NA Rīgas domē grib vicemēra amatu, kurš pārraudzītu īpašumu un izglītības jomu
"Nekā personīga" zināms, ka Nacionālā apvienība grib palielināt varu galvaspilsētā un cer pārņemt atbildību par izglītības jomu un sportu. Taču tam jāsaņem piekrišana no visiem koalīcijas partneriem, kuri uz plānotajām izmaiņām skatās ar neuzticību.
"Progresīvie" ar 15 balsīm ir lielākā frakcija Rīgas domē. Divus gadus galvaspilsētā tā sadarbojusies ar koalīcijas partneriem, tai skaitā Nacionālo apvienību. Pēc tam, kad Raivja Dzintara vadītais politiskais spēks kopā ar "Apvienoto sarakstu" valdībā nevēlējās redzēt "Progresīvos", un partija arī noraidīja divpusējo sadarbību ar "Jauno Vienotību", kļuva skaidrs, ka "Progresīvie" Saeimā paliks opozīcijā. Taču Nacionālā apvienība un "Progresīvie" Rīgas domē pozīcijā strādāšot kopā kā līdz šim.
"Bija tā nedaudz dīvaini klausīties, kā NA cenšas ierāmēt mūs kā tādus pretvalstiski domājošus. Dažreiz aizskarošus vārdus lietojot. Bet mēs saprotam, ka tā ir kaut kāda politiskā retorika, kāpēc viņi vēlējās sakārt mums šīs birkas. Bet Rīgā, tiekoties ar kolēģiem, vienmēr tiek paspiestas rokas. Tā teikt, neņem vērā, strādājam tālāk kopā."
"Rīgas domē nav nekāda pamata domāt par lielām koalīcijas izmaiņām."
Edvards Ratnieks ir viens no topošajiem Rīgas domes deputātiem. Viņš mandātu iegūs pēc 1. novembra līdz ar vicemēra Edvarda Smiltēna ievēlēšanu parlamentā. Un tieši ar šo vakanto vicemēra amatu saistās atsevišķu politisko spēku plāni, kas var novest pie lielākām peripētijām galvaspilsētas vadībā.
Nacionālā apvienība Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību. Viņi ieguva arī vienu no trim domes priekšsēdētāja vietnieka vietām. Sākot darbu Rīgas domē, abas partijas vienojās, ka pusi domes sasaukuma laika vicemēra pienākumus pilda Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis un šo amatu ieņēma Smiltēns. Savukārt otru sasaukuma pusi vicemērs būtu kāds no Nacionālās apvienības.
Edvards Ratnieks ir viens no tā dēvētās Nacionālās apvienības spices. Darbojas NA valdē, dod padomus zemkopības ministram Kasparam Gerhardam. Bijis referents Rīgas domē laikā, kad Nacionālā apvienība darbojās opozīcijā un partijas līdere bija Baiba Broka. Ratnieks kandidēja arī pēdējās Saeimas vēlēšanās no Rīgas saraksta, taču parlamentā netika ievēlēts.
Lai arī Smiltēns kā savu pēcteci gan pirms diviem gadiem, gan tagad publiski nosauc Eināru Cilinski, kuluāros kā reālākais nākamais domes priekšsēdētāja vietnieks no Nacionālās apvienības izskan tieši Ratnieks.
"(NP: Ja jums tiks piedāvāts vicemēra amats, neatteiksieties?) Man ir pieredze valsts sektorā, pieredze arī Rīgas domē, privātajā sektorā. Politikā esmu gana ilgi esmu bijis, manuprāt, darbs ar cilvēkiem man ļoti patīk. Zinot, ka tas ir tāds amats, kur ir jāstrādā ar cilvēkiem, es neatteiktos, ja šāda iespēja būtu, protams."
Politiskā loģika koalīcijai liek atbalstīt jebkuru NA izvirzīto kandidātu vicemēra amatam. Sarunas ar pārējiem partneriem vēl nav notikušas. Taču ir skaidrs, ka Nacionālā apvienība vēlas paplašināt vicemēra pilnvaras.
