Dalība Saeimas vēlēšanās: pilsoņa tiesības vai pienākums
Latvijā tāpat kā lielākajā daļā pasaules piedalīšanās balsošanā par savas valsts vēlētajām institūcijām nav obligāta. Lai arī, piedzīvojot vēlētāju līdzdalības kritumu, mūsu valstī ir bijušas diskusijas par šāda obligāta pienākuma noteikšanu, līdz konkrētām likuma izmaiņām ideja līdz šim nav nobriedusi.
Cīņā pret balsstiesīgo kūtrumu un vienaldzību par valsts politisko dzīvi, obligāta līdzdalība vēlēšanās ir ieviesta vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Gadījumā, ja pilsoņa pienākums netiek izpildīts, cilvēkam draud naudas sods, vairāki ierobežojumi sociālās palīdzības saņemšanai un darbam publiskajā sektorā, kā pat vēlētāja tiesību zaudēšana uz 10 gadiem, kā tas ir Beļģijā.
Piemēram, Austrijā obligāta dalība vēlēšanās ir noteikta divās federālajās zemēs – Tirolē un Foralbergā, kur vēlēšanu ignorēšana bez attaisnojoša iemesla pilsonim var maksāt 70 eiro. Austrālijā par nepiedalīšanos vēlēšanās var piemērot 20 dolāru sodu, bet Singapūrā – 5 dolāru sodu.
Savukārt Argentīnā pilsonis, kurš nav gājis vēlēt, trīs gadus pēc tam nedrīkst ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Pētījumi rāda, ka "pātaga" strādā
Dažādas valstis salīdzinošos pētījumos secināts, ka pilsoņu līdzdalību ietekmē dažādi institucionālie mehānismi, kas integrēti katras valsts vēlēšanu sistēmā. Ar likumu noteikts pilsoņa pienākums piedalīties vēlēšanās ir viens no plašāk zināmajiem faktoriem.
Vēl 1987.gadā veiktā pētījumā Džekmens konstatēja, ka līdzdalība parlamenta vēlēšanās valstīs ar obligāto līdzdalību pieauga par 13 procentpunktiem. Vēlāko gadu pētījumi apstiprinājuši, ka obligātā līdzdalība paaugstina dalību par vismaz 10 procentpunktiem.
Vienlaikus pētnieki norāda, ka līdzdalības pieaugums ir drīzāk vērojams pieredzējušās demokrātijās, izvirzot pieņēmumu, ka tas ir saistīts ar to, cik bargas ir sankcijas par nepiedalīšanos un cik rūpīgi tās tiek piemērotas
Latvijas pieeja nav izņēmums, bet vispārīga parādība
Kā jau minēts, pasaulē obligāta līdzdalība vēlēšanās ieviesta vien salīdzinoši nelielā daļā valstu. Tāpēc Latvija ar savu pieeju, ka balsošana ir pilsoņa brīvprātīga izvēle, nav izņēmums, bet gan vispārēja parādība.
"Es teiktu, ka šī lielākoties ir sabiedriski politisko paražu lieta, kā sabiedrība ir radusi dzīvot," "tv3.lv" teic Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs. "Jo gan Latvija, kur līdzdalība vēlēšanās ir brīvprātīga, ir demokrātiska valsts, gan Luksemburga ir demokrātiska valsts, kur balsošana ir obligāta."
Attiecīgi likums nosaka, ka CVK uzdevums ir sniegt informāciju tiem, kas grib balsot, lai šis process būtu viegli saprotams un nerastos pārpratumi. Proti, palīdzēt tiem, kas balso, nevis aizrauties ar pilsoņu pārliecināšanu nākt uz vēlēšanām. Tā tas ir pamatā visā Eiropas telpā, – norāda Eglājs.
"Dabiski, ka tāds viens CVK aicinājums doties uz vēlēšanām, kas derētu pusotram miljonam balsstiesīgo, nebūs tik efektīvs, kā, piemēram, atsevišķu kandidātu vai partiju aicinājumi, kāpēc būtu jābalso tieši par konkrēto spēku vai kandidātu. Proti, kas der visiem, iespējams, neder nevienam."
