Kā iekrāt naudu gaidāmajam rudens cenu ārprātam?

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 4%, bet gada laikā – palielinājušās pat par 16,9%. Un eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā cenu pieaugums visdrīzāk nekritīsiesi, bet gan turpinās kāpt.

Kā "tv3.lv" norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, par spīti vidējās darba algas pieaugumam, situācija ir ļoti izaicinoša, jo tik strauju cenu kāpumu sajūt pilnīgi visi. Inflācija pēc savas būtības nešķiro – tas ir pensionārs vai augstu ienākumu saņēmējs –, un ar šo situāciju katram jātiek galā savu iespēju robežās. Šādos brīžos ļoti liela nozīme ir rūpīgai savu naudas lietu pārzināšanai un pārvaldīšanai. Ja līdz šim tas vēl nav īsti darīts, tam pavisam noteikti būtu vērts pieķerties. Budžeta plānošana ļauj izvirzīt prioritātes un krīzes brīžos reaģēt iespējami ātri.

Jāsāk ar tēriņu sastrukturizēšanu

Pēc "Swedbank" Finanšu institūta finanšu testa rezultātiem redzams, ka 46% Latvijas iedzīvotāju neveic budžeta plānošanu vai arī veic to galvā, kas ir uzskatāma par ļoti nedrošu plānošanas metodi. Jāapzinās, ka tikai aptuvena savu ienākumu un galveno izdevumu kategoriju saplānošana galvā nav īsta budžeta plānošana. Tai jābūt rūpīgi izstrādātai metodei, kam regulāri tiek sekots līdzi.

Budžeta plānošanas procesā svarīga loma ir prioritāšu izvērtēšanai, sastrukturējot tēriņus trīs kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie:

• Obligātie maksājumi ir tie, kuru nesamaksāšana draud ar nelāgām sekām – komunālie maksājumi, kredīti, citi rēķini. Šie rēķini ir maksājami vispirms, un uz tiem arī ir visgrūtāk ietaupīt (tomēr ne neiespējami) – ja nu vienīgi radikāli tiek mainīta dzīve. Tajā pat laikā ir vērts izvērtēt, kā iespējams kaut nedaudz mazināt komunālos maksājumus, pārliecinoties par elektrības, ūdens un siltuma efektīvu izmantošanu.
• Vajadzīgie maksājumi ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt. Piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Ar šiem izdevumiem jārēķinās, jāsaprot, cik lielu summu mēnesī varam tiem atvēlēt, un jāparedz nauda uz priekšu. Šie maksājumi ir elastīgi un paredz zināmus taupīšanas momentus, ja, piemēram, pērkam preces vairumā, nesmādējam radu vai draugu atdotās lietas, pārskatām pārvietošanās paradumus utt.
• Vēlamie maksājumi ir tie, uz kuriem visvieglāk ietaupīt, nemaz neļaujot tiem notikt  – kino vai kafejnīcas apmeklējums, izklaides brauciens. Šos tēriņus iespējams samazināt visvairāk, tomēr saglabājot veselīgu līdzsvaru.

Atbilstoši šīm kategorijām arī var pieņemt lēmumu – kādas ir iespējas ietaupīt. Realitātē lielākās iespējas ietaupīt ir tajās kategorijās, kuras ir vislielākās, piemēram, pārtika. Lielai daļai cilvēku vēlamās izmaksas ir relatīvi mazas no kopējā budžeta, līdz ar to pat, ja tās samazina uz pusi, kopējais efekts uz izdevumiem būs neliels.

"Swedbank" Finanšu institūta pētījumā vairums iedzīvotāju atzinuši, ka neatkarīgi no ienākumu līmeņa vismaz 10% savu ienākumu varētu tērēt prātīgāk. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka katras ģimenes budžets reiz var sasniegt to robežu, kad vairs nav, ko optimizēt. Tad jāņem vērā abi finanšu labklājības formulas mainīgie, t. i., izdevumi un ienākumi.

