Saules un vēja parki pēc gadiem sekmēs elektrības cenu sezonālu kritumu
Strauji pieaug interese par atjaunīgo resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Pieteikumu skaits saules un vēja parku attīstībai ir ievērojami lielāks, nekā Latvijai ir nepieciešams. Lai novērstu iespējamu spekulāciju, iecerēts ieviest maksu potenciālajiem saules paneļu un vēja enerģijas parku attīstītājiem par sistēmas jaudu rezervēšanu. TV3 Ziņas, skaidroja, kas notiktu ar elektrības cenu, ja šos visus projektus tiešām īstenotu.
Būvniecībai pieteiktie saules paneļu un vēja ģeneratoru parki piesātinās elektroenerģijas tirgu – tie spētu saražot trīs reizes vairāk elektrības nekā Latvijai nepieciešams. Jaudu ģenerācijai kāpjot reģiona arī citās valstīs, gaidāms cenu kritums "Nord Pool" elektrības biržā, un tad to pozitīvi izjustu ikviens gala patērētājs.
"Jo vairāk atjaunojamās ģenerējošās jaudas ienāks tirgū, nepastāvīgā ģenerācija pieaugs, pieaugs arī tendence elektroenerģijas cenu svārstībām. Nākotnē sagaidīsim ļoti augstu cenu pīķa momentus un ļoti zemu cenu periodus. Mēs nākotnē arvien biežāk saskarsimies ar tādām situācijām."
"Kopumā brīži ar augstu cenu būtu daudz mazāk nekā tagad. Vidējā cena būtu ievērojami mazāka. Tas ir situācijā, kad reģionā sasniedzam jaudas tuvu pie pašpietiekamības. Ja mēs vienkārši uzbūvējam 100 megavatus ar saules un vēja parkiem, tad kopējā ietekme uz cenu nebūs," skaidro ekonomikas ministrijas ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis.
Zemā cena par elektrību būtu vasarā, kad saules paneļi strādātu ar pilnu jaudu, augstāka cena – tumšajos mēnešos. Piemēram, Vācijā, kurā ir saules un vēja ražotās elektrības liela kapacitāte, bieža parādība ir negatīva cena. Proti, elektrība nemaksā neko.
Jaudas zema pieprasījuma apstākļos negatīva cena uz vairākām stundām dažkārt bijusi arī Latvijai piesaistītajā "Nord Pool" biržā. Efektu tad gan juta tikai tie patērētāji, kuriem nav līguma par fiksētu elektrības cenu – tie, kas to pirka pēc "Nord Pool" biržas aktuālās cenas. Tas iespējams, ja konkrētajā objektā ir uzstādīts viedais elektroenerģijas skaitītājs, kas spēj identificēt atsevišķo stundu izmaiņas. Saules un vēja enerģijas ražotās jaudas ļaušot izjust ieguvumu visiem.
"Nākošais jautājums – kā mēs šo saules saražoto enerģiju uzglabāsim. Šeit lielie ražotāji nāk ar konceptiem pārstrādāt ūdeņradī vai kādos uzkrājošos elementos. Tā ka nākotnē būs risinājumi, kas izbalansēs šos cenu. To, ka tā cena būtiski kritīsies saules un vēja enerģijas dēļ, saka visi."
Elektrības cenas samazinājums "Nord Pool" nav sagaidāms drīz. Lielo saules paneļu parku izveidei vajadzīgs laiks, vēja ģeneratoru parkiem pat vairāki gadi. Turklāt Latvijā kā steidzami risināma problēma ir "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" transformatoru apakšstaciju ierobežotās spējas uzņemt visu saražoto jaudu. Jau patlaban ir vairākas vietvaras, kurās brīvās komercjaudas beigušās. Tur nav iespēju izveidoto saules paneļu elektrostaciju pieslēgt tīklam.
"Esam saņēmuši Atveseļošanās noturības mehānisma naudu un strādājam pie projektu realizācijas, lai, piemēram, Rojā un Baldonē paceltu jaudas. Tās būtu gan patēriņam, gan ražošanai. Aktīvi strādājam ar ekonomikas ministriju kopā, lai skatītos, kur nepieciešamas jaudu rezerves."
Kamēr apakšstaciju pielāgošana nenotiek strauji, saules paneļu elektrostaciju veidotājiem ir jāgaida rindā, līdz kāds no sava projekta atsakās un rezervētā jauda tiek rindā nākošajam. Sadales un pārvades operatoriem gan ir aizdomas – daži komersanti saules un vēja enerģijas stacijas būvēt nemaz netaisās – vien rezervējuši jaudas, lai tās vēlāk spekulatīvi pārdotu tiem, kuriem tas tiešām vajadzīgs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
