Runā jau desmit gadus, vēl pāris jāpaciešas. Kad Latvijā pirmoreiz varēsim vēlēt elektroniski?

Runas par vēlēšanām internetā Latvijā manītas jau pirms desmit gadiem – Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) arhīvā atrodama kādreizējā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) priekšsēdētāja Jāņa Boktas 2012. gada prezentācija "’Interneta vēlēšanas Latvijā’’. Prezentācijas saturs saprotams daļēji, jo lielākoties slaidu informācija ilustrēta ar attēliem bez paskaidrojumiem. Tomēr noprotams, ka mūsu sistēmas pamatprincipi balstītos igauņu pieredzē.

Bokta prezentācijā analizējis, cik daudz iedzīvotāju bijis Latvijā 11. Saeimas vēlēšanu laikā, cik daudz gājuši balsot un kā atdevuši savas balsis. Tāpat analizēts, cik produktīvas bijušas vēlēšanas – vai saņemtas vēlēšanu zīmes no visiem balsotājiem un cik daudz bijušas nederīgas. Shematiski arī uzzīmēts vēlēšanu process.

LVRTC ekspriekšsēdētāja ieskatā attālinātu personu identifikāciju tiešsaistē varētu nodrošināt kvalificēti autentifikācijas un droša eParaksta sertifikāti, tiešsaistes iedzīvotāju reģistrs, kā arī pēckontrole, kurā klātienes balsotāji varētu redzēt atzīmi par to, vai ir/nav nobalsojuši internetā.

Vēlēšanu aizklātumu varētu nodrošināt katra vēlētāja balsojuma šifrēšana ar īpašu CVK publisko šifrēšanas atslēgu, kuru glabātu drošā vietā un iekārtā, kas nav pieslēgta tīklam un pastāvīgi tiek novērota. Tā būtu iepriekš auditēta un pārbaudīta procedūra, kur pirms balsojuma dešifrēšanas tiktu atdalīti un neatgriezeniski iznīcināti vēlētāju elektroniskie paraksti. Šāda vēlēšanu sistēma paredzētu tiesības balsot vairākkārt, kā arī vēl pēc elektroniskās balss doties vēlēt iecirknī.

Balsu nemainības nodrošināšanai būtu nepieciešams kvalificēts balsošanas sertifikāts – vienreiz ģenerējams PIN, kuru nevarētu mainīt vai atjaunot, vai arī balsojums tiktu kriptēts bez iespējas to mainīt. Tāpat būtu jānodrošina pastāvīga sistēmas uzraudzība.

Kādi, Boktaprāt, ir elektronisko vēlēšanu stūrakmeņi? Tā paredzētu vēlēšanās atdot savu balsi pirms oficiālās vēlēšanu dienas, kā arī būtu iespējams balstot vairākkārt – derīga būtu vēlētāja pēdējā izdarītā izvēle. Tāpat vienlaikus netiktu laupīta iespēja pēc balss iesniegšanas elektroniski doties arī uz iecirkni – klātienē nodotā balss būtu absolūta prioritāte.

Šādās vēlēšanās tiktu izmantoti tikai kvalificēti autentifikācijas, droši elektroniskā paraksta un uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja šifrēšanas atslēgu līdzekļi. CVK un Satversmes tiesai būtu tiesības anulēt elektronisko vēlēšanu rezultātus. Kā arī Bokta izteic minējumu, ka vēlētāji uzticētos šādiem vēlēšanu rezultātiem.

LVRTC ekspriekšsēdētājs arī uzskaitījis pasaules piemērus ar elektroniskajām vēlēšanām, prioritātē izvirzot mūsu kaimiņus igauņus.

Satiksmes ministrija piedāvā jau konkrētu rīcības plānu

Nav zināms, vai par iemeslu ir Boktas prezentācija, taču tā paša gada vasarā Satiksmes ministrija (SM) bija paredzējusi interneta vēlēšanu sistēmas izveidi. Toreiz, kā vēstīja "’Dienas Bizness’’, sistēmas izmaksas tika aplēstas 1,267 miljonos latu (aptuveni 1,803 miljoni eiro), kas tiktu finansēti no valsts budžeta. Tika paredzēts, ka šāds balsošanas risinājums būtu jāievieš jau 2013. gada pašvaldību vēlēšanās.

Tiesa, SM rosinājums sākotnēji iecerētajā termiņā nerealizējās, un 2013. gada novembrī ministrijas Sakaru departaments nācis klajā ar prezentāciju "’Vēlēšanas internetā – perspektīvas Latvijā’’. Ministrija piesaukusi gan Igaunijas piemēru, gan Norvēģijas interneta vēlēšanu pilotprojektus.

