Policija aptur auto: kādas ir policista un spēkrata vadītāja tiesības un pienākumi

"Mani apstādināja ļoti pieklājīgs un jauks policists, kurš lūdza uzrādīt dokumentus un pēc tam novēlēja laimīgu ceļu," par apstrīdēto apturēšanu, kas notika pirms desmit gadiem stāsta Šlitke.

Viņš skaidro, ka pret policistu viņam nebija nekādu pretenziju, bet ar sūdzību vēlējies pievērst uzmanību tolaik Latvijā vēl visai bieži sastopamajai praksei, kad policija transportlīdzekli aptur bez iemesla. Kopš tā laika likumi ir uzlaboti un situācija mainījusies pozitīvā virzienā.

Likumi, kas regulē auto apturēšanu

Policista tiesības apturēt auto un autovadītāja pienākumu pakļauties policijas rīkojumiem regulē vairāki tiesību akti:

• Likums "Par policiju";
• Ceļu satiksmes likums;
• Ceļu satiksmes noteikumi;
• Policijas iekšējie noteikumi "Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas, satiksmes uzraudzības un autopārvadājumu uzraudzības jomā";
• Valsts policijas iekšējie cirkulāri par reidiem.

Vienmēr – tiesības zināt apturēšanas iemeslu

Likums policijai dod tiesības transportlīdzekli apturēt un veikt tā apskati divos gadījumos – iepriekš plānotu pasākumu jeb reidu ietvaros, kā arī, ja ir aizdomas par kādu pārkāpumu.

Citiem vārdiem sakot, auto apturēšanai vienmēr ir jābūt tiesiskam pamatam. Un policista pienākums pēc transportlīdzekļa apturēšanas ir informēt autovadītāju par apturēšanas iemeslu. Bet autovadītājam ir tiesības šādu pamatojumu prasīt.

Tālāk satiksmes dalībnieka pienākums ir izpildīt policijas darbinieka norādījumus.

Nepakļaušanās gadījumā policijai dotas pilnvaras pielietot spēku un pat šaujamieroci. Likumā sacīts, ka policistam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, lai pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas likumīgām prasībām, par kādu uzskatāma arī transportlīdzekļa apturēšana.

Savukārt šaujamieroci var lietot, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt.

Tiesiskais pamats – reids vai pārkāpums

Viens no transportlīdzekļa apturēšanas iemesliem jeb tiesiskais pamats var būt policijas rīkots reids, kura tematika, norises laiks un citi apstākļi vai kritēriji ir aprakstīti policijas vadības izdotā cirkulārā.

Septembrī akcijā "Drošības mēnesis" par drošu bērnu pārvadāšanu transportlīdzekļu vadītājiem tika dāvināta mīkstā rotaļlieta -🐱Runcis Rūdis. Bet pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpējiem ar administratīvā pārkāpuma lēmumu tika izsniegts info buklets -🚗"Piesprādzē dzīvību." pic.twitter.com/BxBUtwN7bG

— Valsts policija (@Valsts_policija) October 15, 2022

Likumā minēts, ka reidi veicami pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma. Bet kā šādu pasākumu iespējamais mērķis var būt meklēšanā esošu personu vai transportlīdzekļu aizturēšana, kā arī pārkāpēju atklāšana ceļu satiksmes un autopārvadājumu jomā.

Policijas rīkoto reidu mērķi var būt ļoti dažādi, piemēram, pārbaudīt sezonai atbilstošu riepu izmantošanu satiksmē vai notvert dzērājšoferus un tamlīdzīgi. Reidi var būt gan iepriekš publiski izsludināti, tādējādi pildot preventīvu funkciju, gan arī publiski neizziņoti.

Normunds Šlitke

advokāts

"Reidi var būt ļoti efektīvs veids, kā izķert tos autovadītājus, kuriem ir tik lielas problēmas, ka viņi brauc tik godīgi, ka citādi nekādi nepievērš policijas uzmanību. Svarīgi, lai reidu policijas vadība atbilstoši noformulē, lai tas nebūtu pārāk abstrakts un nekonkrēts."

Ārpus reidiem policijai dotas tiesības apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksme noteikumus vai tas tiek izmantots likumpārkāpuma veikšanā.

