Ziņojums: astotdaļai pasaules putnu sugu draud izzušana

Ziņojumā, ko reizi četros gados publicē organizācija "BirdLife International", ir aprakstīta pašreizējā situācija, ko atklāj putni, raksturojot dabas stāvokli, draudus, esošos un nepieciešamos risinājumus. Ziņojumā ir secināts, ka svarīgākais uzdevums, ko pašreiz var veikt sugu saglabāšanai, ir efektīva putniem un bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu vietu aizsardzība un apsaimniekošana.

Pašlaik gandrīz puse no visām putnu sugām pasaulē piedzīvo populāciju samazināšanos un tikai 6% putnu sugu populācijas pieaug. Lai gan pilnīgākie dati par putnu populāciju ilgtermiņa pārmaiņām pieejami par Eiropu un Ziemeļameriku, arvien vairāk datu liecina, ka šāda samazināšanās skar visu pasauli – no mežu un ūdeņu putnu sugām Japānā līdz plēsīgajiem putniem Kenijā.

Vairākas visā pasaulē apdraudētas putnu sugas sastopamas arī Latvijā, tostarp brūnkaklis (Aythya ferina), ragainais dūkuris (Podiceps auritus) un parastā ūbele (Streptopelia turtur).

Papildus tam, ka 2022.gada ziņojums par putnu stāvokli uzrāda kritisku putnu populāciju samazināšanos visā pasaulē, ziņojums norāda arī šī samazinājuma cēloņus:

• Lauksaimniecības intensifikācija ir izteikti lielākais apdraudējums pasaules putniem, skarot 73% no visām apdraudētajām sugām.
• Palielināta mehanizācija, agroķīmisku vielu lietošana un pļavu pārveidošana par aramzemi kopš 1980.gada ir izraisījusi lauku putnu skaita samazināšanos Eiropā par 57%.
• Etiopijā zālāju biotopu zudums kopš 2007.gada ir izraisījis Ārčera cīruļu (Heteromirafra archeri) skaita samazināšanos par 80%, zaudējot sugu, kura nav sastopama nekur citur pasaulē.
• Būtiskas problēmas izraisa arī neilgtspējīga mežizstrāde un mežu apsaimniekošana, katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā septiņi miljoni hektāru meža, tā ietekmējot pusi no visām apdraudētajām putnu sugām.
• Klimata pārmaiņas arī ir nopietns drauds, kas atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz putniem pasaulē: 34% apdraudēto sugu jau ir skārušas klimata pārmaiņas.

Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konference (CBD COP 15), kas norisināsies šogad, būs izšķirošs mirklis gan putniem, gan dabai kopumā, jo valdības pulcēsies, lai pabeigtu un pieņemtu Pasaules bioloģiskās daudzveidības ietvaru.

Kā uzsver "BirdLife International" valdes priekšsēdētāja Patrīcija Zurita (Patricia Zurita): "Putni mums atklāj dabiskās vides veselības stāvokli – mēs riskējam, ignorējot viņu ziņojumus. Daudzās pasaules vietās jau tiek piedzīvoti mežu ugunsgrēki, sausums, karstuma viļņi, plūdi, jo cilvēka pārveidotās ekosistēmas cīnās, tiecoties pielāgoties klimata pārmaiņām.

Lai gan Covid-19 pandēmija un globālā dzīves dārdzības krīze neapšaubāmi ir novērsusi uzmanību no dienaskārtībā esošajiem vides jautājumiem, sabiedrībai joprojām jāpatur uzmanības centrā bioloģiskās daudzveidības krīze.

Stjuarts Bučarts

"BirdLife International" galvenais zinātnieks, doktors

"Putni liecina, ka mēs esam krīzē: kopš 1500.gada par izzudušām ir uzskatāmas vismaz 187 sugas. Nevar noliegt, ka situācija ir baisa, taču mēs arī zinām, kā to mainīt. Mūsu pētījumi liecina, ka kopš 1993.gada 21 līdz 32 putnu sugas būtu izzudušas, ja netiktu īstenoti to saglabāšanas un aizsardzības pasākumi. Piemēram, Maurīcijas gredzenkakla papagailis (Psittacula eques), Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus), klinšu ibiss (Geronticus eremita) un melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae) vairs neeksistētu ārpus muzejiem, ja "BirdLife" partneri un citas organizācijas nepūlētos tās aizsargāt. Ja mēs dosim dabai iespēju, tā spēs atgūties."

LOB dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties vairāk nekā 800 biedriem veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā. Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985.gada. Ir starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas "BirdLife International" pārstāvis Latvijā.