Par šādu vēlēšanu priekšrocībām ministrija izvirzījusi iespēju vēlēšanās piedalīties tiem, kuri oficiālajā vēlēšanu dienā atrastos ārpus savas deklarētās dzīves vietas. Šādā veidā tiktu veicināta vēlēšanu tiesību īstenošana un nodrošināta to ērta pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī tas varētu uzrunāt "’e-paaudzi’’.

Izrādās, ka Ministru kabineta komiteja 2013. gada 23. septembrī kopumā jau atbalstījusi interneta vēlēšanu sistēmas izveidi, vispirms nosakot nepieciešamību pēc priekšizpētes projekta un valsts budžeta finansējuma izskatīšanu. Priekšizpētes projekts paredzēja veikt tehnisko un organizatorisko pasākumu analīzi, sistēmas tehnisko risinājumu aprakstu izstrādi, drošības un sertificēšanas prasību un kritēriju izstrādi, kā arī sistēmas nodrošinātāja noteikšanu.

Kas attiecas uz ministrijas izvirzītajiem interneta vēlēšanu pamatprincipiem – tie identiski sakrīt ar Boktas izvirzītajiem sistēmas stūrakmeņiem.

Lai šādas vēlēšanas būtu drošas, ministrija paredzēja sistēmas drošības prasību izstrādi, drošības risinājumu izveidi, sistēmas drošības pārbaudi, kurai tiktu piesaistīts "’Cert.lv’’, kā arī sistēmas auditēšanu visos tās darbības posmos.

Plānotais balsošanas process izskatītos šādi:

• Vēlētājs autorizējas interneta vēlēšanu sistēmā un iegūst unikālu PIN paroli, ar kuru tiks veikta šifrēšana;
• Uz lietotāja pārlūkprogrammas ekrāna kļūst pieejams vēlēšanu zīmju komplekts;
• Izdarot izvēli un ievadot PIN paroli, vēlētājs nosūta balsojumu uz interneta vēlēšanu sistēmas serveri;
• Ja vēlētājs ir precīzi izpildījis procedūras, interneta vēlēšanu sistēma nosūta paziņojumu par pieņemšanu;
• Vēlētājs varēs pārbaudīt, vai vēlēšanu zīme ir tikusi ieskaitīta.

Pēcāk interneta vēlēšanu sistēmā šifrētā balss tiktu atdalīta no paraksta un drošā veidā nodotas tālāk CVK. Komisija balsis atšifrētu, saskaitītu, pieskaitītu klātienes balsojumam un publicētu apvienoto rezultātu.

Ministrija arī izstrādājusi konkrētu turpmākās rīcības plānu, lai tuvāko gadu laikā šāda elektroniskā vēlēšanu sistēma tiktu ieviesta. Taču tālāku ziņu par SM iniciatīvas realizāciju nav atrodamas.

Iedzīvotāji pieprasa interneta vēlēšanas, Saeima iniciatīvu noraida

Jāatgādina, ka platformā "’ManaBalss.lv’’ 2011. gada jūnijā tika iesniegta iniciatīva "’Vēlēšanas internetā’’. Iniciatīvas pieteicējs Jānis Bikše aprakstā norādījis, ka iespēja piedalīties vēlēšanās, referendumos un parakstu vākšanās internetā ietaupītu nodokļu maksātāju naudu, turklāt visās pasaules malās esošie Latvijas pilsoņi varētu piedalīties vēlēšanās, ko daudziem šobrīd liedz attālums, laika vai līdzekļu trūkums.

Viņš piedāvā mainīt vēlēšanu un referendumu likumus, lai dotu tiesības balsot arī internetā, un palielināt darbinieku skaitu, kuri dodas pie pilsoņiem, kuri veselības stāvokļa vai materiālā nodrošinājuma trūkuma dēļ nespēj piedalīties vēlēšanās un referendumos iecirkņos vai internetā. Noslēgumā Bikše uzsver: katra balss ir svarīga – arī tā, kura nevar nokļūt līdz vēlēšanu iecirknim.

Iniciatīvu parakstīja 11485 cilvēki, un tā 2014. gada decembrī beidzot tika nodota izskatīšanai Saeimā, kas to galu galā noraidīja. Kas interesanti – noraidošais lēmums pieņemts, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas, kas vēl nupat pati rosināja šādu sistēmu ieviest, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem, savulaik vēstīja LSM.

