Ralfs Eilands: Ir pēdējais brīdis lūzuma punktam. Un mēs rīkojamies
Mūziķis Ralfs Eilands, kurš pavasarī cilvēkus aicināja gājienā, prasot okupācijas pieminekļa nojaukšanu, atzīst, ka otrdien saņēmis labāko vārda dienas dāvanu – tā bija ziņa, ka sākta Pārdaugavas staba demontāža. Viņš uzsver, ka šis datums noteikti paliks viņa atmiņā.
"Man šķiet, ka tas ir krietni novēlots process. Tam bija jānotiek jau sen," paužot prieku par beidzot sākto okupācijas pieminekļa demontāžu, "tv3.lv" teic mūziķis.
"Tomēr labi, ka tas notiek tagad. Man šķiet, ka šajos laikos beidzot spējam ātri pieņemt daudzus tādus lēmumus, kuri bija jāpieņem jau sen."
"Ņemot vērā, ka man otrdien bija vārda diena, tā man bija labākā dāvana – ziņa, ka sākta okupācijas pieminekļa demontāža. Līdz ar to šis datums noteikti paliks manā atmiņā," atzīmē Eilands.
Tolerance, centība panākt savstarpēju sapratni, integrācija, – Eilanda vērtējumā šie apsvērumi kavējuši šādu lēmumu pieņemšanu jau agrāk.
"Varbūt bija kaut kāda cerība uz savstarpējo sapratni. Bet tas viss, manuprāt, neizdevās. Un pierādīja, ka tas bija kļūdains ceļš," uzskata sabiedriski aktīvais mūziķis. "Šis ir tas pēdējais brīdis, kad pietiek tolerēt. Un mēs rīkojamies."
"Jau agrāk bija jābūt mūsu lūzuma punktam. Bet negribu nevienam neko pārmest, jo nu esam vienojušies, ka tas ir jādara. Un tas notiek ne tikai Latvijā."
Eilands vērtē, ka piemineklis Uzvaras parkā, ja arī kādam bijusi piemiņas vieta, laika gaitā pārvērties par vietu "trīsdienniekam" ar nāvi slavinošām dziesmām un simboliku, kas ir absolūti nepieņemami.
"Tie, kas gāja pie tā pieminekļa un priecājas par izsūtīšanām un bļāva, ka karā tūlīt uzvarēs Ukrainu, paši arī panāca tā novākšanu. Man liekas, ka viņiem ir grūti saprast, ka paši to visu ir panākuši," spriež mūziķis.
Eilands pieļauj, ja tā patiesi būtu piemiņas vieta, iespējams, sabiedrība nemaz neprasītu pieminekļa novākšanu. "Tagad tas ir iemantojis okupācijas pieminekļa slavu".
Mūziķis aicina sabiedrību atbrīvoties no bailēm: "Kā redzam, vairāki tūkstoši izgājām gājienā pret okupācijas pieminekli, pieņēmām lēmumu par tā nojaukšanu, un viss ir kārtībā. Arī tagad, kad policija ir pateikusi, ka nebūs nekādas tolerances pret nekārtībām pieminekļa apkaimē, neredzam tur skaļu bļaustīšanos un kādus draudus drošībai. Vienkārši vajag iestāties pret netaisnībām."
"Ukrainas kara kontekstā mums ir jāsaprot, ka brīvība, kas mums dota, tā nav par velti, tā ir dārga. Un mums jābūt pateicīgiem visiem tiem cilvēkiem, kuri panāca, ka dzīvojam demokrātijā, esam NATO un ES. Mums jāpatur prātā, ko tas maksāja, un nepiekāpīgi jāaizstāv tās vērtības.
"Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam būt piekāpīgi, nedrīkstam tolerēt šos pieminekļus, pieminekļus ne tikai fiziskā veidolā, bet arī mūsu galvās."
"Ja kāds Latvijā dzīvojošs cilvēks 30 gadu laikā nav iemācījies valsts valodu, tad nevajag piekāpties viņam un pārslēgties uz svešvalodu," atzīmē Eilands.
"Mūsu zemē dzīvo un sadzīvo ļoti dažādi cilvēki, kuri spēj vienoties par kopējo ideju un kopīgām vērtībām. Bet tiem, kuri vēlas kavēties gadsimtā, kurā valda iznīcība un sāpes, piedodiet, ir arī citas zemes, uz kurām iespējams pārvākties un padzīvot."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
