Jaunajā sezonā Liepājas teātrī pirmizrādes piedzīvos septiņi iestudējumi

Liepājas teātris par jauno sezonu informēja Rīgā, Eduarda Smiļģa muzeja pagalmā. Nu jau 116. teātra darbības gadā tajā paredzēti septiņi jauniestudējumi, kuri tapuši kā pieredzējušu, tā jaunu režisoru vadībā. Teātra direktors sagatavoto repertuāru, tēlaini izsakoties, salīdzina ar medus garšu.

"Bites lido pie skaistiem ziediem, sūc pašu to labāko, kas nu tur ir, tad liek to kopā, un mēs esam to darījuši cauri pandēmijas gadiem. Es ceru, ka mēs nebūsim nekādos "lokdaunos", mēs varēsim padarīt to sezonu krāšņu, daudzpusīgu, bagātu, garšīgu," pauž Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Liepājnieki jauno sezonu sāks 16. septembrī, izrādot Dž. Dž.Džilindžera "Līnenas skaistumkaraliene", kas gan nav jauniestudējums, taču skatītājiem līdz šim izrādīts vien divas reizes. Savukārt pirmais jauniestudējums būs skatāms 1. oktobrī, kad pirmizrādi piedzīvos teātra galvenā režisora Dmitrija Petrenko iestudējums "Yen".

"Veidojot sezonu mēs, protams, domājām, lai tur ir gan klasiskie darbi, kas ir mūsu vērtība, pasaules vērtība, gan runājam par kaut ko ļoti mūsdienīgu. Domājam par aktieru attīstību, mēs domājam par to, lai aktierim ir ne tikai forša loma, bet – lai viņš spēlē kaut ko vēl, lai viņš attīstās," saka Petrenko.

Jauno Liepājas teātra sezonu var raksturot arī kā pieredzes un jaunības sadarbību. Tā kolektīvs kļuvis par trešdaļu lielāks, jo šogad trupai pilnvērtīgi pievienojušies deviņi jauni aktieri.

"Šī bija pirmā sezona, kad viņi integrējās teātrī, un tas bija ļoti veiksmīgi, jo mēs daudz likām uz to, ka viņiem ir jāprot sadarboties ar aktieriem, kuriem ir vairāk pieredzes. Un man liekas, – šī sezona lieliski pierāda, ka tas ir veiksmīgi izdarīts gan Elmāra Seņkova izrādē "Grimmi", kur jaunieši spēlē kopā ar dažādu paaudžu aktieriem."

Liepājas teātris nu jau atkal ir gana stabils, raugoties no finansiālā viedokļa. Vēl pirms diviem gadiem bija bažas, ka Latvijā vecāko profesionālo teātri būs jāslēdz, jo Covid-19 krīzē tam juridiskā statusa dēļ nepienācās valsts finansējums. Stabila valsts atbalsta teātrim joprojām neesot, taču izrāžu uzņemšanai nepieciešamo naudu izdevies rast Eiropas fondos – 550 000 eiro turpmākajiem diviem gadiem.

"Tā kā tas ir Eiropas fondu finansējums, tas nāk līdzi ar milzu administratīvām procedūrām, kas, protams, mums būs daudz sarežģītāk, bet ir labi, ka tie finansējuma avoti vispār ir pieejami. Mūsu gadījumā pamatā tiek finansēta jaunuzvedumu programma, projektā pieļaujamajā apmērā 20% finansējuma tiek novirzīts atalgojumam," norāda Laukšteins.

Teātra vadība gan atzīst, – mierīgi var justies vien vēl visu nākamo gadu. Tad beigsies piešķirtā Eiropas fondu nauda, un bez jaunu finansējuma avotu atrašanas Kultūras ministrijas budžetā vai citur jau atkal teātra turpmāka darbība var tikt apdraudēta.