Piemērs. Policija aptur transportlīdzekli, lai pārbaudītu, vai tas ir aprīkots ar ziemas riepām. Policijas rīcības tiesiskais pamats var būt attiecīgs tematisks reids vai arī aizdomas, ka konkrētais transportlīdzeklis nav aprīkots ar atbilstošām riepām.

Pamatu aizdomām par piemērā minēto pārkāpumu – sezonai neatbilstošu riepu izmantošanu – var radīt dažādi apstākļi. Aizdomas var radīt, piemēram, spēkrata kustība uz slidena ceļa, kaimiņa ziņojums policijai u.c.

Normunds Šlitke

advokāts

"Policists, protams, var arī teikt, ka viņa profesionālā intuīcija radīja aizdomas par neatbilstošu riepu izmantošanu. Un, ja šādā gadījumā pārbaudē atklāsies, ka riepas tiešām ir neatbilstošas, policistam būs taisnība. Bet, ja pārkāpums netiks konstatēts – šāds pamatojums policistam var sagādāt nepatikšanas."

"Ja šādā situācijā pārkāpums netiek atklāts, attiecībā pret jums ir izdots nepamatots nelabvēlīgs administratīvais akts (apturēšana). Savukārt, ja auto apturēšana un riepu kontrole notikusi reida ietvaros vai citu pamatotu aizdomu gadījumā, un pārkāpums netiek konstatēts, tad pret jums izdotais nelabvēlīgais administratīvais akts ir pamatots."

Tātad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums rada tiesisku pamatu transportlīdzekļa apturēšanai, tāpat kā aizdomas par transportlīdzekļa izmantošanu cita veida noziegumā.

Kas ir transportlīdzekļa apturēšana?

Runājot par policijas tiesībām apturēt un veikt transportlīdzekļa apskati, Šlikte uzskata, ka normatīvajā regulējumā iztrūkst "apturēšanas" definīcijas.

"Vispirms vajadzētu saprast, kas vispār ir automašīnas apturēšana – ne tikai no policijas viedokļa, bet plašākā nozīmē. Transportlīdzekļa apturēšana nav definēta nevienā tiesību aktā," vērtē eksperts.

"Arī situācijā, ja jums, piemēram, pēkšņi kļuvis slikti un automašīna ir nekavējoties jāaptur. Bet apturēšana nav minēta ceļu satiksmes noteikumos. Ja tur būs zīme "apstāties aizliegts", pie jums var piebraukt policijas ekipāža un teikt, ka stāvat neatļautā vietā."

Advokāts uzskata, ka likumdevējam vispirms būtu jāpasaka, kas ir automašīnas apturēšana kā tāda: "Izejot no tā, mēs varētu definēt arī to brīdi, kad tevi uz ceļa aptur policists, pasakot, kas notiks tālāk, cik ilga var būt šī apturēšana, kad es drīkstu braukt prom un tamlīdzīgi." Apturēšanas definēšana vairotu cilvēku izpratni par to, ko šajā brīdī drīkstam un ko ne, – atzīmē advokāts.

Normunds Šlitke

advokāts

"Kad pēc policijas norādījuma esi apturējis auto, tu nonāc tādā pelēkā zonā. Jo viss, kas notiek no tā brīža, kad esi apturēts, nav likumā aprakstīts. Tiesiskais regulējums nepasaka, cik ilgi tev jāstāv, kāda komanda jāsagaida, vai tev jāgaida, kamēr tiek rakstīts protokols, un kad vari jau braukt prom. Līdz ar to tā ir pelēkā zona un arī es nevaru īsti atbildēt uz jautājumu, kā pareizi jārīkojas."

Pēc apturēšanas: bez uzaicinājuma neizkāpt!

Lai arī likumos nav definēts, kas ir transportlīdzekļa apturēšana, tomēr tajos skaidri pateikts, ka ceļu satiksmes dalībnieka pienākums ir izpildīt policijas darbinieka norādījumus, tostarp norādījumu apstāties.

Ceļu satiksmes noteikumos aprakstīts, kā transportlīdzekļa vadītājam jārīkojas, kad policists dod rīkojumu apstāties:

• jāaptur transportlīdzeklis;
• jāpaliek sēdvietā (bez uzaicinājuma to nedrīkst atstāt);
• jāpakļaujas policista veiktajām pārbaudēm, tai skaitā jānodrošina spēkrata aprīkojuma apskate.

