TV3 Ziņas: vai nākamajai apkures sezonai pietiks gāzes?
Pēdējos mēnešos daudz runājam par augstajām energoresursu cenām, taču tikpat aktuāls jautājums ir, vai reģionā vispār pietiks gāzes nākamajai apkures sezonā? Ekonomikas ministrija joprojām modelē, ka visam vajadzētu būt kārtībā, taču vienlaikus apzina rīcību "X" stundai – rīcībai, ja tiešām gāzes nebūtu.
Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī satricināja arī energoresursu tirgu un kā uz delnas parādīja daudzu valstu atkarību šajā jomā no agresorvalsts. Ilgu laiku sēdēts uz Krievijas gāzes "adatas". Patlaban aktuālākais jautājums, kā nodrošināties ar konkrēto resursu nākamajai apkures sezonai? Attiecīgi šis stāsts nevis par to, cik dabasgāze maksā un maksās, bet gan par to, vai fiziski tās vispār pietiks.
Baltijas valstu patēriņš ir kopumā aptuveni 35 teravatstundas, savukārt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa jauda – 40. Tiktāl vis it kā izklausās labi, bet jāņem vērā, ka esam vienotajā tirgū arī ar Somiju, un visām četrām valstīm ar Klaipēdas termināli nepietiek.
Tāpat maijā sāka darboties Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums. Potenciāli tas nozīmē, ka uz Baltiju var plūst gāze no Centrāleiropas, bet tajā pašā laikā – arī otrā virzienā, palielinot konkurenci par Klaipēdas termināļa jaudām.
Vēsturiskais monopolists un lielākais tirgotājs patlaban "Latvijas gāze" no sava akcionāra "Gazprom" resursu joprojām nepērk neskaidrībā par sankcijām un norēķinu iespējām. Valsts uzdevumā energokompānija "Latvenergo" pēdējos mēnešos caur Klaipēdas termināli sagādājusi no ASV, Kataras, kā arī Norvēģijas uzņēmumiem un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē iesūknējusi divas teravatstundas gāzes, lai Latvijā būtu šīs resursa rezerves. Kopumā komersanti ir ļoti noslēpumaini par savām darbībām, taču noprotams, ka "Latvenergo" gāzi iegādājas arī sekundārajā tirgū, proti, pārpērk reģionā jau esošo gāzi.
Šis troksnis Inčukalna krātuvē nozīmē, ka arī tieši šajā brīdī šeit iesūknē gāzi. Iesūknēšanas sezona ierasti sākās maijā, taču, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus Baltic Grid" šādu iespēju nodrošināja jau 26. februārī.
Patlaban krātuvē ir nedaudz vairāk kā deviņas teravatstundas gāzes, tātad tā piepildīta par aptuveni 40%. Te arī svarīgi piebilst, ka tā nav dabasgāze tikai Latvijas vajadzībām. Cik liela daļas gāzes un kam pieder, krātuves operators neatklāj. Komercnoslēpums. Vēsturiski šim brīdim gadā pašreizējais piepildījums ir ļoti labs rezultāts, bet apkures sezonas sākumā, septembra beigās, pēdējos gados krātuvē bijušas vismaz 17 teravatstundas gāzes.
"Conexus Baltic Grid" vadītājs atzīst, ka, visticamāk, šādam līmenim neizdosies pietuvoties, taču pozitīvais aspekts – augstās cenas iespaidā būtiski sarūk gāzes patēriņš reģionā. Tik un tā – resursa nepietiekamība reģionā esot ļoti nopietns un būtisks risks.
"Vēl viens terminālis ir absolūti kritisks, lai mums nevajadzētu ziemā domāt par patēriņa ierobežojumiem, tāpēc kaimiņu kolēģi kā somi ļoti aktīvi virzījušies, lai nokontraktētu regazifikācijas kuģi."
Lielākā cerībā attiecībā uz vēl vienu termināli patlaban ir Somijā vai Igaunijā, Paldiskos, novembrī. Ideju par termināli Latvija vēl padziļināti pētīs.
"Ja līdz 31. augustam paredzēta izvērtēšana, skaidrs, ka pie mums nav nekāda termināļa nākamajā apkures sezonā. Es teiktu, ka mēs ne tikai ceram [ka Igaunijā uztaisī], bet arī esam regulārā saziņā ar igauņiem un somiem. Skaidrs, ka neviens nevar apsolīt, ka konkrētā termiņā būs terminālis, bet, tas ko igauņi kolēģi saka, darbi notiek."
Situāciju gāzes tirgu uzskatāmi raksturo Klaipēdas termināļa jaudas izsole šā gada pēdējam ceturksnim. Pieprasījums vairāk nekā četras reizes pārsniedza piedāvājumu. Tiesības izmantot šo infrastruktūru ieguva pieci uzņēmumi no trim valstīm – Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Latvijas vārda sarakstā nav.
"Droši vien tur ir vairāk apsvērumi, kāpēc "Latvenergo" vārds tur neparādījās. Es droši vien nevaru atklāt visas lietas, kāpēc viņi kā komercsabiedrība ir gājuši to ceļu, bet jāsaprot, ka daļa no tām jaudām ir paredzēta "Latvenergo" – tika icaur savu sadarbības partneri, ar kuru viņi strādāja iepriekš," norāda Šaicāns.
Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis mierina, ka izšķirošs šeit ir gāzes daudzums reģionā, nevis katrai individuālai valstij sagādātais. Tāda situācija, ka, piemēram, Lietuvā ir pārpārēm gāzes, bet Latvijā visi salst – nebūs.
"Nevajadzētu uz to raudzīties kā uz sacensību, Tirgus ir vienots. Kā viens baseins. Iztukšojot vienu pusi kritiīsies ūdenslīmenis arī otrā pusē. Iestājoties deficīta situācijai, sekas izjutīs praktiski visi tirgus dalībnieki."
Ekonomikas ministrija arī apzina potenciālo rīcību X stundai, ja gāzes tiešām pietrūkt. Viens no variantiem, piemēram, Rīgas termoelektrocentrāles darbināt ar dīzeļdegvielas rezervēm.
Vienlaikus ministrijā uzsver – valsts pār mājsaimniecībām, kuras izmanto gāzi, parūpēsies, savukārt juridiskajām personām, tai skaitā pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem, jau tagad jāpērk gāze, nevis jācer uz lētākiem laikiem kaut kad vēlāk. Tie, kuri savu mājasdarbu būs izdarījuši, būs pēdējie sarakstā, ja gāzes patēriņu nāksies ierobežot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
