Vilnas zeķes palīdz nebankrotēt. Iedzīvotāji cenšas ietaupīt, līdz pēdējam nepieslēdzot apkuri

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis "’tv3.lv’’ stāsta, ka apsaimniekotāji ir vērsušies pie iedzīvotājiem ar jautājumu, vai jau nav nepieciešams pieslēgt apkuri. Daļa iedzīvotāju, apzinoties, ka tas būs dārgi, noraida nepieciešamību pēc tās. Taču citi uzskata pretēji. "’Ja pagājušajā piektdienā apkure vēl nebija nepieciešama, tad pirmdienas rītā vajadzēja ļoti daudziem un visiem vienlaicīgi,’’ stāsta Beikmanis, piebilstot, ka tas ir ļoti dažāds jautājums, kas atkarīgs gan no ģimenes paradumiem, gan no tā, kur atrodas dzīvoklis.

Kopumā šogad saistībā ar enerģētikas krīzi ir pieaugusi interese novilcināt apkures sezonas uzsākšanu. Vienlaikus gan ne Beikmanis, ne kāds cits apsaimniekotājs nav novērojis, ka kāds zvanītu un teiktu, lai apkuri nekādā gadījumā vēl nepieslēdz. Nereti gan brīdī, kad ir izlikts kāds paziņojums par apkures pieslēgšanu, atsevišķi iedzīvotāji norāda, ka tomēr varēja vēl nogaidīt, jo būs dārgi jāmaksā. Nekāda agresija vai kas tamlīdzīgs nav novēroti.

"’Ir daudz jautājumu par Ministru kabineta (MK) grozījumiem attiecībā uz temperatūrām, par to ir diskusijas. Sākotnēji iestatām temperatūras atbilstoši šim taupīšanas režīmam, bet dzīvokļu īpašnieki ar kopsapulces lēmumu, protams, var lemt par temperatūru pacelšanu. Dzīvosim, redzēsim, skatīsimies, kādi būs rēķini un komforta sajūta, un attiecīgi kopīgi darbosimies,’’ pauž Beikmanis.

"Rīgas Siltums": Interese par enerģijas taupīšanu lielāka nekā pērn

Kā "’tv3.lv’’ norāda AS "’Rīgas Siltums’’ Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence, uzņēmums apkalpo vien daļu Rīgas ēku, tostarp izglītības un medicīnas iestādes, pašvaldības objektus, atsevišķas dzīvojamās mājas u. c. Lai arī objekti ir dažādi, kopējā tendence tomēr rāda – klienti šogad enerģiju plāno taupīt vairāk nekā tas bijis pērn.

Tas īpaši iezīmējas attiecībā uz apkures sezonas sākumu. "’Nav konkrēta datuma, kad visus automātiski pieslēdz apkurei. Klienti paši izvēlas, kad uzsākt apkures sezonu. "’Rīgas Siltums’’ nekādā veidā neiejaucas šajā procesā – šādas prakses nav jau daudzus gadus,’’ uzsver Rence.

"’No datiem redzam, ka klienti šajā apkures sezonā patiešām pieslēdz apkuri vēlāk vai ar pazeminātāku temperatūru, salīdzinot ar pērno gadu. Tie ir vairāki procenti. Vēl pagājušajā nedēļā, aprunājoties ar klientiem, tam dzirdējām vairākus argumentus, piemēram, ir tādi, kuri nolēmuši – kamēr nav patiešām vēsi, apkuri nevajag pieslēgt,’’ skaidro sabiedrisko attiecību vadītāja.

Runājot par konkrētiem datiem, uz trešdienu, 5. oktobri, apkures sezonu bija uzsākuši 1163 "’Rīgas Siltums’’ klienti, kas ir aptuveni 14% no visiem klientiem. Savukārt no visām klientu lokā esošajām izglītības iestādēm apkure pieslēgta 50%, ārstniecības iestādēm – 27%, bet dzīvojamajām ēkām – 17% jeb 339 ēkās.

Rence gan norāda, ka situācija mainās pa dienām un atkarībā no laikapstākļiem, piemēram, vējainākās dienās interese par apkures pieslēgšanu pieaug.

"’Šogad ir vērojama tendence, ka cilvēki vairāk domā par ekonomiju. Visa pamatā noteikti ir bažas par apkures cenām, bet tam būtu jābūt visu loģiskam solim, jo ekonomēt ne tikai enerģētiskās krīzes laikā ir nepieciešams kopumā. Šajā sakarā mēs gribētu vērst uzmanību un mudināt uz ilgtermiņa risinājumiem, tostarp temperatūru regulēšanu, individuālo uzskaiti, ēku siltināšanu u. tml. (..) Mēs gribētu, lai valdība domātu ne tikai par atbalsta mehānismiem tagad, bet arī par ilgtermiņa risinājumiem. Atbalsts ir labi, bet diez vai Latvijai katru gadu būs tādas naudas, lai varētu vēl ilgstoši palīdzēt segt iedzīvotāju rēķinus,’’ uzsver Rence, vēlreiz piebilstot, ka gan valdības, gan iedzīvotāju skatījumam uz energoefektīvāku enerģijas resursu izmantošanu būtu jābūt plašākam, nevis jākoncentrējas tikai uz šo gadu.

"Daugavpils Siltumtīkli": Jau pagājušajā gadā uzzinājām, ko nozīmē enerģētiskā krīze

Arī PAS "’Daugavpils Siltumtīkli’’ valdes loceklis Aleksandrs Karpenko "’tv3.lv’’ norāda, ka iedzīvotāji šogad pastiprināti interesējas par iespējām par apkuri maksāt mazāk, tostarp novilcinot apkures pieslēgšanu. Vienlaikus gan Daugavpilī masveida dzīvojamo māju pieslēgšana siltumam sākusies pirmdien, 3. oktobrī, bet daļa iedzīvotāju jau septembra izskaņā lēmuši par labu apkures pieslēgšanai, ko lielākoties izvēlējās skolas un bērnudārzi.

