Iznomā Vecrīgu. Dome meklēs veidus, kā iepūst otro elpu tukšo skatlogu galvaspilsētā

Jau salīdzinoši ilgu laiku, pastaigājoties pa Vecrīgas ielām, skatam paveras vairāki tukši skatlogi. Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Kaspars Līcītis gan šim novērojumam nepiekrīt un aicina izmest loku pa Vecpilsētas ielām. Viņš norāda, ka katru dienu turp dodas un "’ir drusku pārspīlēti runāt par tukšumu’’.

"’tv3.lv’’ ļāvās Līcīša aicinājumam un devās nepilnu stundu garā pastaigā pa Vecpilsētas ielām, pie viena iemūžinot tukšos skatlogus. Jāteic, ka uzņemtās bildes tomēr runā pašas par sevi.

Konkrētu datu domei par neapdzīvotajām telpām gan nav, taču domes Pilsētas Attīstības departamenta direktora vietnieka attīstības jautājumos pienākumu izpildītāja Inese Sirmā "’tv3.lv’’ pastāsta – 2013. gadā veikta izpēte "Ēku pirmo stāvu izmantošanas un fasāžu raksturojuma izpēte Rīgas centra daļā" (SIA "Latvijas Fakti’’). Izpētes mērķis bija iegūt aktuālus datus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ēku, kas robežojas ar publisko ārtelpu, pirmo stāvu izmantošanu un fasādēm.

Izpētes laikā identificētas ēku pirmo stāvu, cokolstāvu un pagrabstāvu neizmantotās telpas. Lai situāciju ilustrētu, "’tukšumi’’ iezīmēti arī kartē:

Sirmā norāda – lai arī izpēte veikta pirms nu jau desmit gadiem, var pieņemt, ka šodien situācija varētu būt līdzīga. Un piebilst, ka šis noteikti būs viens no aspektiem, kas tiks vērtēts padziļināti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes gaitā.

Kāpēc skatlogos izdziest gaisma un pazūd dzīvība? Domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls skaidro – uz šo jautājumu viennozīmīgas atbildes nav. "’Protams, noteicošais faktors [pēdējo divu, trīs gadu laikā] ir Covid-19 izraisītās sekas, taču būtiska arī citu rādītāju ietekme. Piemēram, Rīgā pirktspējas indekss ir ievērojami zemāks nekā Tallinā un Viļņā, arī demogrāfijas, dzīves kvalitātes rādītāji u. c."

Tukšumu, kas palēnām piepilda Vecrīgu, pamanījuši arī sociālo tīklu lietotāji. Mikroblogošanas vietnē "Twitter" Ance Tarvida soctīklotājiem vaicājusi, kādas pārmaiņas, viņuprāt, būtu nepieciešamas Vecpilsētai, lai viņi tajā labprāt uzturētos?

Draugi! Lūk, iespēja izkratīt sirdi (bet bez rupjībām, citādi būšu nikna). Nav jau noslēpums, ka krietni mazāk vietējie iedzīvotāji apmeklē Vecrīgu, tādēļ – Kas, jūsuprāt, ir tās lietas, ko gribētu uzlabot/redzēt/piedzīvot/apskatīt Vecrīgā? Kas Vecrīgu padarītu TEV pievilcīgāku?

— Ance Tarvida (@ancetarvida) January 2, 2023

Atbildes ir dažnedažādas. Daudzi skumst par laika gaitā aizvērtajiem naktslokāliem un sapņo par to atkalatvēršanu. Citi vēlētos redzēt atveram kādu vietu, kas būtu vairāk orientēta uz vietējiem iedzīvotājiem, jo līdzšinējās pasēdēšanas vietas nu lielākoties ieņēmuši ārzemju tūristi. Tāpat parādās nepieciešamība attīstīt publisko tualešu pieejamību, ārtelpu papildināt ar vides objektiem un padomāt vairāk par atpūtas iespējām ģimenēm ar bērniem.

Rīgas iedzīvotāju skaits kopumā sarūk, bet Vecpilsētā mītošo – pieaug

Vecrīgā mainās ne tikai telpu nodarbinātība uzņēmējdarbībai, bet arī tās pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Tiesa, pēdējo gadu laikā tas nav sarucis, bet gan pretēji – pieaudzis. Ruskuls skaidro, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem laikposmā no 2021. līdz pērnajam gadam iedzīvotāju skaits Rīgā sarucis no 658 637 līdz 611 824 jeb par 7,1%. Turpretim Vecpilsētā attiecīgajā laikposmā vērojams iedzīvotāju pieaugums no 1913 līdz 2017 jeb par 10,1% vairāk.

Ruskuls arī atzīmē, ka vēl 2021. gadā procentuāli lielākā Rīgas iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas maiņa notikusi tieši Vecpilsētā.

Lai arī pastāvīgo iedzīvotāju skaits Vecpilsētā ir pieaudzis, daļa cilvēku tomēr izvēlas pārcelties citviet. Ruskuls, atsaucoties uz "’Arco Real Estate’’, norāda – salīdzinoši lielāku iedzīvotāju migrāciju Vecpilsētā un tās apkārtnē varētu skaidrot ar apkaimju iedzīvotāju vidējo vecumu. Proti, jauni cilvēki, uzsākot patstāvīgu dzīvi, dodas uz pilsētām, kur gūst izglītību un kur ir plašākas darba iespējas, īrē nelielus dzīvokļus tuvāk darbam vai mācību iestādei.