Normunds Šlitke

advokāts

"Vispirms jebkuram satiksmes dalībniekam ir jāatceras, ka policijas darbinieks pilda savus darba pienākumus. No jūsu sodīšanas viņš, visticamāk, nekādu labumu negūs. Tieši otrādi, viņš būs spiests veltīt laiku, lai aizpildītu protokolus. Policists vienkārši dara savu darbu, lai satiksme būtu droša."

Saskaroties ar auto apturēšanu, advokāts Šlitke mudina transportlīdzekļu vadītājus maksimāli sadarboties, uzturēt cieņas pilnu saskarsmi, būt pieklājīgiem un korektiem. "Apzināties, ka policists ir tavas valsts varas pārstāvis, kurš dara savu darbu, lai būtu droša satiksme."

"Ja policists uzdod personiskus jautājumus, uz kuriem tobrīd nav vēlmes atbildēt, jāsaprot, ka šie jautājumi ir tāpēc, lai uzturētu kontaktu, vai arī, lai policists pārliecinātos, ka neesat narkotiku vai alkohola reibumā. Ja jums nav ko slēpt un nav sevišķi slikts garastāvoklis, atbildiet uz policista jautājumiem, kā vēlaties. Varat arī paskaidrot, ka jums šodien ir slikts garastāvoklis un nevēlaties atbildēt uz šādiem jautājumiem," spriež tiesību eksperts.

Uzrādīt dokumentus, izkāpt, atvērt bagāžnieku…

Pēc transportlīdzekļa apturēšanas tā vadītājam jāpilda policista turpmākie norādījumi, ja vien tie nav acīmredzami klaji pretlikumīgi. Saskaņā ar regulējumu, policists noskaidro apturētā transportlīdzekļa vadītāja identitāti (vārds, uzvārds, personas kods), pārbauda dokumentus, informāciju par apturēto transportlīdzekli un tā vadītāju, lai pārliecinātos, ka tie neatrodas meklēšanā un ka autovadītājam nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas lieguma.

Jāpiebilst, ka Latvija regulējumā pakāpeniski atsakās no prasības nēsāt līdzi dokumentus un identitāti iespējams noskaidrot, ja persona nosauc vārdu, uzvārdu un personas kodu. Par prasību nēsāt līdzi dokumentus savulaik zobojās arī sociālo tīklu lietotāji.

Ja Tevi aptur policija un saka papīrus, atbildi šķēres un brauc prom

— Slikts Padoms (@SliktsPadoms) June 9, 2014

"Tā kā policists ir publiska persona, viņš drīkst prasīt tikai to, kas likumā noteikts," atzīmē advokāts. Savukārt par autovadītāja statusu juristu aprindās vēl tiek lauzti šķēpi. "Es atbalstu viedokli, ka autovadītājs ir privātpersona, līdz ar ko viņš var darīt visu, ko likums neaizliedz," teic Šlitke.

Tomēr daļa juristu uzskata, ka ceļu satiksme ir bīstama joma, tāpēc arī transportlīdzekļa vadītājs ir publiska persona, līdz ar ko viņš tāpat kā policists drīkst darīt tikai to, ko likums ļauj, nevis visu, ko likums neaizliedz.

Pēc transportlīdzekļa apturēšanas policists var aicināt autovadītāju izkāpt no auto. "Tajā brīdī šīs prasības, visticamāk, ir leģitīmas," teic eksperts.

Policijai ir arī tiesības veikt transportlīdzekļa salona un bagāžnieka apskati. Advokāts vērtē, ka likums šajā ziņā ir uzrakstīts neskaidri, un viņa skatījumā policistam ir dotas tiesības veikt šo apskati caur logu. "Jo principā, lai iekļūtu iekšā, vajag sankciju. Cita lieta, ja ir nozieguma pazīmes, kad sākas krimināllikuma normas par neatliekamām darbībām."