"Koalīcijas līgums, kuru mēs noslēdzām pirms diviem gadiem, šādu vietu un vicemēra amatu paredz. Mums ir jārespektē šis viņu lēmums un jāatbalsta."
"Mums vispār koalīcijas līgumā šie jautājumi ir fiksēti. Mums ir jārunā pilnas koalīcijas sastāvā. Kas ir šie jautājumi, kurus kūrētu no savas puses NA virzītais domes priekšsēdētāja vietnieks. Vai tie ir īpašumu jautājumi, vai, kuluāros izskan, ka viņiem ir interese pārraudzīt arī izglītības nozari."
"Vicemērs pēc pašreizējās loģikas varētu pieskatīt īpašumus, Pilsētas īpašumu komiteju, izglītību, varbūt arī vidi. Arī tāda versija vēl pastāv. Tas viss ir koalīcijas partneru jautājums."
"(NP: Vai jūs iebilstu, ja pilnvaru paplašināšana vicemēram ietvertu arī izglītības jomu?) Es neredzu pamatu tam. Mēs esam kopā koalīcijā jau vienojušies. Tad mums ir jāatver viss vaļā – viss sadarbības līgums."
Rīgas domes sadarbības līgums paredz jomu sadalījumu vicemēriem. Līdz šim Smiltēns atbildēja par sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām. Nacionālā apvienība neslēpj, ka vēlas pilnvaras būtiski paplašināt, nosakot NA vicemēra atbildību ne tikai pār pašvaldības īpašumiem, bet arī par izglītības jomu.
"(NP: Vicemēra pilnvaras, ja šāds amats pastāv, tām jābūt pietiekami nopietnām, konkrētām, vismaz pilnā mērā atbildībai par īpašuma jomu.) Bet mēs vēl to gribētu paplašināt. (NP: Vai šis paplašinājums nozīmētu arī pārraudzību pār izglītību?) Tas varētu būt viens no piedāvājumiem."
"Tas, ka es tieši vadu Pilsētas īpašuma komiteju un šo te nozari, kas būtībā lielākoties kontrolē vai pārrauga izglītības sektoru, tas īsti kaut kur, manuprāt, nav pareizi, ka īpašumu departaments vai komiteja lemj par ēkām, būvēm, par infrastruktūru, par energoefektivitāti, un tai pat laikā liels departaments, kurš saņem rēķinus, maksā, skaita to visu, bet tādas iekšējās koordinācijas tam nav. Un no darbu viedokļa mums noteikti būtu jātuvinās gan šim te izglītības blokam, gan īpašumu blokam."
Izglītība ir liela un svarīga sastāvdaļa galvaspilsētā. Šajā sektorā izdevumu ir visvairāk – ap 400 miljoni gadā. No tiem lielāko daļu sedz tieši no pašvaldības budžeta. Izglītības departamentu, kas atbild arī par sportu un kultūru, vada Māris Krastiņš.
Viņu amatā iecēla vēl pagaidu Rīgas domes vadība, uz kuru liela ietekme tolaik bija "Latvijas attīstībai" pārstāvja Jura Pūces vadītai VARAM ministrijai. Savukārt departamenta darbu pārrauga deputāte Iveta Ratinīka, par izglītību atbildīgās komitejas priekšsēdētāja. Domē ievēlēta no Latvijas Attīstībai.
Atklātībā nākot informācijai par Pūces blēdīšanos ar Rīgas domes Vecrīgas caurlaidēm, trīs "Latvijas Attīstībai" domes deputāti 2021.gada pavasarī atšķēlās no Progresīvajiem un Par! un izveidoja savu frakciju. Ratinīka amatu saglabāja, taču frakcijas noslēdza savstarpēju līgumu, ka Progresīvie tiek regulāri informēti par nozīmīgiem ar izglītību, kultūru un sportu saistītiem jautājumiem, un ar viņiem jāsaskaņo politiskās dienas kārtības jautājumus.