Jālūko arī ienākumu palielināšanas virzienā, piemēram, meklējot papildu darba iespējas, apgūstot jaunas prasmes un piedāvājot tās darba tirgū, pieprasot pabalstus, kuri pienākas, u. tml. Pabalstu jautājums jo īpaši aktuāls mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kas ar esošo cenu līmeni pašu spēkiem nespēs tikt galā. Šajā situācija izšķirošs ir atbilstoši mērķēts valsts atbalsts.

Nav svarīgi – pierakstīt kladē vai lietotnē, galvenais – sekot līdzi

Kā jau norādīts – budžeta plānošana galvā sekmīgus rezultātus, visticamāk, nedos, tāpēc nepieciešams atrast kādu veidu vai rīku, kā sekot līdzi saviem tēriņiem. Kropa "tv3.lv" norāda, ka galvenā nozīme nav tam, kādā veidā izdevumiem seko līdzi, bet gan izšķirošais ir fakts, ka naudas plūsmai tiek sekots līdzi.

Rīks vai metode, kādā viedā tas tiek darīts, ir sekundārs. Līdz ar to kādam visērtākā, ļoti iespējams, būs "vecā-labā" pierakstu klade, savukārt citam – tehnoloģiju atbalsts "MS Excel" tabulas veidā, internetbankas budžeta plānotājs vai viedtālruņa aplikācija.

Kropa arī pastāsta – nereti nākas dzirdēt, ka sekot līdzi saviem izdevumiem attur tieši priekšstats, ka tas ir laikietilpīgi un sīkumaini. Te viņa piebilst, ka tehnoloģiju attīstība sniedz iespējas sev aiztaupīt rūpes par katra čeka reģistrēšanu/pierakstīšanu un šo darbiņu atstāt tehnoloģiju ziņā, piemēram, pamatā norēķinoties ar maksājuma karti un sekojot līdzi dažādu izdevumu apkopojumam savā internetbankā.

Noderīgs ir arī paņēmiens jau algas dienā noteikt limitu dažādām tēriņu pozīcijām. Tas kopā ar sekošanu līdzi tekošajiem izdevumiem dos vislabāko efektu.

Santīmu pie santīma neliksi, pie latiņa netiksi!

Zinot, ka cenas pieaug, bet ienākumu avots, visticamāk, lielākajai daļai paliek nemainīgs, samazinās arī brīvie līdzekļi, kurus varētu iekrāt. Taču ne velti latviešiem mīļš ir teiciens – "Santīmu pie santīma neliksi, pie latiņa netiksi!" Latu mums nav jau kopš 2014. gada, taču šo pašu teicienu var attiecināt arī uz eiro. Kropa "tv3.lv" paskaidro, ka uzkrājumu veidošanā sākotnēji ārkārtīgi liela nozīme ir tieši paraduma izkopšanai. Ja to varēja darīt mūsu vecmāmiņas, tad varam arī mēs. Un tieši mazas summas ir ideāls veids, kā sevi iemācīt krāt, kā neradīt lielu slogu ienākumu plūsmai un kā gūt jau pirmo gandarījuma un drošības sajūtu par kaut nelielu naudas rezervi.

Šīs uzkrātās summas pamazām ir iespējams palielināt un aizvien vairāk savu mērķu sasniegšanā balstīties nevis uz citu palīdzību, bet gan pašam uz sevi. Svarīgi ir izdarīt izvēli, mainīt savus paradumus kaut par mazumiņu. Tas jau ikvienu vedīs pa citu panākumu ceļu nekā tos, kas būs palikuši turpat.

Tajā pašā laikā Kropa aicina saprast, ka drošības spilvenu veidojam neparedzētiem izdevumiem vai kā finansiālu palīgu krīzes brīžos. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka šai naudai ir jābūt viegli un ātri pieejamai. Ar drošības spilvenam paredzētiem uzkrājumiem mēs neriskējam, neieguldām un nemēģinām ar tiem vēl kaut ko nopelnīt. Šīs lietas ir ļoti svarīgi nodalīt, lai nerastos situācija, ka tad, kad nauda steidzami nepieciešama, tai ir ierobežota pieejamība vai arī to ir risks pazaudēt.

