Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Ukraina ir svarīga kviešu, miežu, kukurūzas un citu graudaugu eksportētāja, kā arī nodrošinājusi apmēram pusi no visas saulespuķu eļļas globālajos tirgos, bet šo Ukrainas preču piegādes ir traucētas, kopš Krievija 24.februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka šajās sarunās panākts "cerības stars uz cilvēku ciešanu atvieglošanu un bada mazināšanu visā pasaulē". Viņš tomēr brīdināja, ka vienošanās "vēl nav pilnīgi panākta", lai gan viņš ir noskaņots optimistiski.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars lika saprast, ka par galīgu vienošanos var tikt paziņots nākamajās sarunās. "Šīs tikšanās laikā, kuru mēs rīkosim nākamnedēļ, vēlreiz tiks pārskatītas visas detaļas un mūsu paveiktais darbs tiks parakstīts," sacīja ministrs.

Desmitiem miljonu cilvēku nabadzīgās valstīs Āfrikā un citur pasaulē draud bads karadarbības dēļ, kas pārņēmusi vienu no galvenajiem labības audzēšanas reģioniem pasaulē.

Graudu piegādes pa Melno jūru bloķē gan Krievijas karakuģi, gan mīnas, kuras Ukraina izlikusi piekrastē, lai novērstu iespējamu Krievijas iebrukumu.

Šīs sarunas sarežģī augošas aizdomas, ka Krievija mēģina eksportēt graudus, kurus tā nozagusi Ukrainas lauksaimniekiem okupētajos reģionos. Saskaņā ar pagājušonedēļ publicētiem ASV kosmosa aģentūras datiem Krievijas karaspēks kontrolē 22% Ukrainas lauksaimniecības zemes.

Abas puses sāka sarunas, apgalvojot, ka vienošanās ir tuvu, tomēr vēl ir palikuši strīdīgi jautājumi. Krievija otrdien paziņoja, ka tās prasībās ir ietvertas tiesības "pārmeklēt kuģus, lai novērstu ieroču kontrabandu", bet Kijiva noraida šo prasību.

Akars sacīja, ka abas valstis ir vienojušās par "kopīgām kontrolēm" ostās un par veidiem, kā "nodrošināt pārsūtīšanas maršrutu drošību".

Kijiva ir lūgusi, lai kāda draudzīga valsts kā Turcija pavadītu tās kuģus pa drošiem "zaļajiem koridoriem", izvairoties no zināmām Melnās jūras mīnu atrašanās vietām.

Eksperti atzīst, ka Melnās jūras atmīnēšana ir sarežģīta operācija, kas var ilgt vairākus mēnešus, un tas ir pārāk ilgi augošās globālās pārtikas krīzes risināšanai.

NATO dalībvalsts Turcija izmanto savas labās attiecības gan ar Kremli, gan ar Kijivu, lai palīdzētu panākt vienošanos par drošām graudu piegādēm.

Turcija paziņoja, ka šajā reģionā gaida 20 tās tirdzniecības kuģi, kas var tikt ātri piekrauti ar graudiem, lai tos nosūtītu uz pasaules tirgiem.