ASV vēlēšanu galvenā intriga: kādu atbalstu iegūs pārliecinātie "trampisti"?

Republikāņu panākumi 8. novembra vēlēšanās ASV var bremzēt demokrāta Baidena administrācijas iniciatīvu virzību Kongresā, tai skaitā, var ietekmēt turpmāko ASV atbalstu Ukrainai.

Vēlēšanu iznākums noteiks, kura partija kontrolēs Kongresu. Saskaņā ar izdevuma "El Pais" veikto apkopojumu, lielākā daļa vēlēšanu rezultātu prognožu liecina par vairāk vai mazāk pārliecinošu Republikāņu partijas uzvaru Pārstāvju palātā. Tikmēr par to, kura no partijām iegūs kontroli Kongresa augšpalātā jeb Senātā, skaidras pārliecības nav.

Vía @elpaisinenglish | Most polls are predicting the Republican Party will regain control of the House of Representatives in the Nov. 8 midterm elections, but the Senate is still too close to call #Midterms2022 https://t.co/DFsAWYmy82

— EL PAÍS América (@elpais_america) November 2, 2022

Arī Hiršs atzīmē, ka amerikāņu vēlētāju noskaņojums diezgan droši Republikāņu partijai sola vairākumu Kongresa apakšpalātā, kamēr jautājums par Senāta vairākumu saglabā intrigu.

"Trampisti" baro "nozagto vēlēšanu" mītu

"Lielākās bažas ir – kas notiek, ja republikāņi uzvar abās palātās," atzīmē Hiršs. "Jo ar Republikāņu partijas kandidātiem situācija ir ļoti interesanta. Aptuveni pusi no viņiem var saukt par Trampa lojālistiem, kur daļa ir tieši Trampa atbalstītu kandidātu, bet daļa – diezgan pārliecināti Trampa sekotāji."

"Turklāt liela daļa republikāņu kandidātu neatzīst, ka iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās tika ievēlēts Demokrātu partijas kandidāts Baidens, bija legālas. Viņuprāt, tās vēlēšanas tika nozagtas. Un tas, protams, ir problemātiski."

ASV prezidents paziņojis, ka uz spēles ir demokrātija, brīdinot, ka dažu republikāņu kandidātu uzstājīgā atteikšanās atzīt vēlēšanu rezultātus Amerikā paver "ceļu uz haosu".

No 595 republikāņiem, kas kandidē uz štata vai federālo amatu, 308 ir izteikuši šaubas par 2020.gada prezidenta vēlēšanu likumību vai godīgumu, liecina "CBS News" veiktā analīze.

Raidsabiedrība "BBC" konstatējusi, ka 175 jeb 35% republikāņu kandidātu ir pilnībā un publiski nolieguši 2020.gada vēlēšanu iznākumu. Lielākā daļa no tiem kandidē apgabalos, kuros republikāņiem ir spēcīgs atbalsts. Bet daži no viņiem visu savu kampaņu būvē uz vēlēšanu sazvērestības teorijas pamata.

Five are running for the position of secretary of state: Jim Marchant (Nevada), Mark Finchem (Arizona), Kristina Karamo (Michigan), Diego Morales (Indiana) and Audrey Trujillo (New Mexico).

Two are running for governor: Kari Lake (Arizona) and Doug Mastriano (Pennsylvania). pic.twitter.com/wTllrmaVAZ

— Shayan Sardarizadeh (@Shayan86) November 4, 2022

Aptaujas pastāvīgi liecina, ka aptuveni divām trešdaļām republikāņu ir šaubas par Džo Baidena uzvaras leģitimitāti 2020.gada vēlēšanās, lai gan desmitiem tiesas prāvu ir noraidītas un nav pierādījumu par plašu krāpšanu, kas varētu ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Mārtiņš Hiršs

ASV politikas eksperts

"Trampisms, diemžēl, ASV politikā nostiprinās un saglabāsies turpmākos gadus."

Atšķirībā no Latvijas, kur dienas kārtību nosaka valdošā koalīcija, ASV lēmumi tiek pieņemti arī ar opozīcijas balsīm, vai nu vienojoties par kompromisu vai arī piedāvājot atbalstu atsevišķu opozīcijas partijas pārstāvju iniciatīvām, ja viņi balso par, – salīdzina eksperts.