Jaunā apkures sezona nebūt nav aiz kalniem – tas ir vien dažu mēnešu jautājums. Cik vien iespējams, šim periodam arī ir savlaicīgi jāgatavojas jau tagad veidojot naudas rezerves. Vasaras mēneši komunālo maksājumu ziņā ir mazāk noslogoti, tāpēc iespēju robežās būtu jāatliek līdzekļi rudens un ziemas periodam, iesaka Kropa. Arī papildus ienākumu gūšanas ziņā vasara ir pateicīgāks laiks, lai meklētu iespējas piepelnīties un tādējādi palielinātu rocību uzkrājumu veidošanai.

Iedzīvotāji gatavi samazināt tēriņus un veidot iekrājumus

Kā izrādās, iedzīvotāji lielākoties patiesi jau šobrīd domā par bargo ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē un aktīvi pārskata savus tēriņus, tostarp no atsevišķiem izdevumiem atsakās, lai tikai spētu izveidot iekrājumus. Kropa "tv3.lv" norāda, ka statistikas dati par kopējiem mājsaimniecību uzkrājumiem uzrāda rekordaugstus apmērus. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka galvenokārt pandēmijas laika izveidotie uzkrājumi nav sadalīti vienmērīgi, kas iezīmē plaisu starp turīgajiem un mazāk nodrošinātajiem. Tāpēc arī stratēģijas, kā tikt galā ar augošajām cenām, būs atšķirīgas.

Saskaņā ar "Swedbank" Finanšu institūta veikto aptauju 35% iedzīvotāju atzīst, ka pārskata savus esošos tēriņus, tos ierobežo un pērk tikai pašu nepieciešamāko. Salīdzinoši liela daļa (33%) Latvijas iedzīvotāju izvairās no jaunām kredītsaistībām, bet 29% līdz ar straujo cenu pieaugumu meklē risinājumus energoresursu patēriņa samazināšanai. Tikai 23% iedzīvotāju (galvenokārt augstu ienākumu grupās) drīzāk cenšas baudīt dzīvi, cik vien tas ir iespējams, sev neko neatsakot.

Tēriņu samazināšanas nolūkos iedzīvotāji primāri ir gatavi pārskatīt savus izdevumus tādās pozīcijās kā kafejnīcu un restorānu apmeklējums (56%), ceļojumi (43%), kultūras un izklaides pasākumu apmeklējums (34%). Tāpat trešdaļa (33%) iedzīvotāju varētu pārskatītu savus izdevumus par apģērbu un apaviem, bet 29% būtu gatavi samazināt savus tēriņus arī tādās pozīcijās kā pārtika un transports. Visretāk izdevumu samazinājums taupības nolūkā, pēc iedzīvotāju teiktā, skar tādas jomas kā veselības aprūpe (5%), izglītība (8%) un mājokļa izdevumi (10%).

Vasara arī atvaļinājumu un ceļošanas aktīvākais periods. "Swedbank" Finanšu institūta pētījums liecina, ka cenu pieauguma un bažīgo nākotnes prognožu rezultātā 46% iedzīvotāju ir spiesti pārskatīt savu iecerēto atpūtu. Visbiežāk jeb 36% gadījumu ceļojumu plānu maiņa saistās ar ceļojumu skaita samazināšanu, tomēr saglabājot iespēju doties vismaz vienā ceļojumā ārpus Baltijas. Vēl 30% iedzīvotāju tālāka ceļojuma vietā šogad apceļos Latviju vai tuvējās kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju.

Teju tikpat liela sabiedrības daļa jeb 29% atzīst, ka iepriekš plānotais atvaļinājuma brauciens diemžēl jāatceļ pavisam. Svarīgi, ka iemesli ceļojumu plānu maiņai nav tikai fakts, ka to pie esošā cenu līmeņa nevar atļauties. 44% gadījumu respondenti atzīst – lai gan teorētiski joprojām var atļauties ceļot, šobrīd labāk izvēlas ceļojuma izdevumu naudu ietaupīt.