VARAM – sākumā pretojas, pēcāk pati aicina ieviest elektronisko balsošanu

Kur noplaka Satiksmes ministrijas aicinājums, un kāpēc ministrija vēlāk vairs neatbalstīja interneta vēlēšanu sistēmas izveidi? To, iespējams, vairs nezina neviens, taču VARAM, kas bija viena no SM pretiniecēm tās 2013. gada iecerē, kā arī neatbalstīja pilsoņu iniciatīvu 2014. gadā, 2020. gada septembrī nāca klajā ar rosinājumu pašvaldību referendumos paredzēt iespēju balsot elektroniski.

Ministrija paredzējusi, ka nobalsošana notiktu, izmantojot CVK balsošanas sistēmu noteiktās darba dienās, savukārt sestdienā notiktu balsošana vēlēšanu iecirknī klātienē. Lai piedalītos referendumā elektroniski, būtu nepieciešams autorizēties, izmantojot drošu elektronisko parakstu.

Šis VARAM priekšlikums saņēma konceptuālu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstu. Tāpat komisija vienojās izveidot darba grupu, kas priekšlikumus par elektronisko balsošanu komisijai iesniegs trīs nedēļu laikā.

Izstrādātie likumprojekta grozījumi saskaņoti arī ar CVK, un ministrija iepriekš bija paredzējusi, ka elektroniskās balsošanas sistēma jāizstrādā ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. janvārim.

Galu galā šī gada 17. martā Saeima pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kas spēkā stāsies 2024. gada 1. janvārī. Kā "’tv3.lv’’ informē VARAM sabiedrisko attiecību nodaļā, likums paredz, ka balsošana pašvaldības referendumā notiek klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, izmantojot CVK balsošanas sistēmu.

Tāpat likums paredz, ka Ministru kabinets nosaka drošības un tehniskās prasības, kas ievērojamas, ja balsošana notiek, izmantojot balsošanas sistēmu, un institūciju, kura izvērtē balsošanas sistēmas atbilstību Ministru kabineta noteiktajām drošības un tehniskajām prasībām. Ministrijas darba kārtībā pašreiz ir šo Ministru noteikumu izstrāde, lai 2024. gadā balsošana notiktu atbilstoši jaunai kārtībai.

Drošības garants un nepietiekama informētība – galvenie riski vispārējai elektroniskajai balsošanai

Ministrija "’tv3.lv’’ arī norāda, ka pirms diviem gadiem, kad VARAM rosināja ieviest elektronisko vēlēšanu sistēmu pašvaldību referendumos, tika aktualizēta arī diskusija un notika ekspertu viedokļu apmaiņa par iespējamību arī Latvijā ieviest vispārēju elektronisko balsošanu.

Diskusiju laikā tika identificēti divi būtiski riski:

1. Drošības garantēšana elektroniskā balsošanas procesā. Ministrijā paskaidro – jāņem vērā, ka elektroniskā balsošana ir samērā jauns tehnoloģiju pielietojums, tādēļ ir svarīgi tā izmantošanā apzināties un spēt pārvaldīt ar drošību saistītus riskus, nodrošinot uzticību elektroniskās balsošanas sistēmas darbībai, nepieļaujot manipulācijas ar sistēmu, kā arī nodrošinot pietiekamu noturību pret kiberdraudiem. Tāpat VARAM uzsver, ka vissvarīgākais ir spēja identificēt manipulācijas ar sistēmu – ja tās ir notikušas, elektroniskās balsošanas rezultāti ir tūlītēji anulējami.
2. Nepietiekama informētība par elektroniskās balsošanas būtību. Ministrijā skaidro, ka elektroniskā balsošana pašvaldību vai parlamenta vēlēšanās pasaulē vienmēr tiek īstenota tikai un vienīgi kā alternatīva iepriekšējai balss nodošanai vai balsošanai pa pastu. Pastāv viedoklis, ka elektroniskās balsošanas sistēma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, jo nespēj garantēt balsošanas aizklātumu. Līdzvērtīgi riski balsošanas aizklātumam pastāv arī minētajā balsošanā pa pastu vai iepriekšējā balss nodošanā. Šādi riski ir jāpārvalda gan neelektroniskā, gan elektroniskā balsošanas procesā.

VARAM norāda, ka kopumā Saeima pašreiz ir pieņēmusi lēmumu, kas ir gan piesardzīgs, gan vērsts uz demokrātijas procesu attīstību. Elektroniskie referendumi pašvaldībās ir līdzeklis gan pašvaldību iedzīvotāju iesaistes veicināšanā, lemjot par sava novada attīstību, gan iespēja labāk iepazīt elektroniskās balsošanas tehnoloģijas, ar to izmantošanu saistītos riskus. Attiecīgi pēc šīs sistēmas ieviešanas valdība un parlaments nākotnē spēs pieņemt kompetentāku lēmumu par elektroniskās balsošanas plašākas izmantošanas iespējām.