"Ja vienā no palātām ir konservatīvo pārsvars, bet otrā – demokrātu, ir labākas iespējas veidot kompromisus un sadarboties. Ja republikāņi iegūst pārsvaru abās palātās, tad Baidena iniciatīvu pieņemšana varētu būt diezgan apgrūtināta."

Katrai partijai sava dienaskārtība

Salīdzinot demokrātu un republikāņu publisko dienaskārtību, Hiršs uzsver, ka abām partijām tā ir pilnīgi atšķirīga. Republikāņi daudz vairāk runā par inflāciju, vainojot pie tās Baidenu, viņi vēl arvien runā par imigrāciju.

I listened to the President's speech last night. I don't remember hearing anything about
– inflation
– gas prices
– border security
– deadly fentanyl
– skyrocketing crime

Democrats just want to distract you from the disasters they created. pic.twitter.com/E0BYKA4SQk

— Kevin McCarthy (@SpeakerMcCarthy) November 3, 2022

Tikmēr demokrāti runā par veselības aprūpi, par abortu aizliegumu, ko republikāņi mēģina panākt ASV, kā arī par demokrātijas saglabāšanu, uzskatot, ka eksprezidents un daļa republikāņu, kas apšauba vēlēšanu rezultātus, ir drauds demokrātijai.

This midterm election is too important to sit out. Head to https://t.co/Hy8C4mIL2M to make your plan to vote today. pic.twitter.com/agqMHID7j6

— Joe Biden (@JoeBiden) November 3, 2022

Uz spēles arī atbalsts Ukrainai

Ja raugāmies uz ārpolitiku, daļā republikāņu atbalsts Ukrainai nav tik izteikts kā demokrātiem.

"Paradoksāli, bet kādreiz pirms Trampa republikāņi bija visstriktāk noskaņoti pret Krieviju. Tagad demokrāti ir tie, kas ir labvēlīgāki arī attiecībā uz Latvijas interesēm – jautājumos par papildus finansējumu aizsardzībai. Kamēr republikāņi saka, ka labāk ir jābūvē siena uz ASV robežas ar Meksiku nekā jādod finansējums Baltijas valstīm, kā tas bija Trampa prezidentūras laikā," atgādina Hiršs.

Mārtiņš Hiršs

ASV politikas eksperts

"Kopš Trampa ievēlēšanas Republikāņu partija kopumā kļuvusi labvēlīgāka Krievijai. Pirms Tramps kļuva par prezidentu, aptuveni 20% republikāņu teica, ka Krievija ir labs ASV partneris. Bet pēc Trampa prezidentūras jau puse republikāņu atzina, ka Krievija ir labs potenciālais ASV sabiedrotais. Un tas ietekmē to, kā republikāņi skatās gan uz karu Ukrainā, gan uz Krieviju."

Šajā nometnē nepārtraukti skan argumenti par to, ka abas puses ir vainīgas, ka jāmēģina rast abām pusēm pieņemami miera risinājumi, uzskatot, ka problēma ir Kijivas nevēlēšanās sēsties pie miera sarunu galda ar Putinu.

"Ja skatāmies, kā Tramps un viņa atbalstītāji runā par Ukrainu pēdējos četrus piecus gadus, tas ir problemātiski. Jo Trampa izpratnē nevis Krievija, bet Ukraina iejaucās ASV vēlēšanās. Ka Ukraina caur uzņēmumiem kaut kādā veidā finansēja Baidena dēlu un palīdzēja Baidena kampaņā. To var saukt par tādu dīvainu alternatīvu skatījumu uz Ukrainu un uz tās lomu ASV iekšpolitikā," skaidro eksperts.

Viņaprāt, bažas par to, ka ASV pēc šīm vēlēšanām kļūs daudz kritiskāk noskaņota pret Ukrainu ir diezgan pamatotas. Hiršs atgādina, ka jau pavasarī vairāk nekā 30 Pārstāvju palātas un ap 10 Senāta republikāņu balsoja pret finansējumu militārajam un cita veida atbalstam Ukrainai.

Mārtiņš Hiršs

ASV politikas eksperts

"Jau pavasarī ievērojams republikāņu kopums balsoja pret atbalstu Ukrainai. Varam piedzīvot, ka pēc vēlēšanām šādi noskaņojumi Kongresā ir vēl plašāk pārstāvēti. Cik plaši – pagaidām vēl grūti pateikt."

