Kāda vēl denacifikācija, Putin?
Kamēr pasaule bija sakoncentrējusies pētīt un analizēt Kremļa izziņoto (daļējo) mobilizāciju un ziņot par aizturētajiem un piekautajiem protestētāju simtiem, Ukrainas un Krievijas vidū brieda paziņojums par iespaidīgu karagūstekņu apmaiņas darījumu.
Kā daži ironize sociālajos tīklos – Viktors Medvedčuks beidzot kaut ko izdarījis Ukrainas labā. Izbijušais oligarhs, Vladimira Putina draugs un Maskavas interešu aizstāvis Ukrainā, 12. aprīlī nonāca Ukrainas drošības dienesta rokās. Jau tad bija skaidrs, ka tik iespaidīgu trumpi Kijiva varēs izspēlēt pareizajā brīdī.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tāds arī pienāca. Karagūstekņu apmaiņā tīrā matemātika bija tāda – Krievija nodevusi Ukrainai 215 gūstekņus, saņemot pretī prokrievisko politiķi Medvedčuku un 55 Krievijas karavīrus.
Bet šeit svarīgs fakts ir Ukrainā nonākušo cilvēku piederība. Pirmkārt, viņu vidū ir 10 ārzemnieki, arī britu un Marokas karavīri, kuriem gandrīz droši draudēja nāvessods.
Un, protams, "Azovstaļ" aizstāvji, kā arī labi zināmie komandieri – Serhijs Volinskis, Svjatoslavs Palamars, Deniss Prokopenko, Olehs Homenko un Deniss Šleha.
Kremļa žults šo cilvēku un visa "Azov" pulka virzienā, apsūdzot viņus par nacistiem, bija nepanesama. Tagad viņi nonākuši drošībā Turcijā, atbrīvoti.
Laikam jau Putina fans un jaunākās meitas krusttēvs Medvedčuks bija vērtīgāks par krievu propagandas mēnešiem demonizētajiem Mariupoles aizstāvjiem, kuru notveršana vai iznīcināšana bija ļoti liela "kaujas sauciena" daļa no Krievijas propagandistu un blogeru puses. "Denacifikācija", tāpat kā Ukrainas atbruņošana un vēl lērums citu muļķīgu ieganstu karam, tagad aiziet nebūtībā arī to Kremļa atbalstītāju acīs, kuri kam tādam ticēja.
Šo Ukrainas panākumu ieslodzīto apmaiņā grūti pārvērtēt – mājās "Azov" spēki ir supervaroņi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
