Maksāt mazāk par centralizēto apkuri? Grūti, bet ne neiespējami

Kā "tv3.lv" norāda AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence, centralizētās apkures pieslēgšana jādala divās daļās. Vienā ir mājokļi, kas jau ir pieslēgti centralizētajai siltuma apgādei un saņem siltumenerģiju no "’Rīgas siltuma’’. Attiecīgi, iestājoties aukstākam laikam, iedzīvotāji informē savu apsaimniekotāju, ka vēlas uzsākt apkures sezonu, un tiek pieslēgti siltumapgādei. Kādā datumā un pie kādas temperatūras – to izvēlas paši iedzīvotāji.

Rence piebilst, ka ir arī daļa klientu, kas visu cauru gadu atstājuši iespēju jebkurā brīdī pieslēgt apkuri. Tādā gadījumā siltums radiatoros tiek padots vēsākās dienās arī, piemēram, ap Jāņiem, augusta beigās vai septembrī.

Otra situācija ir tāda, kur, piemēram, mājā ir dabasgāzes siltumapgāde vai malkas apkure, bet īpašnieks vēlas pieslēgties centralizētajai siltuma apgādei. Tad, kā norāda Rence, viss jāsāk no jauna – jāsaņem tehniskie noteikumi pieslēgšanai siltuma tīkliem, jāizstrādā projekts, jāizbūvē ēkas siltumapgādes sistēmu, jāierīko siltummezgls, t.sk. jāpieslēdzas ārējiem siltuma tīkliem, u. tml. Tādā gadījumā būs nepieciešami pavisam citi risinājumi, kā arī finanšu līdzekļi.

Ja samazināšu radiatora temperatūru, par apkuri maksāšu mazāk?

Gaidāmajā apkures sezonā pavisam noteikti prioritārais jautājums lielākajai daļai mājsaimniecību būs veidi, kā samazināt siltuma patēriņu, lai tas arī atspoguļotos ikmēneša apkures rēķinā. Rence paskaidro, ka šobrīd siltumenerģijas taupīšanas iespējas ir gala lietotāju rokās, vai nu samazinot patēriņu visai ēkai, ko var veikt ēkas apsaimniekotājs, vienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem, samazinot parametrus siltummezglā, vai katrā dzīvoklī, ko veic katra dzīvokļa īpašnieks patstāvīgi.

Viena no lietām, ko iespējams darīt ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa samazināšanai, ir mājas siltināšana. "’Tās laikā kārtībā tiek savestas arī siltuma apgādes sistēmas, kas lielā daļā māju patiesībā ir diezgan bēdīgā stāvoklī un prasa uzlabojumus,’’ norāda Rence.

Savukārt otra lieta ir efektīva siltuma izmantošana. Tajā ietilpst tādas vienkāršākas metodes kā pareiza temperatūras pielāgošana un pareiza vēdināšana. "’Neturam vaļā bēniņu lūkas, arī pagrabiem jābūt aizvērtiem. Dažkārt redzam, ka pagrabu logi ir izņemti, lai tajos var patverties ielu kaķi, taču te būtu jāmeklē citas iespējas, jo šādā veidā patiesībā ēka zaudē lielu daudzumu siltuma,’’ pastāsta Rence.

Tāpat ļoti svarīgi ir regulēt siltumu individuāli dzīvokļos. Te iespējams gan apstiprināt, gan lauzt kādu pieņēmumu, proti, ja dzīvoklī ir iespējams regulēt radiatora temperatūru, to samazinot, mēneša beigās būs mazāks apkures rēķins. Šis apgalvojums nebūs patiess gadījumā, ja dzīvoklī ir uzstādīts tikai termoregulators, taču, ja kopā ar to ir uzstādīts arī alokators jeb ierīce, kas uzskaita individuālo siltuma patēriņu telpā, patiešām iespējams maksāt mazāk.

"’Termoregolators tandēmā ar alokatoru ļauj visiem dzīvokļu īpašniekiem siltuma padevi regulēt pēc savām vēlmēm un iespējām un maksāt tikai par savu patērēto. Piemēram, cilvēks, dodoties uz darbu, atvaļinājumā vai nakts stundās, var samazināt istabu temperatūru. Un tikai viena grāda samazinājums ir vidēji mīnus 5% no siltumenerģijas patēriņa un attiecīgi arī no rēķina,’’ paskaidro Rence.

