Politiķi izvairīgi par atbalstu Bērziņa ievēlēšanai uz otro termiņu

Mazpazīstamā "zaļzemnieku" deputāta, kādreizējā Unibankas vadītāja  Andra Bērziņa ievēlēšana augstajā  Valsts prezidenta postenī  bija   atlaistās   10.Saeimas viens no pēdējiem darbiem.  Par viņu nobalsoja zaļie zemnieki un apvienība "Par labu Latviju", trūkstošās balsis sagādājot opozīcijas deputātiem no  "Saskaņas centra". Bērziņa ievēlēšanas dienā cilvēki pie Saeimas viņu nesagaidīja draudzīgi.

Tā kā  Bērziņam miljonāra statusu savulaik nodrošināja  pazīšanās  ar  Andri  Šķēli,    eksbaņķieris  prezidentūras pirmajos mēnešos smagi pūlējās, lai sabiedrībās  acīs uzspiesto" oligarhu drauga"  zīmogu no sevis noņemtu . Viņš komandā uzaicināja divus spēcīgus juristus, Aivara Lemberga daudz kritizēto bijušo ģenerālprokuroru  Jāni Maizīti un Saeimas juridiskā biroja padomnieku Edgaru Pastaru. Bērziņš atteicās no eksprezidenta Zatlera izremontētās rezidences Jūrmalā, ierosināja samazināt prezidenta sociālās garantijas pēc prezidentūras beigām, un paziņoja, ka savu  prezidenta algu  turpmāk  ziedos   skolām. Tomēr jau pēc kāda laika Bērziņš neuzskatīja par savu pienākumu vairs stāstīt, kam algu ziedo un vai vispār ziedo.

Bērziņa būtiskākā likumdošanas iniciatīva ir palielināt premjera pilnvaras un atbildību. Citu nav. Viņš nav kritizējis sabiedrībai svarīgas jomas, piemēram, tiesnešu dīvainos spriedumus, par ko arvien vairāk runā uzņēmēji.

Bērziņam  pašam ir sanācis  iekulties  kādā kukuļošanas  skandālā ,  vairākās neformālās sarunās   ar bijušo partijas biedru Andi Kāpostu ,apspriežot iespējas paglābt no soda kādu dzērājšoferi.

Bērziņu ir spējuši   saērcināt  žurnālistu jautājumi par savu 4 tūkstošu  latu lielo pensiju, vai mediji, kas viņu filmē  dēla pirmajā skolas dienā.  Taču tādos mūsu valsts nākotnei svarīgos  jautājumos, kā enerģētikas atkarības mazināšana no Krievijas, vai   Krievijas agresija Ukrainā, Latvijas pirmā persona  kavējās dod skaidru novērtējumu.

Kultūras darbiniekus saniknoja Bērziņa minstināšanās. Atklātā vēstulē rakstnieki, režisori un žurnālisti  kaunējās, ka mūsu valsts intereses starptautiski pārstāv Lietuvas un Igaunijas prezidenti un nevis leģitīmi ievēlēts mūsu Valsts prezidents.

Tomēr uz vairāku simtu cilvēku parakstīto vēstuli nesekoja ne Bērziņa, ne to politiķu reakcija, kuri viņu ievēlēja. Gluži otrādi  Bērziņu šajā amatā virzījušie Zaļie zemnieki  ir apmierināti ar viņa darbu un  būtu gatavi viņu atbalstīt šai amatā arī uz otro termiņu.

 "Ja viņš pateiks, ka viņš startēs, es personīgi, neatkarīgi no tā, kādi būs citi konkurenti, balsošu par viņu," Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Brigmanim ir svarīga Bērziņa tautsaimnieka pieredze, viņš ieklausās un palīdz uzņēmējiem. Zaļo zemnieku līderis bieži konsultējoties ar Valsts prezidentu. Arī jautājumā par  "Citadeles" darījumu,  Bērziņa viedoklis esot bijis svarīgs zaļzemnieku pozīcijas veidotājs. Šīs zināšanas atsverot Bērziņa oratora prasmju trūkumu.

"Orators viņš jāatzīst ir viduvējš. Tas nu tiešām jāatzīst! Cik tās oratora prasmes ir nepieciešamas, nu, protams, politiķim tām jābūt, un šajā situācijā- nebūsim naivi – tas nemainīsies. Kāds viņš ir, tāds viņš ir. Vai prasmju trūkumu var kompensēt viņa vienkāršība? Es teiktu , kaut kur jā.
Paldies Dievam  nav bijuši tādi x brīži, nekādi tādi force major apstākļi, kad ir vajadzējis būt līderim un nostāties tautas priekšā un teikt skaidru un stipru valodu," uzskata A. Brigmanis.