Kokam – divi gali
Eglājs pieļauj, ka līdz ar 14.Saeimas vēlēšanām vēlētāju aktivitāte turpinās pēdējo 30 gadu samazinājuma tendenci. Taču CVK pārstāvis atzīmē, ka tā nav unikāla situācija, kas būtu raksturīga tikai Latvijā.
"Kokam ir divi gali – no vienas puses zema vēlētāju aktivitāte rada bažas par pilsoņu neieinteresētību svarīgās lietās un atsvešinātību no vēlētās institūcijas, kas rada bažas par tās leģitimitāti," vērtē Eglājs. "No otras puses, vēlēšanas ir viena no lietām, kas notiek sestdien, 1.oktobrī. Un šīs lietas svarīgumu katrs cilvēks izvērtē pats, salīdzinot ar citām lietām, ko varētu darīt šajā dienā."
Ja lielai daļai pilsoņu vēlēšanu dienā atrodas svarīgākas lietas, tas nozīmējot, ka valstī mietpilsoniski nav lielu problēmu, ka dalība vēlēšanās nav dzīvības un nāves jautājums, kas izšķirs cilvēku likteni.
"Tas nozīmē arī to, ka lēmums nepiedalītie šajās vēlēšanās, nenozīmē, ka nebūs nākamās vēlēšanas," spriež CVK pārstāvis, piebilstot, ka līdz ar to tas nav dzīvības un nāves jautājums.
Viņaprāt, iespējamie ieguvumi no obligātas līdzdalības vēlēšanās ir pārāk neskaidri. Un jāņem vērā riski un iespējamie zaudējumi, piemēram, ka cilvēks saniknojas par to, ka viņu piespiež to darīt.
"Ja valstij ir pienākums pret tevi, tev ir pienākums pret valsti"
Ideja par obligātu dalību vēlēšanās Latvijā tiek apspriesta jau kopš 2006. gada, kad ar šādu ierosinājumu nākusi klājā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Bet šādām izmaiņām likumā pagaidām trūcis politiskā atbalsta, nav arī zināms, kā pret jauna obligāta pilsoņa pienākuma ieviešanu patlaban izturas Latvijas sabiedrība.
Tomēr "tv3.lv" aptaujātie politologi mudina šo jautājumu vismaz uzturēt sabiedrības dienas kārtībā, ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte dilst ar katrām Saeimas vēlēšanām.
"Ja jūs nepildāt pienākumu pret valsti, tad ir jautājums, cik lielā mērā un cik valstij ir jāpilda pienākums pret jums," spriež politoloģe Ilga Kreituse.
Viņasprāt, ja pilsonis nav piedalījies vēlēšanās, viņam varētu ierobežot noteiktu valsts pakalpojumu sniegšanu, piemēram, speciālos veselības aprūpes pakalpojumus.
"Vienkārši pēc loģikas spriežot, ja valstij ir pienākums pret tevi, tev ir pienākums arī pret valsti. Un viens no vienkāršākajiem, visparastākajiem un visvieglāk izpildāmajiem pienākumiem ir piedalīties valsts parlamenta vēlēšanās."
Politoloģe teic, ka atbalstītu ideju noteikt līdzdalību vēlēšanās kā pilsoņa pienākumu nevis tiesības.
Kreituse: "Mēs vienmēr zinām savas tiesības, bet pienākumus mēs nezinām nekad. Un piedalīšanās vēlēšanās varētu tikt traktēts kā viens no pienākumiem pret valsti, jo tu jau pēc tam prasīsi no tām rezultātu. Tas ir sarežģīts jautājums, bet es vismaz atbalstītu diskusiju par to sabiedrībā un starp politiskajiem spēkiem."
Arī politologs Filips Rajevskis teic, ka nenorakstu šo ideju no dienaskārtības.
"Tā ir viena no versijām, kā risināt zemas vēlētāju aktivitātes problēmu. Jo, ja mēs svaru kausos liekam valsts drošību, valsts pastāvēšanu un nākotni, tad cilvēkiem ir pienākums par to domāt," spriež Rajevskis, piebilstot, ka šajā jautājumā var vilkt zināmu paralēli var Obligāto Valsts aizsardzības dienestu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