Kas attiecas uz iekštelpu temperatūru samazināšanu, vispirms jāatgādina, ka MK šogad septembra otrajā pusē lēma samazināt apkures temperatūru, par tās grieztiem nosakot +19, bet grīdu +18 grādus pēc Celsija. Karpenko uzsver, ka Daugavpils iedzīvotājiem tas nav nekāds jaunums, jo jau pērn pilsētā izsludināta enerģētiskā krīze.

"’Jāteic, ka Daugavpils šādu sistēmu pārbaudīja jau pagājušajā apkures sezonā. Proti, Daugavpilī tika izsludināta enerģētiskā krīze, un tika izstrādāti nosacījumi, kā šo krīzi pārvarēt, tostarp apkures sezonā samazināt temperatūru dzīvojamajās telpās. Jau pērn strādājām režīmā, kad māju enerģijas patēriņš bija krietni samazināts, salīdzinot ar gadu iepriekš – automātiskie siltummezgli tika noregulēti uz minimālo siltuma patēriņu. Līdz ar to nākamā ziema šajā ziņā mums problēmas, visticamāk, nesagādās. (..) Arī iedzīvotāji jau zina, ko tas nozīmē,’’ teic Karpenko.

"Adven Latvia": Cēsinieki apkurei pieslēdzas līdzīgi kā pērn

SIA "’Adven Latvia’’ valdes loceklis Māris Kānītis "’tv3.lv’’ stāsta, ka līdz 4. oktobrim Cēsīs apkure pieslēgta jau 46% uzņēmuma klientu. Būtiskas novirzes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav novērotas.

Viņš atzīmē, ka gandrīz visi objekti Cēsīs ir aprīkoti ar automātiskās darbības siltummezgliem, kas, mainoties āra gaisa temperatūrai, paaugstina vai samazina temperatūru siltumnesējam radiatoros, lai sasniegtu optimālu telpas temperatūru. Tā kā apkurei nepieciešamais siltumenerģijas patēriņš un sistēmas režīms ēkā ir atkarīgs no āra gaisa temperatūras, apkures pieslēgšana objektam automātiski nenozīme lielu siltumenerģijas patēriņu un karstus radiatorus.

Runājot par efektīvāku siltumenerģijas patēriņu mājās, "’Adven’’ kopā ar "’Metbox’’ šogad izstrādājuši digitālo rīku, kas gan daudzīvokļu māju īpašniekiem, gan apsaimniekotājiem un pašvaldību energopārvadniekiem palīdz lemt par nepieciešamajiem uzlabojumiem objektos. Vairāk par jauno rīku iespējams uzzināt te.

"Ozolnieku KSDU": Vēlme pēc apkures pieslēgšanas šogad salīdzinoši gausa

Savukārt SIA "’Ozolnieku KSDU’’ Siltumapgādes struktūrvienības vadītāja Agate Kļaviņa "’tv3.lv’’ skaidro, ka ekonomiskos apkures režīmus vairāk vēlas ieviest iestādes (juridiskie klienti). Ar iedzīvotājiem situācija ir sarežģīta un krasi atšķirīga.

Renovētās mājās ar individuālu siltumenerģijas uzskaiti iedzīvotāji nevēlas apkures temperatūras samazināšanu, kas saistīts ar iespēju regulēt nepieciešamo temperatūru individuāli un maksāt par patērēto. Šādās ēkās iedzīvotāji vēlas izvēles brīvību – taupīt vai būt komforta režīmā un attiecīgi maksāt vairāk. "’Varētu teikt, ka šobrīd notiek intensīva komunikācija iedzīvotāju pašu starpā un, apkures sezonai iesākoties, visticamāk, mājas būs vienojušās par savām izvēlēm un konkrētām temperatūrām. Tam esam gatavi,’’ norāda Kļaviņa.

Vienlaikus sliktāka situācija ar izvēles brīvību un iespējām ir nerenovētās mājās ar novecojušu iekšējo apkures sistēmu. Siltumenerģijas sadalījums pa ēku ir nevienmērīgs un, lai nodrošinātu 18 grādus stūra dzīvoklī, ir jāuztur paaugstināta temperatūra ēkas vidusdaļā. Šādās mājās, kur nekas nav darīts, lai uzlabotu energoefektivitāti, diemžēl arī "’Ozolnieku KSDU’’ no savas puses nevar piedāvāt nekādus taupības pasākumus.

Kas attiecas uz apkures pieslēgšanu – salīdzinoši ar citiem gadiem šāda vēlme no dzīvojamajām mājām ir gausa. Kļaviņa izteic minējumu, ka tas, iespējams, saistīts ne tikai ar enerģētikas krīzi, bet arī salīdzinoši siltajiem laikapstākļiem. "’Parasti pēc pirmajām naktīm, kad āra gaisa temperatūra pietuvojas 0 grādiem, pieslēgties gribētāju ir daudz. Šogad aukstas naktis septembra beigās un oktobrī vēl nav bijušas,’’ paskaidro struktūrvienības vadītāja.

Viņa atzīmē, ka liela problemātika dzīvojamajās mājās nenoliedzami ir spēja rast kompromisu starp tiem, kuri grib ietaupīt, un tiem, kuri vēlas komfortu. "’Bieži tiek saņemti iesniegumi un zvani par neapmierinātību ar iekštelpu temperatūru un mitrumu. Taču mēs nevaram pieslēgt māju apkurei, ja dzīvojošo vairākums nav vienisprātis,’’ teic Kļaviņa.