Vienlaikus Šlitke uzskata, ka policista rīkojumam atvērt bagāžnieku autovadītājam ir jāpakļaujas. "Arī vērtējot no veselā saprāta, ja policisti vispār nevarētu lūgt autovadītājiem bez sankcijas atvērt bagāžnieku, tad nemaz nebūtu iespējams sarīkot reidus, piemēram, saistībā ar bērnu nolaupīšanām vai banku aplaupīšanām."

bilde: policijas reids

Atsakoties no testa, esi līķa reibumā

Viens no smagākajiem un Latvijā aizvien gana plaši izplatītiem satiksmes dalībnieku pārkāpumiem ir braukšana dzērumā. Advokāts uzsver, ka transportlīdzekļa vadītājam nav nekāda pamata atteikties no alkohola testa, ja šāda pārbaude tiek veikta policijas reida ietvaros vai arī uz aizdomu pamata. Aizdomas šādā gadījumā var radīt, piemēram, satiksmes dalībnieka uzvedība uz ceļa un braukšanas maniere.

Normunds Šlitke

advokāts

"Ja esi attiecies no alkohola pārbaudes, tad jārēķinās, ka automātiski tiek uzskatīts, ka esi līķa reibumā. Atteikšanās no testa nozīmē, ka esi piekritis, ka esi maksimāli iespējamā alkohola reibumā. Un tā ir noteikts, lai nevienam nekad nebūtu izdevīgi no pārbaudes atteikties."

Savukārt atteikšanās pildīt policista rīkojumu izkāpt no transportlīdzekļa, kas arī ir viens no veidiem, lai pārliecinātos par autovadītāja adekvātumu un iespējamo atrašanos alkohola vai citu vielu ietekmē, var nozīmēt ne tikai papildsodu par nepakļaušanos policista prasībām, bet arī autovadītāja nogādāšanu ekspertīzes veikšanai. Atteikšanās izkāpt no transportlīdzekļa var kalpot kā pietiekams pamats šādai tālāko notikumu gaitai.

Ja nepildi policijas rīkojumus…

Kā jau minēts iepriekš, vispārējā tēze ir, ka visi policijas rīkojumi ir jāpilda, ja vien tie nav klaji nelikumīgi. "Un te katram pašam, izmantojot savu intelektu un zināšanas, ir jāizvērtē, vai policijas rīkojums ir likumīgs," norāda advokāts. Nepakļauties policijas rīkojumiem, uzskatot to par nelikumīgu, nozīmē uzņemties risku, par ko var saņemt bargu sodu.

Piemērs. Autovadītājs ar transportlīdzekli bez derīgas OCTA polises nepakļaujas policijas prasībām atklāt savu identitāti un pēc brīdinājuma par aizliegumu piedalīties satiksmē bez OCTA turpina kustību.

Vērtējot šādu situāciju, Šlitke atzīmē: "Ir pilnīgi skaidrs, ka autovadītājs, kas nepakļaujas policista rīkojumiem un pēc brīdinājuma turpina pārkāpumu, ir aizturams ar spēku. Tu esi pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, tu brauc bez OCTA, tātad nedrīksti turpināt ceļu."

"Šajā piemērā runa it kā ir tikai par OCTA neesamību. Bet, ja nu šis autovadītājs bija, piemēram, arī 4 promiļu reibumā, kādēļ nepakļāvās policijas prasībām. Līdz ar to neatkarīgi no pārkāpuma rakstura, ja transportlīdzekļa vadītājs to ir veicis, bet atsakās pakļauties policijas prasībām un pārkāpumu pārtraukt, policijai ir jānodrošina, ka šīs prasības tiek izpildītas, ja nepieciešams, arī lietojot spēku vai citus pasākumus."

Minētajā piemērā mēs it kā fokusējamies uz to, ka pārkāpums ir saistīts tikai ar OCTA, – piebilst eksperts. "Protams, ir svarīgs arī samērīgums, bet nav jau zināms, kāpēc viņš bēga no policijas, nepakļaujoties tās prasībām. Ja persona bēg no policijas, nepakļaujoties policijas vairākkārtējiem rīkojumiem apturēt mašīnu, policijai ir tiesības veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai apturētu bēgli."

Normunds Šlitke

advokāts

"Iedomāsim pilnīgi citu situāciju: Jānis Ogrē brauc pilnīgi piedzēries, apdraudot uz ielas esošos bērnus. Ne tikai policijai, bet jebkuram no mums būtu pienākums izsist logu un izraut to šoferi ārā no mašīnas, bloķēt ceļu, sašaut riepas vai veikt citus pasākumus, lai novērstu apdraudējumu cilvēku dzīvībām."

