Kā savlaicīgi sagatavot savu mājokli nākamajai apkures sezonai?

"tv3.lv" kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma inženierijas un tehnoloģiju katedras vadītāju profesoru Anatoliju Borodiņecu skaidro, kādas ir šobrīd labākās alternatīvas privātmāju individuālajām apkures sistēmām, kas ir siltuma zagļi un ko vispārīgi ņemt vērā, lai gada aukstajā laikā ikviens – gan privātmājas, gan dzīvokļa iemītnieks – savā mājoklī justos patīkami.

Labākās alternatīvas privātmājai: granulu katls vai siltumsūknis

Ja mitinies privātmājā un resursi ļauj, viena no lietām, kas var palīdzēt ilgtermiņā samazināt izmaksas par siltumu, ir apkures sistēmas nomaiņa uz maciņam draudzīgāku. Kā skaidro Borodiņecs, iespējamo apkures sistēmu mājoklim ir daudz, taču energoresursu cenu pieaugums, neapšaubāmi, ir izmainījis iedzīvotāju izvēli. "’Visiem zināmais dabasgāzes [apkures katls] nevienam vairs nav interesants, un cilvēki vēlas to nomainīt. Tādā gadījumā labākās alternatīvas ir granulu katls vai siltumsūknis,’’ norāda profesors.

Granulu katls būs ļoti labi piemērots mēreni vēdinātā un vēsā mājoklī, tomēr jārēķinās, ka tas aizņem zināmu vietu. "’Jābūt noliktavai, katlumājai – atsevišķai telpai, kurai var būt nepieciešami savi 10 kvadrātmetri. Ja dabasgāzes katls varēja stāvēt, piemēram, vannas istabā vai virtuvē un tas daudz vietas neaizņēma, tad granulu katlam vietu vajadzēs,’’ piekodina Borodiņecs.

Savukārt, siltumsūknis var būt kompaktāks nekā granulu katls, kā arī to iespējams ērti vadīt attālināti. Taču tas arī kādam var šķist pārāk trokšņains, tāpēc būtu jāpārdomā, kur tieši mājoklī to izvietot. Tāpat, apsverot siltumsūkņa uzstādīšanu, jāņem vērā faktors – mājoklis ir vai nav nosiltināts no ārpuses, kā arī ieteicamas būtu siltās grīdas klasisko radiatoru vietā. Tas tāpēc, ka siltināšana tiešā veidā ietekmē nepieciešamo siltumsūkņa jaudu – ja mājoklis nav nosiltināts, jaudai jābūt lielākai, un otrādi.

Te Borodiņecs atzīmē iespējamo problēmu, ja miteklis nav apjozts ar siltāku kārtu: "’Māju vēlāk nosiltinot, jauda var izrādīties pārāk liela. Un, ja siltumsūknis ir ar lielāku jaudu, nekā tas ir nepieciešams, tad tas strādā ar mazāku efektivitāti.’’ Tādēļ iepriekš rūpīgi jāpārdomā, cik energoefektīva būs māja kopumā pēc pieciem gadiem. Un, ja ir iecere pēc kāda laika vēl nenosiltinātu mājokli "’ieziemot’’, tad šobrīd var uzstādīt siltumsūkni ar mazāku jaudu.

Ja vērtē abas metodes pēc to efektivitātes, tad, raugoties gada griezumā, tās ir vienlīdzīgas. Izmaksas var nedaudz atšķirties, bet galvenā atšķirība būtu apkures sistēmas dizains, kas jau ir gaumes lieta.

Profesors arī piebilst, ka abām šīm apkures sistēmām iespējams papildus uzstādīt saules paneļus, kas arī var palīdzēt atvieglot sistēmu slogu. "’[Var uzstādīt] saules paneli karstā ūdens sildīšanai, ko var arī apvienot ar apkures sistēmu. Piemēram, septembra beigās, oktobra sākumā, kad vēl ir saulainas dienas, bet jau ir pieprasījums pēc apkures, saule var palīdzēt nodrošināt apkuri. Tiesa, mājai tad arī būtu jābūt nosiltinātai[, lai tas būtu pietiekami efektīvi].’’

Ieteikumi privātmāju saimniekiem – pārskati istabu temperatūru un apdomā ventilācijas sistēmu ierīkošanu

Domājot par siltuma zagļiem un energoefektivitāti, Borodiņecs paskaidro, ka privātmājā iespējams uztaisīt gaisa caurlaidības testu, pārbaudīt dažādas spraugas, nepieciešamības gadījumā arī nosiltināt bēniņus. Tāpat logi veido lielu daļu siltuma zudumu, tāpēc, iespējams, vērts apsvērt arī to nomaiņu. "’Logi, kas mājoklim ielikti pirms 10–15 gadiem vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Tas [logu nomaiņa] arī ir salīdzinoši vienkāršs paņēmiens, jo tajā nav jāiesaista lieli cilvēkresursi,’’ norāda profesors.

Var arī pārskatīt istabu temperatūru. Piemēram, ja mājoklī ir kāda noliktava vai garāža, kura tiek apsildīta, varbūt vērts pārliecināties, vai tas tiešām ir nepieciešams, un attiecīgi dažas telpas no apkures atslēgt. Ir arī pieejami viedie risinājumi radiatoriem, kas var palīdzēt attālināti gan atslēgt siltumu, gan to regulēt, piemēram, prombūtnes laikā. Kā arī jāpievērš uzmanība kondensātam un pelējumam.

Tomēr, kā norāda Borodiņecs, "’sāpīgākais’’ jautājums ir ventilācija. "’Mums vajag svaigu gaisu, lai būtu veselīga vide un no telpas tiktu izvadīti visi netīrumi, putekļi, bet tam vajadzīgais gaisa apjoms ir milzīgs. Pamatā ir jāapmaina vismaz puse no telpas gaisa tilpuma, vai, ja telpā atrodas divi un vairāk cilvēki, tiem jābūt vismaz 15 kubikmetriem uz cilvēku.’’

