Maija Silova atklāj, kādēļ faktu par savām kāzām izvēlējās turēt noslēpumā

Maija Silova allaž savu privāto dzīvi centusies turēt slepenībā, par attiecībām un vīriešiem runājusi izvairīgi, kā arī uz publiskiem pasākumiem lielākoties devusies viena.

Pagājušā gada augustā Maija kopā ar kādu vīrieti apmeklēja festivāla "The Best of "Summertime – aicina Inese Galante"" prelūdijas pasākumu un žurnālam "Kas Jauns" atzina: "Nekas nav mainījies, joprojām par privāto dzīvi daudz nerunāju, jo vairāk, ka vīrs nav publisks cilvēks."

Silova žurnālam atklāja, ka ir precējusies gandrīz divus gadus, viņas vīrs ir Norvēģijas pilsonis, uzņēmējs Rūne Ulvangs.

Intervijā Laurai Saulītei, runājot par iemeslu, kādēļ plašāka sabiedrība par viņas kāzām uzzināja vien divus gadus pēc notikuma, Maija saka: "Tā sanāca. Tāda bija tā situācija. Man likās – es neesmu ieguvusi kādu Nobela prēmiju, ka man tas būtu uz katra stūra jāpaziņo. Tad bija pandēmijas laiki.

Mēs arī bijām pieraduši 24 stundas pavadīt laiku divatā. Tad mēs arī sapratām, ka laikam tas ir pareizs lēmums, jo mums bija komfortabli. Tāpēc es nekur to tā nepaziņoju."

Maija stāsta – ņemot vērā, ka laulība ir viņas pirmā kopādzīvošana ar kādu cilvēku, viņai bija interesanti, ka var pieņemt cilvēku pastāvīgā laika nogrieznī. "Tas man bija atklājums."

Apprecoties ar cittautieti, pāriem aktuāls kļūst jautājums, kurā valstī noenkuroties uz dzīvi. Maija stāsta, ka Rūne pēc kāzām vēlējās palikt Norvēģija, kur ir viņa darbs un dzīve, bet Maija – Latvijā. Kā kompromisu pāris izvēlējās dzīvošanu Latvijā.

"Esmu tiešām pateicīga viņam. Viņš gribēja palikt Norvēģijā, jo viņam likās, ka tā būtu pareizāk, ka mēs ģimeni veidojam Norvēģijā, bet es kaut kā viņu pārliecināju, ka Latvijā. Šeit ir mani tuvinieki, šeit ir daudz kas, kas ir izdarīts," stāsta Silova.

Maija norāda, satiekot īsto cilvēku, viņa uz daudzām lietām skatās citādāk, bet nav tā, ka viņa būtu pilnībā mainījusies. "Kā es teicu, saku tagad un turpināšu teikt, sievietes vērtība nav atkarīga no tā, vai viņai ir blakus vīrietis vai nav. Kad es biju brīva, man arī viss bija lieliski. Kad es esmu attiecībās un kad man šobrīd ir ģimene, kas ir kas cits, tas arī ir lieliski.

Man liekas, ka šodien, kad ir neliela tendence visus pārliecināt, kā vajag pareizi dzīvot, un kad sievietēm jautā: kad tu precēsies, tas ir vecmodīgi.

Es arī varētu neapprecēties, un ar to es nekādā veidā nebūtu ne labāka, ne sliktāka. Kad tu esi ar cilvēku, tas veido jaunus ieradumus, varbūt pat jaunas rakstura īpašības, bet tas nekādā veidā nenosaka tavu vērtību.

Man jau gribētos ticēt, ka tomēr šī tendence pamainīsies un ka arī mums Latvijā tas jautājums sievietēm nebūs tik uzmācīgs."

Runājot par galvenajām atziņām pēc diviem laulībā nodzīvotiem gadiem, Maija saka: "Esot kopā, ar laiku tu sāc uzdot jautājumu: ko tu vari tam cilvēkam dot, nevis ko viņš var dot tev. Vai tu esi par viņu parūpējusies, vai dienas steigā neesi aizmirsusi izdarīt ko foršu. Tā ir laba skola egoismam, jo man kā vienīgajam bērnam ģimenē dažkārt ir egoisma uzplaiksnījumi, bet es ar tiem ļoti cīnos. Man jau vienmēr likās, es noteikti neesmu egoiste, bet vienalga kādās sīkās lietiņās to pamanu. Bet vajag to egoismu kaut kā apslāpēt, un tas ir forši, ka otrs cilvēks tev dod iespēju. [..] Ir ļoti svarīgi neaizmirst parūpēties vienam par otru."

Maija atzīst, ka patlaban viņa karjeru nomainījusi pret ģimenes dzīvi, taču neizslēdz iespēju, ka pēc kāda laika gribēs ķerties klāt kādam interesantam projektam. Taču darbam noteikti jābūt tādam, kurā viņa gūst gandarījumu un zina, kādēļ to dara. "Ja manī būs foršā radošā enerģija, tas būs forši vīram, visiem apkārtējiem," uzskata Silova.