Kad apturēšanu var apstrīdēt un kad – ne

Kā skaidro Šlitke, speciālistu vidē dominē viedoklis, ka policijas zižļa kustība, ar ko tiek apturēts transportlīdzeklis, noteiktos apstākļos ir administratīvais akts, ko attiecīgi var apstrīdēt tiesā. Tomēr jāņem vērā nianses.

Proti, šī apturēšana ir apstrīdama tikai gadījumā, ja policists veicis transportlīdzekļa apturēšanu, kuras rezultātā netiek konstatētas nekādas problēmas un policists pēc tās vienkārši novēlē autovadītājam laimīgu ceļu.

Savukārt, ja šīs apturēšanas rezultātā policists uzliek sodu (arī mutisku brīdinājumu vai aizrādījumu), tad šī apturēšana nav apstrīdama tiesā, jo tad tas nav bijis administratīvs akts, bet gan pirmā darbība sodošā procesā.

Tātad, ja soda nav bijis, bet pēc apturēšanas un citu policista rīkojumu izpildes satiksmes dalībniekam tomēr šķiet, ka šie rīkojumi nebija likumīgi, tos iespējams apstrīdēt. Ja šādā situācijā sākotnēji nebūsi pakļāvies policista prasībām un pēc tam tiešām tiks atzīts, ka policista pirmais rīkojums bija nelikumīgs, visi sodi par nepakļaušanos tiks atcelti. "Bet, ja tu būsi kļūdījies savā vērtējumā, neviena tiesa tevi neattaisnos," uzsver advokāts.

Piemērs. Policists uz ceļa aptur transportlīdzekli un lūdz uzrādīt aptieciņu. Ja izrādās, ka transportlīdzeklī aptieciņas nav, autovadītājam nav iespējas pārsūdzēt policijas rīkojumu par apturēšanu neatkarīgi no tās iemesliem.

"Jūs, protams, varat uzdot jautājumu, no kurienes policistam radās pamatotas aizdomas par aptieciņas neesamību jūsu transportlīdzeklī. Bet jebkurš policijas priekšnieks teiks, ka tās ir policijas darba metodes, iekšējie noteikumi, kā mēs to konstatējam. Un viņam ir absolūta taisnība," piemēru komentē advokāts.

Normunds Šlitke

advokāts

"Padomājiet, policists auto apturēšanu veic katru dienu, viņš ir izkopis šīs darbības pilnīgi precīzi, viņam nevajag nekādas liekas problēmas. Viņš ir krietni efektīvāks savā darbā par jebkuru advokātu, tiesnesi vai prokuroru, jo viņš to ir darījis 200 līdz 300 reižu pēdējā mēneša laikā un ir noslīpējis savas zināšanas un praksi."

Gribas dusmas izgāzt uz policistu

Šlitke uzskata, ka apstrīdēt transportlīdzekļa apturēšanu ir jēga, ja, piemēram, redzi kādu likuma robu un vēlies tam pievērst uzmanību.

"Nereti cilvēki to mēdz darīt principa pēc, turklāt dara nevis paši, bet pēc tam mēģina atrast kādu juristu," par šādu rīcību kritisks ir tiesību eksperts. "Es parasti saku – tad dari pats vai arī maksā par to lielu naudu."

Vienlaikus Šlitke konstatējis, ka ar 99% klientu, kas nākuši pie advokāta šādā jautājumā, labāk nebūtu ielaidies, jo "parasti viss ir izdomāts, sazīmēts, liekām emocijām pārsātināts. Citiem vārdiem sakot, kad pašam galīgi neiet, gribas tās dusmas izgāzt uz policistu."

Par to mēdz ironizēt arī sociālo tīklu lietotāji.

Ja Gobzemu aptur ceļu policija, vai tad viņš pieprasa satiksmes ministra demisiju?

— Tvitītis (@NorthMoon39) December 6, 2021

Rezumējot – advokāts vēlreiz mudina saskarsmi ar policistu balstīt cilvēciskās attiecībās un izprast, ka viņš dara savu darbu. "Ja arī šī saskarsme nav bijusi sevišķi veiksmīga, tomēr aicinu uztvert to kā jebkuru citu pienākumu, un samierināties ar to. Tā ir vienkārši mūsu sadzīves daļa, tāpat kā futbola sastāvdaļa ir tiesnešu kļūdas. Saprast, ka tas viss attiecas uz sabiedrisko dzīvi."