Protams, logus var turēt ciet, telpas var nevēdināt, un tā būs siltāk, taču tādā veidā tiek zaudēta dzīves kvalitāte, kā arī tas nenāk par labu veselībai. Līdz ar to, ja mitinies privātmājā, profesors iesaka padomāt par ventilāciju ar rekuperāciju. "’Bēniņos vai vannas istabā iebūvējam iekārtu, kas kopā ar dažādiem gaisa vadiem un difuzoriem izmaksās vairākus tūkstošus, bet arī šādā veidā iespējams laika gaitā ietaupīt. Tomēr pie nosacījuma, ja uzturam adekvātu gaisa kvalitāti. (..) Ieliekot ventilāciju, jauda un ražīgums nebūs atkarīgs no tā, vai mēs ēku vēlāk arī siltināsim."

Noblīvē spraugas un iztīri radiatorus – ieteikumi dzīvokļu saimniekiem

Runājot par daudzdzīvokļu ēkām un siltuma zagļiem, laiku pa laikam vēlams pārbaudīt durvju un logu spraugas un nepieciešamības gadījumā no jauna tās noblīvēt, lai miteklis nezaudē siltumu. Tajā pašā laikā, noblīvējot kādas spraugas, nedrīkst aizmirst par ventilāciju. Piemēram, ļoti noblīvējot logus, "’mēs dabūsim sliktu gaisa kvalitāti, bet pēc tam kondensātu un pelējuma sēni, kas arī ir kaitīgi mūsu dzīvokļiem.’’

Ieteicams iztīrīt un izskalot radiatorus, jo bieži vien plānajās tērauda "’ribās’’ sakrājas putekļi. Jāpārskata arī mēbeļu izvietojums, lai tās nenosegtu siltuma avotu. Tāpat aizkaru izvietojums var palīdzēt telpu apsildīt plašāk – tos apkures sezonā vēlams likt uz palodzes nevis priekšā radiatoram.

Daudzdzīvokļu mājām arī svarīgi, ka ēkas kāpņutelpas durvis aukstajā laikā stāv ciet. Ja tās ir vaļā, veidojas vilkme, un aukstais gaiss iziet cauri visam gaitenim, visiem stāviem, tādējādi negatīvi ietekmējot kopējo energopatēriņu.

Borodiņecs te piebilst, ka no vienas puses tas ir sīkums energoefektivitātei, ja visa ēka nav nosiltināta, taču arī šīs mazās darbības var palīdzēt uzturēt mājokļa temperatūru adekvātā līmenī, un līdz ar to cilvēkam likt justies labāk.

Vislabākais risinājums – ēkas siltināšana no ārpuses

Pastāv arī iespēja dzīvokli no iekšpuses nosiltināt – tā būs siltāk, bet visas daudzdzīvokļu ēkas kopējo siltuma patēriņu tas nesamazinās. Nosiltināšana no iekšpuses samazinās istabu kopējo kvadratūru, kā arī var vairot jau pieminētā kondensāta un pelējuma risku. Tāpat jāņem vērā, ka, ja visu ēku tomēr ir iecerēts laika gaitā nosiltināt, dubultā siltināšana var pasliktināt siltuma un mitruma plūsmu starp konstrukcijām.

Tāpēc, ja cilvēks ir gatavs ieguldīt laiku, lai nosiltinātu savu dzīvokli no iekšpuses, Borodiņecs labāk ieteiktu šo laiku veltīt tam, lai aprunātos ar kaimiņiem un apsaimniekotāju par visas mājas siltināšanu no ārpuses. Tā arī būtu ilgtspējīgāka metode. Līdz ar to vispirms vest uz dialogu kaimiņus, un, ja tos nekādā veidā nav iespējams pārliecināt, tad var apsvērt iespēju dzīvokli siltināt no iekšpuses.

Savukārt, ja visa mājokļa nosiltināšana nav iespējama, varbūt var kopā ar apsaimniekotāju pārbaudīt pagraba cauruļvadus, stāvvadus un tos nosiltināt. Kā arī var runāt par tādas apkures sistēmas ieviešanu daudzdzīvokļu mājā, kur siltums tiktu vienmērīgi sadalīts pa stāviem, jo pirmā stāva kaimiņam nepieciešams pavisam cits siltuma daudzums nekā beidzamā stāva kaimiņam. "’Tas var palīdzēt ietaupīt un justies labāk,’’ noteic profesors.

Ieteikumi siltuma patēriņa samazināšanai īsumā:

• Būtiskākais ir pareiza ēku lietošana. Kad esam mājās, ventilējam telpas. Kad neesam, varam siltumu un ventilāciju, ja iespējams, regulēt attālināti vai izslēgt manuāli pirms došanās dienas gaitās.
• Jāseko līdzi temperatūras režīmiem. Ja iespējams, nepārspīlēt ar temperatūras augstumu un nogriezt kaut par grādu zemāk, jo, kā uzsver Borodiņecs, nepieciešams domāt arī par mūsu ietekmi uz vidi.
• Nepieciešama sistēmu apkope – radiatoru iztīrīšana, nenokraušana ar nevajadzīgiem slogiem.
• Jāsamazina nekontrolēta filtrācija jeb jāpārbauda, vai caur logiem un durvīm nevajadzīgi mājoklī neienāk gaiss.
• Ja ir finansiālas un tehniskas iespējas, mājoklī var uzstādīt atjaunojamo resursu sistēmas – saules paneļus –, kas arī var atvieglot mitekļa siltināšanu.