Viņa atklāj, ka "’Rīgas siltums’’ piedalījies vairākos projektos, kur uzstādīti alokatori, kas ļāvis mājokļos panākt vidēji 20% lielu siltuma patēriņa samazināšanu, taču ir lietotāji, kas to spējuši samazināt pat par 30 vai vairāk procentiem. Vienlaikus ir arī tādi, kuri neko nevēlas samazināt un pat, iespējams, palielina savu siltuma patēriņu. "’Tas ir šīs sistēmas pluss, ka tu pats vari noteikt savu dzīvokļa temperatūru, un maksāt par to, ko izvēlies,’’ piebilst Rence.

Par šādu iespēju siltumenerģijas patēriņa samazināšanai tiek stāstīts jau gandrīz 10 gadus, bet šobrīd pie energoresursu cenu kāpuma tas cilvēkiem kļuvis īpaši aktuāli. Citiem vārdiem – dzirdīgo ausu kļuvis vairāk.

Tiesa, lai šādas ierīces dzīvokļos ieviestu, vispirms nepieciešams vienoties ar mājokļa vairākumu jeb 51% dzīvokļu īpašnieku. Tā, kā noteic Rence, ir grūtākā daļa.

Tāpat jāņem vērā, ka augusts ir pēdējais laiks, kad šādas sistēmas ieviest. "’Jāņem vērā, ka vasara ir piemērotākais laiks, šādu sistēmu ieviešanai, kad siltumapgādes sistēmas pārbūve nevienam netraucē, jo apkure vēl nav nepieciešama, un dzīvokļu īpašnieki var paspēt vienoties, var arī veikt kādas apkures sistēmas pārbūves, ja tas ir nepieciešams, u. tml. Šobrīd tas ir steidzamas dabas jautājums, kas patiešām dos ietaupījumu,’’ skaidro Rence.

Ēkas siltuma patēriņu nosaka arī iedzīvotāju paradumi

Izejot no nupat skaidrotā, arī noprotams, kāpēc šķietami divās vienādās daudzdzīvokļu mājās, kas arī "’stāv’’ viena otrai blakus, iedzīvotāji par apkuri, iespējams, maksā būtiski atšķirīgas naudas summas. Vispirms jāsaprot, ka šķietami vienādās ēkās siltuma patēriņš būs atšķirīgs, jo atšķirīgi ir arī cilvēku paradumi. "’Mēs nezinām, kāda temperatūra ir ieregulēta vienā vai otrā mājā. Ziemā apsekošanu laikā arī redzam ļoti tipisku kļūdu – cilvēki pastāvīgas vēdināšanas režīmā tur vaļā logus. Tas, runājot salīdzinājumos, ir tas pats, ja dzīvoklim joprojām būtu vecie, koka karkasa nevis PVC logi. Tas ir nepārtraukts siltuma zudums,’’ iedzīvotāju uzvedības īpatnības ieskicē Rence.

Tāpat jāņem vērā siltināšanas faktors, jo tā no energoefektivitātes pasākumiem ir visefektīvākā metode, bet vienlaikus arī finansiāli visprasīgākā. Tādā ziņā, kā atzīst Rence, termoregulatoru un alokatoru ieviešana prasa mazāk finanšu un ļauj sasniegt pietiekami labus rezultātus.

"’Ja par elektrību jau esam sapratuši, ka tā ir jātaupa, tāpēc lūkojamies pēc energoefektīvām lampām, izslēdzam gaismas un ieviešam citus taupīšanas pasākumus, tad par siltumu līdz šim neesam domājuši šādās kategorijās. Tas ir bijis pietiekami lēts, bet šodienas situācija saistībā ar kurināmā dārdzību, tas ir citā vērtē, nekā tas varbūt bija pirms gada,’’ norāda Rence.

Ievērojami augusi interese par pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei

Kā atklāj uzņēmuma pārstāve, "’Rīgas siltums’’ šobrīd novēro pieaugošu interesi par centralizēto siltumapgādi. Pie tās vēlas pieslēgties gan kādreizējie klienti, kas bija pārgājuši uz dabasgāzi vai jau sākotnēji izvēlējušies kurināmā veidu gāzi. Kā arī uzņēmumā piesakās daudz jaunu klientu, kuri šobrīd būvē mājas.

Ik mēnesi pieci līdz desmit klienti interesējas par iespējām pieslēgties centralizētai siltumapgādei.

"’Patiesībā centralizētā siltumapgāde ir efektīva. Dažkārt rodas priekšstats, ka tas ir dārgi, lai gan Rīgā tas nekad nav bijis dārgi, salīdzinot ar apkārtējām pilsētām. Māju tehniskais stāvoklis patiesībā ir tas, kas lielā mērā nosaka "Rīgas siltuma" piegādāto siltuma patēriņu,’’ paskaidro Rence un vēlreiz atgādina, ka šis ir pēdējais brīdis, kad pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, ja kāds vēl to vēlas izdarīt.