Ar jaunu likumu būtiski palielinās iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā
Vairāk nekā gadu pēc pašvaldību reformas, Saeima pieņēmusi jaunu, uzlabotu likumu, kas turpmāk regulēs vietvaru darbu. Būtisku izmaiņu pašvaldību funkciju sadaļā gan nav, taču svarīgas izmaiņas sagaida iedzīvotāju. Proti, ieviesti vairāki pienākumi ar mērķi domes lēmumu pieņemšanā lielāku varu dot tieši novadā dzīvojošajiem.
Pašvaldību likumu, kurš regulē vietvaru funkcijas un citus pienākumus, izdeva īsi pēc neatkarības atjaunošanas – 1994. gadā. Kopš tā brīža būtiski mainījusies gan valsts pārvalde, gan sabiedrība kopumā, tādēļ arī regulējums jau sen gaidīja uzlabojumus.
Un nepieciešamo motivāciju ieviest šādus uzlabojumus politiķiem deva pērn īstenotā pašvaldību reforma. Galvenās izmaiņas likumā ir saistītas ar iedzīvotāju iesaisti vietvaras darbā, piemēram, ikvienai pašvaldībai turpmāk būs pienākums ieviest līdzdalības budžetu, par kura izlietojumu būs tiesīgi lemt tikai vietējie iedzīvotāji. Kā pieņemt lēmumu, kam īsti naudu tērēt, izdomās pašas pašvaldības – tie varēs būt ideju konkursi, balsojumi internetā vai citi mehānismi.
"Līdzdalības budžets būs obligāts. Šī budžeta apmērs katram gadam ir noteikts – vismaz 0,5 % no vidējiem pašvaldības iedzīvotāju ienākumu nodokļa un nekustamā īpašumu nodokļa faktiskajiem aprēķiniem," saka VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Savukārt otrs jauninājums būs iedzīvotāju padomes – tas paredz, ka novadnieki no sava vidus izvirzīs pārstāvjus, kuri turpmāk lēmumu pieņemšanas gaitā būs tiesīgi viņus pārstāvēt domē. Cik cilvēku padomē darbosies un par kādiem jautājumiem tā būs tiesīga vietvaru konsultēt, noteiks pašas pašvaldības.
"Likums pasaka, ka šie kandidāti tiks ievēlēti tieši no iedzīvotājiem, tātad paši iedzīvotāji par viņiem balsos, bet procedūras būs paredzētas šajā nolikumā," norāda VARAM pārstāve.
Gan līdzdalības budžeti, gan iedzīvotāju padomes daudzos novados brīvprātīgā kārtā ieviestas jau tagad un darbojas tīri labi, atzīst pašvaldību savienībā. Tomēr nav izslēgts, ka gaidāmi izaicinājumi tajā vietvarās, kur šie iesaistes mehānismi būs jaunums.
"Protams, tas viss ir skaidrojošais darbs gan pašvaldībām, gan arī iedzīvotājiem. iedzīvotājiem vairāk uz to nozīmību, ka viņu viedoklis tiks sadzirdēts, ka viņi tiks ņemti vērā. savukārt pašvaldību virzienā tas vairāk būtu skaidrojošais darbs – ko tad dos viņiem tieši šī iedzīvotāju iesaiste," teic Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.
Funkciju līmenī vietvarām būs divi jauni pienākumi – no 2024. gada katrā novadā jābūt savai pašvaldības policijai un savai atskurbtuvei. Likums stāsies spēkā nākamā gada janvārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
