Darba sludinājumos nedrīkst nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas; VDI izvērtē iespēju rosināt grozījumus Darba likumā
Lai nākotnē mazinātu pārpratumus un nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, Valsts darba inspekcija (VDI) izvērtē iespēju rosināt grozījumus Darba likumā, kur būtu noteikta prasība darba devējam jau darba sludinājumā sniegt īsu pamatojumu svešvalodai kā darba pienākumu izpildes priekšnoteikumam.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, VDI pēdējā laikā ir saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) pauda, ka nav pieļaujama latviešu diskriminācija Latvijas darba tirgū gadījumos, kad pretendentam nav krievu valodas zināšanu. Vienlaikus viņš atzina, ka praksē redzams, ka nereti darba devēji prasa krievu valodas zināšanas bez objektīva pamatojuma, taču Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Viņaprāt, ir jāizskauž vecā prakse "bez krievu valodas neiztikt", īpaši situācijās, kurās tas ierobežo darba iespējas jauniešiem.
Ja ir aizdomas, ka darba devēja izvirzītā prasība par svešvalodas prasmēm ir nepamatota, proti, darba pienākumu izpildi var sekmīgi veikt bez konkrētās svešvalodas zināšanām, darbiniekam ir tiesības ziņot VDI, kas attiecīgi veiks pārbaudi. Pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot tieši ar tās nepieciešamību darba pienākumu izpildei. Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, var būt profesijās, kas saistīta ar ārvalstu tūristu apkalpošanu.
Likuma pārkāpumu gadījumā VDI lūgs darba devēju novērst nepamatoto ierobežojumu, vai būtisku pārkāpumu gadījumā var piemērot arī administratīvo sodu. Strīdu par iespējamu atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu var risināt arī tiesā, kas pārkāpuma konstatēšanas gadījumā var lemt par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Vienlaikus Zariņš uzsvēra, ka jautājums par valsts valodas lomas stiprināšanu darba vidē ir īpaši uzsvērts arī Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas plānā 2022.-2023.gadam. Attiecīgi, lai veicinātu darba devēju izpratni par valodas jautājumiem, ir paredzēta skaidrojoša materiāla darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos izstrāde.
Paredzēts, ka 2022.gadā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts valodas centru, LM, VDI un Valsts kanceleju izstrādās un publiskos informatīvo materiālu privātajam sektoram un publiskajam sektoram. Turklāt šie informatīvie materiāli ik gadu tiks aktualizēti un papildināti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
