Viens no simta par to pat nenojauš. Iedzīvotājus aicina izzināt pārmantotā vēža riskus
Vairākiem miljoniem cilvēku visā pasaulē ģenētisku izmaiņu dēļ ir būtiski paaugstināts risks dzīves laikā saslimt ar vēzi. Šos cilvēkus dēvē par riskdzīvotājiem. Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrības grupai, 30. septembrī tiek atzīmēta Riskdzīvotāju diena. TV3 raidījumā "900 sekundes" par pārmantotā vēža riskiem stāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra un RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta vadītājs Arvīds Irmejs, kā arī žurnāliste un nodibinājuma "Drosmes gēni" valdes priekšsēdētāja Inita Sila.
Irmejs norādīja, ka daudzi cilvēki var būt ģenētisko izmaiņu nēsātāji, paši par to nemaz nezinot. Runājot par iedzimto krūts un olnīcu vēža risku, viņš uzsvēra, ka Latvijā šādas gēnu izmaiņas varētu būt aptuveni vienam no simts cilvēkiem.
"Tas nav nemaz tik reti," norāda speciālists.
Irmejs skaidroja, ka aizdomas par pārmantojamu vēzi var rasties gadījumos, ja ģimenē vairāki cilvēki slimojuši ar onkoloģiskām slimībām. Tomēr, lai to apstiprinātu, nepieciešams veikt ģenētiskās analīzes.
Irmejs norāda, ka jāmaina arī sabiedrības domāšana par veselības aprūpi. Cilvēkiem pie ārsta būtu jāvēršas vēl pirms slimības attīstības, nevis tikai tad, kad jau nepieciešama ārstēšana.
Savukārt Sila uzsvēra, ka drosme ir nevis izvairīties no atbildēm, bet gan noskaidrot patiesību par savu veselības stāvokli, bilstot, ka emocionālās bailes cilvēkiem bieži vien ir ļoti lielas.
Speciālisti arī atgādina, ka pārmantotais vēzis nereti skar ievērojami jaunākus cilvēkus. Ja kopumā krūts un olnīcu vēzis biežāk tiek diagnosticēts pēc 60 gadu vecuma, tad cilvēkiem ar pārmantotām ģenētiskām izmaiņām saslimšana var attīstīties jau 40 gadu vecumā vai pat agrāk. Tāpēc riska grupu pacientēm regulāras pārbaudes tiek rekomendētas jau no 25 gadu vecuma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