Ja Nacionālās apvienības Rīgas vicemērs iegūs pārraudzībā izglītību, šāds sadarbības līgums varētu tikt slēgts starp "Latvijas Attīstībai" un Nacionālās apvienības frakcijām.
"Tā kā tas, ka mēs varbūt atradīsim variantu, kā sadarboties vēl stingrāk, tas ir ļoti iespējams."
"(NP: Jūs kā trīs "Latvijas attīstībai" deputāti , kuriem ir sadarbības līgums ar Progresīvajiem, uzskatītu, ka arī tas jāpārskata, un jāveido ciešāka sadarbība ar NA?) Šie ir jautājumi, kas nāk lēnā garā mūsu dienas kārtībā. Un jāskatās, kas ir tas mērķis. Ja tas pienesums ir lielāks politisks atbalsts, intensīvāka cīņa par budžetu, piemēram, skolotāju algām, vai kaut kādām robotikām skolās, tad tas ir vienmēr ir apsverams, ideālā gadījumā uzliekams uz papīra, lai mēs varētu saprast to, ko domājam."
"Es līdz šim biju pamanījis, ka nacionālajā līmenī NA patīk veidot politiskos karteļus, viņi ar AS izveidoja politisko karteli pret "Progresīvo" ņemšanu valdībā, pirmā dzirdēšana, ka viņiem tādas ieceres ir arī Rīgā, tad es kolēģiem ieteiktu iet tālāk – veidot kopīgu frakciju, kāpēc ne NA un "Latvijas attīstībai", tādi nacionālliberāļi sanāktu!"
Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis bijušais "Latvijas attīstībai" biedrs, kurš tagad darbojas "Progresīvo" domes frakcijā, par Ratnieku kā vicemēru nebalsošot.
"Nacionālajai apvienībai ir sena draudzība ar "Latvijas attīstībai" un viņi, acīmredzot, vēlas konsolidēt spēkus, kas viņiem ir. Un apvienot intereses un tā ir izglītība. Ar izglītību šeit nevajadzētu saprast bērnus un skolotājus. Drīzāk būvniecību un sportu. Tur tāda sena Raivja Dzintara un Edgara Jaunupa draudzība. Ka to būvniecību, sportu vajadzētu Rīgas domē glābt, ja viss pārējais vairāk vai mazāk ir zaudēts. Šie tomēr ir kaut kādi miljoni, ko varētu īstenot. Es ceru, ka "Progresīvajiem" pietiks drosmes, neatbalstīt, iestāties pret. Šis ir tas brīdis, kad būtu pat jāparāda tas, kas ir deklarēts – ka "Progresīvie" ir pret korupciju, vecajām interesēm. Šis ir tas brīdis pateikt "nē". Izglītības departamenta nauda netiks izdāļāta dažādiem politiskajiem draugiem."
Nacionālās apvienības plāniem domē konsolidēt spēkus ar "Latvijas attīstībai" frakciju, šķēršļus var likt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Viņš šā gada martā demonstratīvi pameta "Latvijas attīstībai/Par!" apvienību, kā atbildi šī politiskā spēka VARAM ministra apturētajam Rīgas teritorijas plānojumam. Bezpartejiskais Rīgas mērs darbojas "Progresīvo" frakcijā un arī pirms Saeimas vēlēšanām kā veiksmīgu izcēla sadarbību domē tikai ar diviem politiskajiem spēkiem. Nacionālā apvienība un "Latvijas attīstībai" to vidū nebija.
Staķa viedokli par vicemēra pilnvaru paplašināšanu mums neizdevās uzzināt, jo viņš šonedēļ bija devies atvaļinājumā.
Pirmā Rīgas domes sēde, kad būtu jāapstiprina amatā jaunie domes deputāti un jāievēl arī jaunais vicemērs ir 9. novembris.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
