Šobrīd Polija vēl nav iedarbinājusi NATO līguma 4. pantu, taču ļoti stingri apsver to darīt. Tas nosaka savstarpējas konsultācijas gadījumā, ja apdraudēta kādas dalībvalsts teritoriālā integritāte, neatkarība vai drošība.
Jau šodien notiks alianses dalībvalstu vēstnieku konsultācijas. Visā Polijā izsludināta paaugstināta kaujas gatavība. Ap pusnakti mediji ziņoja, ka Polija sākusi sakopot bruņutehniku.
Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka raidījusi raķetes pa objektiem Polijas robežas tuvumā, un apgalvo, ka tā ir Ukrainas provokācija ar mērķi eskalēt situāciju. Vakar Krievija veica vienu no masīvākajiem raķešu triecieniem pa Ukrainas teritoriju kopš iebrukuma februārī. Kaut arī Ukrainas Bruņotajiem spēkiem izdevās notriekt 73 no raidītajām 90 raķetēm, tās nopietni bojāja kara plosītās valsts energoinfrastruktūru.
Ko darīs NATO valstis?
Krievijas raķetes nokrišana Polijas teritorijā izsaukusi plašu rezonansi visā pasaulē. Galvenais jautājums šobrīd ir – ko darīs NATO valstis?
Viena no pirmajām reaģēja Igaunijas Ārlietu ministrija, paziņojot, ka solidarizējas ar Poliju un ir gatava aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ierakstīja tviterī, ka jāiedarbina NATO līguma 4. pants un jāslēdz debesis virs Ukrainas.
NATO patlaban piesardzīgi vēlas izvērtēt visus apstākļus par raķešu triecienu savā teritorijā, tā paziņojis alianses šefs Jenss Stoltenbergs. NATO vadošā valsts ASV arī patlaban atturas veikt skaļus paziņojumus.
"Mēs, protams, esam gatavi atbalstīt mūsu NATO sabiedrotos un partnerus. Taču es vēlos vēlreiz ļoti skaidri pateikt, ka mēs nevēlamies izvirzīt hipotēzes. Mēs vēl skaidri nezinām, kas ir noticis," saka ASV valsts departamenta pārstāvis Vedants Patels.
Polija pastiprina armijas gatavību
Polijas valdība jau apstiprinājusi, ka pierobežas ciematā trāpījusi Krievijā ražota raķete, to pavēstīja valsts prezidents Andžejs Duda: "Visticamāk, tā bija Krievijā ražota raķete, bet tas viss vēl tiek izmeklēts."
ASV prezidents Džo Baidens gan pirmajos komentāros teicis, ka tobrīd pieejamie pierādījumi neliecina, ka raķete nākusi tieši no Krievijas teritorijas: "Ir provizoriska informācija, kas apstrīd to, ka raķete izšauta no Krievijas, es nevēlos to teikt, kamēr mēs pilnībā visu neizmeklēsim… Maz ticams, atbilstoši trajektorijai, ka tā ir izšauta no Krievijas teritorijas, bet mēs redzēsim."
Baidens un citu pasaulē ietekmīgāko ekonomiku līderi šobrīd uzturas G20 samitā Bali, kur drīz pēc incidenta tika sasaukta G7 un NATO biedru sanāksme. Nolemts visiem līdzekļiem atbalstīt Polijas izmeklēšanu. Kamēr eksperti turpina aplūkot incidenta vietu, Polija pastiprinājusi armijas gatavību.
"Pirmkārt, mēs nolēmām palielināt Polijas bruņoto spēku atsevišķu vienību kaujas gatavību, īpašu uzmanību pievēršot gaisa telpas uzraudzībai. Tā tiks veikta kopā ar sabiedrotajiem. Otrkārt, mēs veicam analīzi un konsultācijas ar mūsu sabiedrotajiem par iespējamo Vašingtonas līguma 4. panta izmantošanu, proti, panta, kas izraisa konsultācijas NATO ietvaros," norāda Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Zelenskis: Polija, Baltijas valstis… Tas ir tikai laika jautājums
Arī Ukraina, lai arī nav NATO valsts, uzsvērusi, ka atbalstīs Poliju, un lūdz nekavējoties sasaukt alianses sanāksmi ar Kijivas dalību. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā teica – notikušais ir liela kara eskalācija un brīdināja Eiropas kaimiņus.
"Polija, Baltijas valstis… Tas ir tikai laika jautājums, kad Krievijas terors izies ārpus rāmjiem. Teroristu ir nepieciešams nostādīt savā vietā. Jo ilgāk Krievija jutīsies nesodīta, jo vairāk draudu būs visiem, kurus var sasniegt Krievijas raķetes," uzsver Zelenskis.
Šobrīd nākamie soļi varētu būt šādi: Polijas nacionālās drošības padomes sēde pusdienlaikā un, pēc NATO avotu sacītā, alianses vēstnieku apspriedes šodienas laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
