Kas notiek ar vēja enerģijas attīstību Latvijā?
Laikā, kad enerģētikas nozare satricināta visā Eiropā, daudzas valstis domā, kā vairs nepaļauties uz Krievijas energoresursiem. Daudzviet Eiropas ziemeļos cieņā ir vēja energostacijas, taču Latvijā neviena jauna nav uzbūvēta jau gadiem.TV3 Ziņas skaidroja, kas notiek vēja enerģijas attīstību Latvijā?
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas enerģētikas nozare ir tādos kā sevis meklējumos – kādus risinājumus un resursus izvēlēties, lai enerģiju ražotu efektīvi un neatkarīgi, un kā to izdarīt pēc iespējas ātri. Liela loma iecerēta vējam.
Savulaik Latvijā šajā jomā Baltijas valstīs bija pirmrindniece – pirmie ģeneratori Latvijā parādījās 90. gadu vidū, savukārt 2002. gadā Grobiņā uzcēla tolaik reģionā lielāko vēja parku, taču tālāka attīstība bija gausa.
Patlaban Latvijā aptuveni 2% elektroenerģijas saražo no vēja, Eiropas Savienībā vidēji par astoņām reizēm vairāk jeb 16%. Arī atšķirība ar Lietuvu un Igauniju mērojama nevis procentos, bet reizēs.
Iemesli šai atpalicībai pamatā ir divi. Pirmkārt, Latvijā vēsturiski jau būtisku daļu energobilancē veidoja atjaunojamie resursi, pateicoties mūsu hidroelektrostacijām. Tas nemudināja plaši domāt par iespējām ražot vairāk zaļās enerģijas, turklāt agrāk tam būtu bijušas nepieciešamas plašākas valsts subsīdijas. Otrkārt, lēmums ar valsts atbalstu vērienīgi attīstīt termoelektrocentrāles kā būtisku bāzes jaudu, ko var ieslēgt un izslēgt pēc nepieciešamības. Protams, pie pašreizējām gāzes cenām un resursa sagādes problēmām tas vairs nešķiet tik pievilcīgs risinājums.
"Jāsaka tā droši vien gana atklāti. Līdz šim jau mēs bijām tādā kā lāča miegā. Dzīvojām tādā relatīvi zemā cenu periodā. Tad, kad elektrības cena ir 30-40 eiro par megavatstundu… Man liekas, ka ikviens enerģētikas speciālists saprot, ka pie tādas cenas neviens neveidos ne vēja parkus. ne saules parkus, ja nebūs valsts subsīdijas."
Tagad gan situācija mainījusies – tehnoloģijas attīstījušās, elektroenerģijas cenas augstākas – un vēja enerģija ir konkurētspējīga.
Ekonomikas ministrija strādā pie diviem vērienīgiem projektiem, apgūstot jūru un mežus. Vēja parks Kurzemes piekrastē iecerēts sadarbībā ar Igauniju. Potenciālā jauda uz pusēm ar kaimiņiem – 1000 megavatu, kas ir aptuveni tikpat, cik Rīgas TEC. Savukārt pagājušajā nedēļā valdība ļāva izveidot "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmumu, lai attīstītu vēja parkus iekšzemē – mežos. Lai gan aktīva loma abos projektos ir valstij, Ekonomikas ministrija sola, ka visas konkurences prasības būs ievērotas un līdzvērtīgas iespējas būs arī privātajiem.
Iespējas attīstīt vēja enerģiju Latvijā pēta arī "Eesti Energia" grupa, kurā uzsver – ja Latvijā būtu daudz jaunu zāļas enerģijas ražošanas jaudu, cenu ziņā mēs būtu pavisam citā situācijā.
"Latvijā ir milzīgs neapgūts atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciāls. Ņemot vērā pašreizējo ģeoolitisko situāciju, jautājums vēl jo vairāk aktuāls. Ļoti sarīgi, lai mēs mērķtiecīgas virzītos uz priekšu ar jaunu ģenerējošo jaudu attīstību."
Svarīgs arī normatīvais regulējums, lai investoriem dotu signālu, ka tie šeit gaidīti.
Par regulējumu runā arī Vēja enerģijas asociācijā, kura satraukusies par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītu un Saeimā pirmajā lasījumā jau atbalstītu likumprojektu, kas paredz atvieglotu kārtību vēja staciju būvei. Lai gan šķietami neloģiski – vēja enerģijas lobisti iebilst pret atvieglotu regulējumu – asociācijas vadītājs skaidro, ka varam iekāpt otrā grāvī un bažas raisa tiesvedības un sabiedrības reakcija, kas jau tagad bremzē projektus. Ar šādu regulējumu būšot viegli stāstīt, ka vietējo iedzīvotāju intereses nav ievērotas. Tāpat raizes par to, ka atvieglotās kārtības atļaujas paredzēta limitētā daudzumā un, ja nav striktu kritēriju, šeit potenciāls spekulantiem.
"Izmantos apķērīgi cilvēki, kuri specializējas dažādu atļauju kārtošanā. Ātri tās sakārtos un tālāk jau nodarbosies ar šo dokumentu pārdošanu reālām energokompānijām," saka Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs neatzīst, ka uz Saeimu aizsūtīts pusgatavs likumprojekts, bet skaidro, ka diskusijas turpinās un labojumi būs. Tāpat nevajagot satraukties par spekulantiem.
"Tiks paredzēts tas, ka valsts budžeta ir jāiemaksā drošības nauda, kas būs pietiekami nopietna, lai atsijātu dažādus vēja grābšļus no tiem, kas patiesi ir ieinteresēti attīstībām," brīdināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Saeimas atbildīgā komisija attiecīgo likumprojektu galīgajā lasījuma skatīs nākamnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
