Indonēzijas parlaments 6. decembrī apstiprināja jaunu kriminālkodeksu, aizliedzot ārlaulību seksu, — tas nozīmē sodu līdz 1 gadam cietumā. Jaunais likums paredz, ka no 6 mēnešiem līdz pat 1 gadam cietumsods var tikt piespriests arī ierēdņiem, kuri iestāsies pret šo likumu, tādējādi radot triecienu Indonēzijas valstiskajai progresīvajai reputācijai. Tomēr kādas paralēles tam var vilkt ar situāciju Latvijā?
Vai neprecētajiem tūristiem no Latvijas jāuztraucas par iespējamu cietumsodu, apmeklējot Indonēziju?
Decembra pirmajā nedēļā — teju vienlaikus, kad pieņemti likuma grozījumi Indonēzijā, arī Latvijā Saeimas Juridiskā komisija nolēma neturpināt iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai, tādēļ velkam paralēles ar attiecībām saistītiem grozījumiem gan Latvijā, gan Indonēzijā.
Pēdējie avoti no ārvalstu medijiem liecina, ka Indonēzijas pretrunīgi vērtētie seksuālie likumi gan neietekmēšot ārvalstu tūristus, kuri plāno apmeklēt Indonēziju, — to 12. decembrī izplatītajā paziņojumā apstiprinājušas arī Indonēzijas amatpersonas. Kāda gan saistība likumdošanai ar situāciju Latvijā?
"Bez Tabu" par attiecību likumdošanu
Lai gan jaunais likums Indonēzijā pilnībā stāsies spēkā tikai pēc 3 gadiem, topošā diplomāte un indonēziete, Angela Martina, maģistrantūras studente Rīgas Juridiskajā augstskolā — raidījumam "Bez Tabu" stāsta, ka attiecību regulējošā likumdošana viņas dzimtajā valstī jau iepriekš bijusi jauniešiem stingri nelabvēlīga, tomēr šī ir pirmā reize, kad lemts par laulātā drauga krāpšanu, par ko var piespriest 6 mēnešus cietumā. "Vispirms vajadzētu saprast, ka Indonēzijā ir vairāk nekā 700 valodas un etniskās grupas, tā ir ļoti liela valsts, kuru nav viegli pārvaldīt."
Angela Martina
Rīgas Juridiskās augstskolas maģistrante, topošā diplomāte no Indonēzijas
"Ļoti ceru, ka Indonēzijas demokrātija uzlabosies un viņi drīz pārskatīs jauno likumu." Viņa esot priecīga dzīvot Latvijā, jo šeit pastāv demokrātiskas vērtības, kas meitenes dzimtenē pēdējos gados esot sašķobījušās."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kontekstam:
Pēc Indonēzijas diktatora Suharto krišanas 1998. gadā valsts bija lepojusies ar plaukstošu demokrātiju. Tomēr pēdējos gados valstī nostiprinājies konservatīvais islāms. Jaunie likumi varētu arī ierobežot vārda un pulcēšanās brīvību, atdzīvinot debates par demokrātijas atkāpšanos 276 miljonu iedzīvotāju valstī.
Ko par to domā Latvijā? Paralēles ar attiecību likumu
Latvijā attiecību un ģimenes jēdzieni ir plaši apspriesti. Raidījumam "Bez Tabu" sastaptie deputāti pauda, ka likumdošana Indonēzijā ir tālu no situācijas Latvijā un līdzīga veida lēmumi Latvijā netiktu pieņemti. Kā ziņots, iepriekšējai, 13.Saeimai, nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" ceturtdien, 27.oktobrī, Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Mana Balss" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar vairāk nekā 23 000 Latvijas iedzīvotāju parakstiem.
Statistika rāda, ka pašlaik Latvijā ārpus laulībām dzimst vairāk nekā 40% bērnu (padomju laikā šis rādītājs svārstījās no 11 līdz 20%, bet pirmās brīvvalsts laikā bija zem 10%). Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ esot šāda statistika esot izveidojusies ir tieši daudzu pāru nereģistrētā kopdzīvē.
Vairums aptaujāto rīdzinieku arī raidījumam "Bez Tabu" pauda, ka negaidītu līdz kāzām, tikai daži sastaptie skaidro, ka vēl aizvien reliģijas dēļ gaida līdz kāzām, jo daudzu reliģiju skatījumā kopdzīve pirms laulībām esot grēks. Paralēles ar notikumiem Indonēzijas parlamentā var vilkt, jo tajā pašā nedēļā Saeimas parlamentā lemts par tikumisko normu ievērošanu jeb to, ka deputātu vairākums decembra sākumā noraidīja 23 257 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kurā bija rosināts tiesiski atzīt ārpus laulības savienībā dzīvojošu pārus un nodrošināt viņu sociālo aizsardzību. Šādiem grozījumiem gan daži sastaptie rīdzinieki nepiekrītot.
Īsta mīlestība gaida vai tomēr nē?
Lai gan Latvijā jaunais parlaments darbojas tikai nedaudz vairāk kā mēnesi, — jau šobrīd izskatīti vairāki ar ģimenes grozījumiem saistīti likumi, — to skaitā ar ģimenes jēdzienu, kā arī viendzimuma attiecību legalizēšanu. Tomēr, lai gan Latvijā temats par seksu pirms laulībām un kopdzīvi jau iepriekš plaši aspriests, Saeimas ēkā sastaptie deputāti Raimonds Bergmanis un Jānis Grasbergs raidījumam "Bez Tabu" pauž, ka šādas likumdošanas normas kā Indonēzijā Latvijā nevarētu tikt pieņemtas, neskatoties uz viedokļu dažādību par laulībām līdz kāzām. Deputātiem piekrīt arī ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, situāciju Indonēzijā nosaucot par absurdu, daloties ar statistiku par Latvijas jauniešu ģimenes veidošanu un dzimumdzīves uzsākšanu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Iveta Ķelle
"Papardes zieda" valdes priekšsēdētāja
Lai gan demogrāfijas statistika Latvijā vēl aizvien nav iepriecinošana, pētījumi liecina, ka jaunieši laulībās stājas aizvien vēlāk un dzimumdzīvi tie uzsāk aizvien biežāk krietni pirms vidējā laulībā stāšanās vecuma, proti, vidēji dzimumdzīvi Latvijā jaunieši uzsāk 17,6 gadu vecumā.
Kā iemesls tam, kādēļ jaunieši uzsākot attiecības nedaudz vēlāk, esot tieši sociālie mediji, — raidījumam "Bez Tabu" skaidroja Ķelle, nosaucot jauno Indonēzijā pausto likumdošanu par absurdu tieši tādēļ, ka tieši sekss pirms laulībām jauniešiem esot būtiska attiecību izziņas daļa.
