Ko nozīmē NATO 4. un 5. panta iedarbināšana?

NATO 5. pantā ir noteikts princips, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām dalībvalstīm. Tas ir 30 dalībvalstu alianses stūrakmens kopš tās dibināšanas 1949. gadā kā pretsvars Padomju Savienībai.

Principa mērķis ir atturēt potenciālos pretiniekus no uzbrukuma NATO dalībvalstīm. 5. pants garantē, ka visas alianses resursus var izmantot jebkuras atsevišķas dalībvalsts aizsardzībai. Tas ir ļoti svarīgi daudzām mazākām valstīm, kuras bez saviem sabiedrotajiem būtu neaizsargātas. Piemēram, Islandei nav pastāvīgas armijas.

Tā kā ASV ir lielākā un spēcīgākā NATO dalībvalsts, jebkura alianses valsts faktiski atrodas ASV aizsardzībā.

Saskaņā ar NATO tīmekļa vietnes informāciju 5. pantā ir īpaši noteikts:

"Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51.pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Par jebkādu šādu bruņotu uzbrukumu un visiem pasākumiem, kas tā rezultātā ir veikti, nekavējoties jāziņo Drošības Padomei. Šie pasākumi jāpārtrauc, kad Drošības Padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu un saglabātu starptautisku mieru un drošību."

Tā kā Ukraina nav NATO dalībvalsts, ASV nav spiesta aizsargāt šo valsti tāpat kā tad, ja tiktu uzbrukts NATO dalībvalstij, bet Polija ir dalībvalsts.

Kad tiek iedarbināts NATO 5. pants?

5. panta formulējumā ir norādīts, ka kolektīvo rīcību izraisa "bruņots uzbrukums" kādai dalībvalstij.

Taču kas ir "bruņots uzbrukums", ir NATO dalībvalstu ziņā, un Krievijas agresīvā nostāja jau ir izraisījusi bažas par tās gatavību potenciāli vilināt NATO atbildes reakciju.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš norādīja, ka gan NATO, gan Polijas puse noteikti paudīs nosodījumu Krievijai par notikušo, tomēr, visdrīzāk, NATO 5. pants netiks iedarbināts, bet šis incidents, iespējams, tiks risināts sarunu ceļā starp iesaistītajām pusēm.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina, ka šajā brīdī NATO 5.panta iedarbināšanai nav pamata, tomēr varētu tikt iedarbināts NATO līguma 4.pants, un šajā ziņā Polija būtu jāatbalsta.

Kas ir NATO 4. pants?

Līguma 4. pants ļauj jebkurai NATO dalībvalstij aicināt organizācijas vadības institūciju apspriesties, ja "ir apdraudēta jebkuras puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība," teikts līgumā.

Saskaņā ar NATO tīmekļa vietnes informāciju 4. pantā ir īpaši noteikts:

"Puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība."

Minētā panta ierosināšana negarantē, ka alianse rīkosies, taču tas ir nozīmīgs solis, lai sāktu diskusijas starp alianses dalībvalstīm. Ar 4. pantu tiek uzsākta oficiāla saziņa apdraudētā locekļa vārdā.

Pēc tam aliansē notiek diskusijas par to, vai draudi pastāv un kā tos novērst. NATO izmanto vienprātīgu lēmumu pieņemšanu, kas nozīmē, ka aliansē nenotiek balsošana. Konsultācijas turpinās, līdz tiek panākts vienprātīgs lēmums, teikts NATO tīmekļa vietnē.