"Trampisti" pret tradicionālajiem republikāņiem

Hiršs atzīmē, ka ir svarīgi, cik no republikāņu "trampistiem" tiks ievēlēti Kongresā, jo tas rādīs, cik populāri sabiedrībā ir Trampa sekotāji un kāds atbalsts ir tradicionālajai republikāņu daļai, kuri ir kritiski pret Trampu un trampismu ASV politikā.

"Redzēsim, kuriem vēlēšanās ies labāk, kuriem – sliktāk. Tas ļaus vērtēt, cik populāras ir Trampa idejas sabiedrībā un kādā mērā viņa tiešais atbalsts ietekmē kandidātu ievēlēšanu."

ASV turpmāko politiku lielā mērā ietekmēs ne tikai tas, kuri republikāņi – "trampisti" vai tradicionālie – tiks ievēlēti Kongresā, bet arī – kuri no viņiem darbosies aizsardzības un drošības jomas komisijās. Jo tieši komisijas ir tās vietas, kur tiek rakstīti likumi un veidots budžets, atzīmē eksperts. Ja minētajās komisijās vietas saglabā līdzšinējie republikāņi, tas būtu pozitīvs faktors.

"Līdz šim šajās komisijās darbojās tradicionālie republikāņi, kuri saprot Krieviju un kuri ir kritiski pret Krievijas ekspansiju. Tāpēc ir svarīgi, kādas izmaiņas vēlēšanas viesīs aizsardzības un drošības jomas komisijās, kas ir aktuālas saistībā ar Ukrainu. Ja tur pie teikšanas nāk pārliecināti Trampa atbalstītāji, var sagaidīt dīvainas lietas," piebilst Hiršs.

Ukraina ir novērsusi uzmanību no Baltijas

No Baltijas valstu interešu viedokļa kā pozitīvu eksperts atzīmē faktu, ka kopš 2014.gada Kongress konsekventi atkal un atkal ir balsojis par mūsu reģiona aizsardzības spēju stiprināšanā ieguldīto izdevumu palielināšanu. "Arī pašlaik neizskatās, ka Kongress grasītos šos izdevumus samazināt," vērtē Hiršs, piebilstot, ka jautājums par Ukrainu ir atsevišķs.

Mārtiņš Hiršs

ASV politikas eksperts

"Republikāņi nav teikuši neko kritisku ne attiecībā uz Baltiju, ne NATO. Par laimi, Tramps un trampisti NATO vairs nekritizē. Savā ziņā Ukraina ir novērsusi uzmanību no Baltijas."

Eksperts atgādina, ka pirms pieciem gadiem Tramps vēlēšanu kampaņā runāja par to, ka NATO ir apkrāpta un laiku pa laikam dīvaini izteicās arī par Baltijas aizstāvēšanu.

Pašlaik neesot neviena redzama republikāņu kandidāta, kurš kaut ko dīvainu teiktu par Baltiju. "Savā ziņā ir pozitīvi, ka netiekam pieminēti ASV vēlēšanu laikā, jo parasti jau piesauc tās valstis vai jomas, kurās ir kaut kādas problēmas vai kas nepatīk kādam kandidātam. Tikmēr Ukrainai gan ir jāsatraucas par to, kas notiks pēc šīm ASV vēlēšanām," rezumē Hiršs.

Uzziņa: ko amerikāņi vēlēs 8.novembrī?

8.novembra vidustermiņa vēlēšanās ASV vēlētāji pārvēlē Kongresa:

• visu Pārstāvju palātas sastāvu, ievēlot 435 kongresmeņus;
• divas trešdaļas Senāta, pārvēlot 35 no 50 senatoriem.

Vidustermiņa vēlēšanas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū, proti, divus gadus pēc prezidenta vēlēšanām. Ierasti šajās vēlēšanās spēku samērs Kongresa Pārstāvju palātā mainās par sliktu pie varas esošā prezidenta partijai.

2020.gadā pašreizējā prezidenta Baidena Demokrātu partija Pārstāvju palātā zaudēja 10 vietas, tomēr saglabāja vairākumu.

Varu Senātā līdz šim formāli dalīja abas partijas, bet demokrātiem priekšrocības deva viceprezidenta balss. Šajās vēlēšanās trauslais līdzsvars Kongresa augšpalātā var nosvērties par labu vienai vai otrai partijai.

Vēlēšanās izšķirsies arī simtiem amatu liktenis apgabalu un štatu līmeņos, tai skaitā pozīcijās, kas ir būtiskas nākamo 2024.gada ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā.