Kādam stundu ilgāks miegs, citam mocības. Speciāliste atklāj, kas var palīdzēt pārdzīvot laika maiņu
Lai gan Eiropas Savienībā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par atteikšanos no pulksteņu grozīšanas divas reizes gadā, galīgais lēmums tā arī nav pieņemts. Arī šajā nedēļas nogalē esam pārgājuši uz ziemas laiku, griežot pulksteni vienu stundu atpakaļ. Kā šī laika maiņa ietekmē mūsu miegu un pašsajūtu, un vai atteikšanās no pulksteņa grozīšanas mums nāktu par labu? Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" skaidroj Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente, miega speciāliste Marta Celmiņa.
Kā noskaidrots "900 sekunžu" aptaujā , 73% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem vēlētos, lai pāreja uz ziemas un vasaras laiku vairs nenotiktu.
Esošo kārtību vēlētos saglabāt 19% aptaujas dalībnieku, bet 8 procentiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Ja pāreja uz ziemas un vasaras laiku vairs nenotiktu, vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto vēlētos dzīvot pēc tā sauktā vasaras laika, savukārt 16% iedzīvotāju – pēc ziemas laika.
Vai atbalsti pulksteņu grozīšanu?
Rezultāti:
5% - Jā
95% - Nē
0% - Nav viedokļa
Pēc Celmiņas teiktā, tieši pāreja uz vasaras laiku rada lielākas problēmas veselībai. Pētījumi liecina, ka pēc šīs laika maiņas biežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi, palielinās infarktu un insultu risks, kā arī saasinās mentālās veselības problēmas. Tas notiek tādēļ, ka cilvēka bioloģiskais pulkstenis nespēj tik ātri pielāgoties jaunajam režīmam, norādīja Celmiņa.
Speciāliste uzsvēra, ka cilvēki uz laika maiņu reaģē atšķirīgi. Grūtāk pielāgoties var būt cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kuri biežāk izjūt nogurumu un nespēku. Lai organismam palīdzētu, ieteicams miega grafiku mainīt pakāpeniski, piemēram, par 10 līdz 15 minūtēm dienā.
Tumšais rudens un ziemas periods daļai cilvēku var radīt arī nomāktību un sezonālo depresiju. Šādos gadījumos palīdz regulāra atrašanās dienasgaismā vai īpašas spilgtās gaismas terapijas, kas imitē saules gaismu. Savukārt vieglākai pamošanās procesam var izmantot tā sauktos "saullēkta modinātājus", kas pakāpeniski palielina apgaismojumu pirms pamošanās.
Miega speciāliste atgādināja, ka pieaugušam cilvēkam vidēji nepieciešamas septiņas līdz deviņas stundas miega. Svarīgs ir ne tikai miega ilgums, bet arī tā kvalitāte. To var negatīvi ietekmēt, piemēram, alkohola lietošana pirms gulētiešanas, kas pasliktina miega kvalitāti pat tad, ja cilvēks guļ pietiekami ilgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