Savukārt, veidojot ģimeni, prioritārs šķiet jau lielāks mājoklis iegādei. Piedzimstot bērniem, šo vēlmi jau papildina nepieciešamība pēc tādām ērtībām, kuras, iespējams, sniedz plašāks mājoklis piepilsētā.

Prognozējams, ka šāda iedzīvotāju dzīvesvietas maiņas tendence tuvākajā laikā nezudīs, līdz ar to nozīmīgi plānot, kā pilsētas centru un tā apkārtni darīt pilsētas iedzīvotājiem tīkamāku dzīvei ilgtermiņā.

Jāteic, ka kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētas Tallinas Vecpilsētas iedzīvotāju skaits līdzinās Rīgas – pēdējās aplēses rāda, ka tur dzīvo 2300 cilvēku, vēsta ERR. Tiesa, kaimiņos iedzīvotāju skaits arvien turpina sarukt, un pēdējoreiz tik maz cilvēku Tallinas Vecpilsētā dzīvojuši ap laiku, kad bija beidzies Lielais Ziemeļu karš un mēra epidēmija, proti, 18. gadsimta sākumā.

Rīdziniekiem pilsētas centrā trūkst vairāk zaļuma

Ruskuls vēl pastāsta, ka ikgadējā Rīgas iedzīvotāju aptaujā "’Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu un procesiem pilsētā’’ noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis par iespējamību pārcelties uz citu dzīvesvietu, tostarp iecerēs nākamajiem pieciem gadiem, iemesli šāda lēmuma pieņemšanai un vēlme dzīvot ārpus Latvijas galvaspilsētas.

Aptaujā piedalījušies 2207 respondenti, no kuriem 31% uz jautājumu, vai vēlētos dzīvot citviet Latvijā nevis Rīgā, atbild apstiprinoši. Rezultāti arī parāda, ka iedzīvotāji, kas dzīvo Centra rajonā, salīdzinoši vairāk apsvēruši iespēju patiešām pārcelties – tie ir 46%.

Kā galvenais iemesls, kāpēc rīdzinieki vēlētos pārcelties prom no Rīgas, tiek minēta būšana tuvāk dabai un vēlme dzīvot zaļākā vidē – šo atbilžu variantu izvēlas 18% respondentu. Arī šajā atbildē lielāko īpatsvaru veido Centra rajona iedzīvotāji – 30% no tiem vēlētos dzīvot tuvāk dabai.

Savukārt otrs biežāk izvēlētais iemesls, kāpēc rīdzinieki varētu pārcelties citviet, ir dzīves dārdzība – to atzīmē 14% respondentu. Šeit gan Centra rajona iedzīvotāji tik ļoti neizceļas – 17% no tiem šo atzīmē kā iemeslu pārcelšanai, kam tūliņ seko Zemgales priekšpilsēta ar 16%.

Arī Tallinas Universitātes sociologi veikuši pētījumu par iedzīvotāju vērtējumu par Vecpilsētu. Visaugstāk tallinieši vērtē unikālās dzīves vides un vēsturiskās apbūves, kā arī plašās kultūras iespējas, vēsta ERR. Savukārt kā negatīvais tiek izcelts troksnis naktīs, kas saistīts ar izklaides iestādēm un kaimiņos esošajām tūristu naktsmītnēm.

Vēsturiskā centra lokālplānojums palīdzēs atgūt Vecpilsētas otro elpu

Pirms aptuveni mēneša, 14. decembrī, Rīgas dome pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Sirmā akcentē, ka, lai arī plānojums iekļauj Vecpilsētu, kopumā tas ir krietni plašāks (karti var apskatīt šeit).

Dome nolēmusi izstrādāt jaunu plānojumu, jo šobrīd spēkā esošais apstiprināts pirms teju 15 gadiem. Jaunajā plānošanas dokumentā tiks iedzīvinātas pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās telpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskajā centrā tā aizsardzības zonā, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta. Šobrīd ir uzsākta plānojuma izstrāde, process aizņems vismaz 5 gadus.

Taujāta, vai dome liek cerības, ka lokālplānojums palīdzēs Vecpilsētai atgūt otro elpu, Sirmā norāda – tas viennozīmīgi sekmēs Rīgas vēsturiskā centra attīstību, taču tas nav vienīgais faktors. Paralēli pašvaldība strādā pie dažādiem projektiem un nozaru politikas plānošanas dokumentiem, kas ietver gan reālus pārveidojumus pilsētvidē, gan attiecas kopumā uz teritorijas saimniecisko un ekonomisko pārvaldību, un attīstību.

Domes un Pleša strīdam noteikts pagarinājums

Jāatgādina, ka pērnā gada martā Rīgas dome Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) bija iesniegusi izvērtēšanai saistošos noteikumu "’Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi’’ jeb tā dēvēto Rīgas teritorijas plānojumu. Tā brīža VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) plānu "atmeta atpakaļ", skaidrojot, ka tajā pieļauti būtiski trūkumi, tostarp neatbilstība likumam.

Rīgas dome ministrijas lēmumam gan nepiekrita, tādēļ vērsās Satversmes tiesā, kur tika ierosināta lieta par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanas atbilstību "’Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai".

Satversmes tiesa aicināja Plešu līdz pērnā gada 29. augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Savukārt par lietas sagatavošanas termiņu tika noteikts 29. novembris.

Kāds ir šī brīža statuss Rīgas domes un Pleša strīdam? Sirmā "’tv3.lv’’ pastāsta, ka Satversmes tiesa pagarinājusi lietas izskatīšanas termiņu līdz šī gada 27. janvārim. Pēc tam tiesai jāpieņem lēmums par turpmāko procesu.