Centrālās bankas centieni slāpēt inflāciju daudziem Latvijā cels kredītmaksājumus
Latvijas iedzīvotājiem ikmēneša kredītmaksājumi turpmākā pusgada laikā kļūs ievērojami dārgāki kā sekas izmaiņām eiro zonas monetārajā politikā, lai slāpētu augsto inflāciju. Latvijas Bankā atzīst, ka šīs ir rūgtas zāles, taču kritiski nepieciešamas. TV3 Ziņas skaidroja, cik dārgāki kļūst kredīti?
Inflācija Latvijā sasniegusi vēsturiski augstus līmeņus, un arī citviet pasaulē šī ir aktuāla sāpe. Nolūkā šo sērgu neielaist vēl dziļāk centrālās bankas, tai skaitā Eiropas, maina monetāro politiku un ceļ procentu likmes. Šeit teorijas ķēdīte šāda: augstākās procentu likmes nozīmē dārgākus kredītus, gan esošos, gan jaunos, savukārt dārgāki kredīti mazina ekonomisko aktivitāti un tādējādi slāpē inflāciju.
Latvijas Bankā atzīst, – šīs zāles būs rūgtas.
"Mājsaimniecībām augstākas procentu likmes nozīmē lielākus ikmēneša maksājumus par kredītiem. Uzņēmumiem mazāk investīciju, mazāk jaunu kredītu. Valdībai tā ir dārgāka aizņemšanās. Tomēr jāatzīst, ka šīs zāles ir kritiski nepieciešamas, lai mēs nepieļautu šīs infekcijas iesakņošanos, lai mēs laikus varētu izārstēt simptomus un nepieļaut infekciju ekonomikā."
Lai gan monetārās politikas izmaiņu iedarbošanās ierasti prasa vismaz gadu, bankā pauž – patlaban ir svarīgi izvairīties no vēl lielākās problēmas, tā sauktās cenu-algas spirāles, kas inflāciju dzen vēl vairāk uz augšu, pārkarsē ekonomiku un izraisa dziļu krīzi.
"Šobrīd procentu likmēm ir vēl viens svarīgs uzdevums. Nepieļaut inflācijas iesakņošanos. Tas ir kā apstiprinājums tam, ka Centrālā banka darīs visu nepieciešamo, tai skaitā mērķtiecīgi piebremzēs ekonomisko aktivitāti," saka Vilerts.
Līdz ar jauno monetāro politiku pēdējos mēnešos "Euribor" likmes, ar ko sasaistīti daudzu kredīta maksājumi, būtiski pieaugušas un nu jau ir tālu negatīvās zonas, kur atradās gadiem. Sagaidāms, ka tās varētu nostabilizēties nākamgad ap 3%.
Latvijas Banka arī apkopojusi, cik daudz Latvijas iedzīvotāju ietekmēs procentu likmju kāpums un cik lielā mērā. Tātad Latvijas mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums šā gada vidū bija vairāk nekā pieci miljardi eiro un absolūtais vairums jeb 85% no tā – hipotekārajos kredītos. Šādi aizņēmumi ir aptuveni 150 000 mājsaimniecību.
Sagaidāms, ka vidējais kredītmaksājums pieaugs par aptuveni 50 eiro un vairumam tas nepārsniegs 60 eiro. Savukārt ar lielāku sadārdzinājumu, jau virs 100 eiro, jārēķinās aptuveni ceturtajai daļai kredītņēmēju. Pieaugums par 200 eiro un vairāk skars aptuveni 5% mājsaimniecību. Te vēl jāpiebilst, ka šie ir dati par hipotekārajiem kredītiem. "Euribor" likmes kāpums var ietekmēt arī, piemēram, automašīnu līzinga maksājumu.
Latvijas Bankā norāda, ka vairumā gadījumā hipotekārie kredīti tomēr ir samērā turīgām mājsaimniecībām. Vienlaikus nevar izslēgt, ka maksājumu pieaugums var sagādāt grūtības, tāpēc, ja tās rodas, svarīgi uzreiz runāt ar aizdevēju.
Jaunā monetārā politika nebūs nekas patīkams arī uzņēmējiem.
"Šīs ir ļoti rūgtas zāles, bet laikam citu, lai samazinātu inflācijas tempu, jau nav. Jāsadzīvo vienkārši būs."
Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs gan piebilst, ka Latvijas uzņēmēji jau ilgstoši dzīvo ar augstākām banku procentu likmēm nekā rietumu kolēģi, tāpēc krietni lielākas galvassāpes joprojām rada energocenu jautājumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
