Sezonai neraksturīgi siltais laiks kavē slēpošanas sezonas īstenu sākšanos Alpos

Daudzi pat šaubījās, vai nākamajā nedēļas nogalē notiks Pasaules kauss slēpošanā, jo ierasti sniegotās trases klāja dubļi un zāle. Taču galu galā slavenā Adelbodenā – Bernes Oberlandē – Šveicē ir apstiprināta izmantošanai lielajos slaloma pasākumos.

Pat 2000 metrus jeb 6500 pēdu augstumā temperatūra bija pakāpusies virs sala robežas.

Lai iepriekš minētā slaloma trase sāktu darbu, bija nepieciešama sniega lielgabalu armija, kā arī neliela temperatūras pazemināšanās skrējiena augšdaļā. Līdz ar to pasaules labākajiem slēpotājiem šķērsojot finiša līniju, viņi atradīsies uz mākslīgā sniega.

Sezonai neraksturīgi siltais, mitrais laiks Alpos sniega trūkuma dēļ ir īsts kavēklis tādai īstenai slēpošanas sezonas uzsākšanai. Tas ietekmē arī vietējo ienākumus – daudzu Alpu kopienu iztika ir atkarīga no ziemas sporta veidiem.

Austrijā Zalcburgas apkārtnes kūrortos pēdējo reizi sniga pirms mēneša. Šamonī, Francijā, sniega lielgabali stāv dīkstāvē, jo trūkst ūdens, lai tos izmantotu.

Šveicē daži kūrorti pat ir atvēruši savas vasaras riteņbraukšanas trases tā vietā, lai mēģinātu piedāvāt ziemas sporta veidus. Citi komersanti uz nenoteiktu laiku ir slēguši savus sniega pacēlājus.

Klimata eksperti norāda, ka nevajadzētu brīnīties par attiecīgajiem janvārim neraksturīgajiem laika apstākļiem. Viņi jau sen brīdinājuši -globālā sasilšana veicinās siltākas un mitrākas ziemas. Tāpat kā samazinoties Alpu ledājiem, šķiet, ka arī Alpu slēpošanas kūrorti kļūst mazāk dzīvotspējīgi.

Vien pirms dažiem gadiem Šveices kūrortus brīdināja, ka slēpošana  zemākās par 1000 metriem virsotnēs laika gaitā, visticamāk, kļūs neiespējama, paaugstinoties globālajai temperatūrai. Taču šonedēļ Spļugenas kūrorts, kas atrodas 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa, ko līdz šim uzskatīja par sniega pieejamībai drošu, tika slēgts, iekams sekos turpmāki paziņojumi.