Saeimas priekšsēdētāja  Solvita Āboltiņa negrib atklāt  "Vienotības" attieksmi  Bērziņa  iespējamai  pārvēlēšanai. Viņš kopumā baudot augstu sabiedrības uzticību.

"Nekad nav mēģinājis to izrunāt starp iesaistītajām institūcijām. Protams, ne vienmēr bijusi veiksmīga viņa komunikācija, iestāšanās par konkrētu jautājumu, vai konkrēta viedokļa paušana  valstij būtiskos jautājumos," vērtē Saeimas priekšsēdētāja ("Vienotība") Solvita Āboltiņa.

Nacionālās apvienības deputāti par Andri Bērziņu pirms 3 gadiem nebalsoja. Taču neko vai katastrofālu nacionāļiem nebūtu  prezidentam ko pārmest. Taču viņiem ir cits kandidāts.

"Protams, atsevišķos jautājumos mēs gribētu dzirdēt ko konkrētāku, stingrāku prezidenta nostāju, tas tā ir un  bijuši arī atsevišķi  gadījumi, kad prezidenta politiskā nostāja ir bijusi pretēja nacionālās apvienības pārliecībai, piemēram, gadījumā ,kad otrreizējai caurlūkošanai tika atgriezts imigrācijas likums saistībā ar uzturēšanās atļaujām," norāda Nacionālās apvienības " Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai /LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars.

Nacionālā apvienība uzskata, ka prezidentam ir jāspēj iedvesmot un mobilizēt sabiedrību, un jādefinē Latvijas valsts mērķi un nacionālās intereses. Tāds cilvēks esot Egils Levits, kura darbs pie Satversmes preambulas  rādījis, ka viņš spēj nosēdināt pie galda sīvus oponentus un pārliecināt par valstiskiem mērķiem.

 "Katrā gadījumā ja mēs runājam par ideālo prezidentu, kādu es vēlētos, tad personīgi es esmu izteicies, ka tam būtu jābūt tādam cilvēkam, kā Egils Levits. Ne obligāti viņam, bet ar tādām īpašībām," uzskata R. Dzintars.

 Zaļzemnieku virzītajam kandidātam Bērziņam izšķirošais "jā" otrajā uzvarošajā kārtā nāca no Saskaņas deputātu, ko viņi arī neslēpa. Saskaņieši savu piesliešanos Bērziņam pamatoja gan ar to, ka viņš tāpat kā Zatlers bija atzinis, ka viņiem jābūt valdībā, gan bija vēl atsaucīgāks viņu politiskajiem mērķiem , piemēram , ka  nepilsoņiem varētu piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības. Tomēr Bērziņš nepiepildīja Saskaņas centra cerības uz valdību.

"Esmu vīlies par to lēmumu, ko pieņēmāt pirms 3 gadiem. Jūs neesat? Mums bija vairāk cerību! Iespējams, ka mēs kļūdījāmies savās cerībās," kategorisks ir Saeimas deputāts , "Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičš.

Vai Saskaņa balsotu par Andri Bērziņu atkārtoti, Saskaņas līderis taktiski klusē. Taču arī iepriekš Jānis Urbanovičš nav slēpis, ka labākais prezidents būtu tāds, ko vēlē  viss pilsoņu kopums. Viņa sabiedrotā šai ziņā būtu Ingunas Sudrabas vadītā "No sirds Latvijai", kas  arī domā , ka Latvijā būtu jābūt tautas vēlētam prezidentam.

 "Varbūt, ka jau šajās vēlēšanās nākošais sastāvs izveidos situāciju, ka visa tauta lems, to var izdarīt, saku jums, kā Saeimas vecbiedrs," tā J. Urbanovičš.

Tomēr arī Saeimas vecbiedrs zina, ka Satversmes grozīšanai būtu nepieciešamas  divas trešdaļas   Saeimas deputātu  balsu, bet neviena cita partija ,kurai ir cerības iekļūt nākamajā parlamentā,  idejai par tautas vēlētu prezidentu nav paudusi drošu atbalstu. Un arī ierosinājums vākt parakstus tautas  referendumam par šādu ieceri patlaban nav aktuāls.