāvjiem, kuri vēlas atvēsināt spriedzi ap Kaļiņingradu. .

Ja Eiropas Komisija noslieksies par labu tam, lai nepiemērotu ES sankcijas piegādēm uz Kaļiņingradu, Lietuvas politiķi var saskarties ar dilemmu – pieņemt Briseles ierēdņu lēmumu vai iesaistīties cīņā. Bet cīņa vienlaikus nozīmētu strīdēties ar tiem, uz kuriem Lietuva var paļauties briesmu brīdī – ar Berlīni un Vašingtonu. Tāpēc daži Lietuvas politiķi saka, ka ir jāklausa EK, bet ir arī tādi, kas mudina nepadoties un nepieciešamības gadījumā šo jautājumu pacelt vēl augstākā līmenī.

"Mēs esam tikai viena balss starp citām. Un, ja EK uzskatīs, ka šajā punktā ir jāizdara izņēmums, jo tas nav eksports, bet gan valsts iekšzemes pārvadājumi, Lietuva šeit neko daudz nevarēs darīt," secinājis Seima vicespīkers Pauļus Saudargs.

Bet Lietuvas eiroparlamentārietis Petrs Auštrevičs saka – ja tagad Maskavas priekšā nolieksim galvu, tad turpmāk šādi spiediena mēģinājumi tikai pieaugs. Tāpēc, viņaprāt, nedrīkst padoties, un jautājums būtu jāpaceļ Eiropas institūcijās politiskā līmenī.

Sankcijas pret Kaļiņingradas tranzītu ir tik mikroskopiskas, salīdzinot ar visām Rietumu sankcijām, kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Krieviju, – atzīmē kādreizējais Lietuvas aizsardzības ministrs, diplomāts Raimundas Karoblis, un retoriski vaicā: "Vai ir vērts, ka mēs radām ieganstu neadekvātai Krievijas histērijai?"

Kultivē naidu pret lietuviešiem

Tikmēr Kaļiņingradā valda histērija un notiek uzbrukumi vietējiem lietuviešiem, raksta izdevums "Lietuvos Rytas". "Kaļiņingradas politiķu un mediju uzturētais naids, kas vērsts pret Lietuvu un lietuviešiem, nozīmē vienu – sabiedrība tiek gatavota uzbrukumam," gaisotni komentējis lietuviešu kopienas vadītājs Kaļiņingradā Sigitas Šamborskis.

Viņš noradījis, ka tērauda un citu melno metālu aizliegumam nav būtiskas ietekmes uz vietējo iedzīvotāju dzīvi, taču tas kalpo Krievijas propagandistiem, kuri situāciju izmanto naida izraisīšanai pret lietuviešiem.

Pret lietuviešu izcelsmes Kaļiņingradas iedzīvotājiem, lai arī viņi runā krieviski, netrūkstot dažāda veida aizskārumu un uzbrukumu. Piemēram, bērnu folkloras kopai, kura bija izcīnījusi pirmo vietu konkursā, lai dotos uz Viskrievijas folkloras festivālu, pēdējā brīdī ticis liegts pārstāvēt Kaļiņingradas apgabalu – bērni tikuši praktiski izsviesti no vilciena.

Šonedēļ Kaļiņingradas reģionā arī demonstratīvi tika noņemta piemiņas plāksne, kas veltīta lietuviešu rakstniekam un filozofam Vidunas. Plāksne aizvākta pēc Kaļiņingradas pilsētas Sovetskas mēra Jevgēņija Makarova iniciatīvas. Ar šādu lēmumu Makarovs vēlējies iespītēt "Lietuvas histērijai".