Gardēži ar koka rungām. Pasaulē pirmās pagatavotās maltītes pētījumi lauž priekšstatus par Neandertāliešu virtuvi

Laiks, kad mēs pirmo reizi iemācījāmies gatavot ēdienu, ir viens no svarīgākajiem mūsu sugas evolūcijas momentiem. Tas mūs pārveidoja par mūsdienu cilvēkiem.

"Aptuveni pirms 1 līdz 2 miljoniem gadu agrīnajiem cilvēkiem attīstījās garāki ķermeņi un lielākas smadzenes. Tiek uzskatīts, ka šo pārmaiņu pamatā bija kalorijām bagāts uzturs un jo īpaši ēdiena gatavošana," teica Kolumbijas Mākslas un zinātņu koledžas Kolumbijas koledžā Vašingtonā antropoloģijas profesors Deivids Brauns.

Jaunais pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Ecology and Evolution, liecina, ka pirmie cilvēki sāka gatavot ēdienu aptuveni pirms 780 000 gadu. Līdz šim pirmās liecības par gatavotu ēdienu bija aptuveni pirms 170 000 gadu, kad agrīnie Homo sapiens un neandertālieši dārzeņu un gaļas pagatavošanai izmantoja uguni.

Pirmie ēdiena gatavošanas ugunskuri atrodami vēl pirms Homo sapiens

Jaunais pētījums liecina, ka Homo erectus, mūsdienu cilvēku senči, gatavoja ēdienu daudz senākā pagātnē.

"Šī datuma noteikšana par vairāk nekā 600 000 gadu atpakaļ ir nozīmīga seno cilvēku evolūcijas vēstures rekonstrukcijai," DW sacīja pētījuma līdzautors Jenss Najorka no Dabas vēstures muzeja Londonā.

Pētījuma komanda pierādījumus atrada arheoloģiskajā atradnē, kas atrodas Jordānas ziemeļu ielejā mūsdienu Izraēlā. Ir zināms, ka šī vieta ar nosaukumu Gesher Benot Ya’aqov datējama aptuveni pirms 780 000 gadu.

Tiek uzskatīts, ka šajā reģionā dzīvoja Homo erectus kopienas no tā sauktās ačeulu kultūras. Šīm kopienām bija daudzveidīgs uzturs, kas ietvēra lielus medījamos dzīvniekus, augļus un dārzeņus, kā arī saldūdens zivis no tuvējā paleoezera Hula. Taču līdz šim eksperti nezināja, vai viņi ēda ēdienu neapstrādātu vai tomēr termiski apstrādātu.

Apdedzināti zivju zobi atklāj senās ēdienu gatavošanas metodes

Pētījuma grupa analizēja zivju zobu atliekas (karpu un karūsu), kas atrastas Gesher Benot Ya’aqov ugunskuru tuvumā.

Analizējot zobu kristālisko struktūru, komanda konstatēja, ka tie ir tikuši vārīti 500 grādu temperatūrā.

"Tas liecināja, ka zivis tika gatavotas kontrolētā temperatūrā, nevis vienkārši sadedzinātas," DW pastāstīja pētījuma līdzautore Irita Zohara no Telavivas universitātes Izraēlā. "Līdz šim neviens nevarēja pierādīt, ka Homo erectus gatavoja ēdienu. Šis ir pirmais pierādījums tam, ka erectus bija kognitīvās spējas kontrolēt uguni un gatavot ēdienu."

Kāpēc ir svarīgi uzzināt, kad cilvēki sāka gatavot sev ēdienu?

Ēdiena gatavošanas attīstība bija milzīgs notikums cilvēces evolūcijā.

"Cilvēki domā, ka evolūcija no Homo erectus līdz Homo sapiens bija saistīta ar uztura izmaiņām un uguns izmantošanu ēdiena pagatavošanai. Par to liecina izmaiņas žokļa un galvaskausa anatomijā," teica Zohara.

Gatavošana ļauj vieglāk sagremot gaļu, zivis un dārzeņus, kas ļauj augt ķermenim un smadzenēm daudz efektīvāk nekā neapstrādātas pārtikas lietošana. Ēdiens ir arī daudz drošāks, jo tiek iznīcināti patogēni.

"Pamatojoties uz vārīšanas hipotēzi, mēs gaidījām, ka agrīnie cilvēki gatavos ēdienu tik senā pagātnē, taču mums nekad nebija pierādījumu. Tagad mums ir, un tas apstiprina mūsu hipotēzes par ēdiena gatavošanas nozīmi agrīnajiem cilvēkiem," teica Brauns, kurš nepiedalījās pētījumā.