"Ar vijoli pret pistoli!" Lelde Dreimane par dzīves filozofiju, rūpēm par sevi un mīlestību pret dzīvniekiem
Dailes teātra aktrise Lelde Dreimane apbur ne tikai ar savu profesionalitāti, bet arī ar daiļumu un dzīves gudrību. Sarunā ar portālu tv3.lv Lelde pastāsta par skaistuma rituāliem, fizisko un mentālo veselību, kā arī to, ko viņai nozīmē būt par labu cilvēku, laižot sev klāt tikai pozitīvu enerģiju.
Aktieriem vienmēr jābūt perfektā formā, kā nekā cilvēki skatās, ietekmējas, atrod motivāciju. Kā tu rūpējies par savu figūru?
Trīs reizes nedēļā pie Raivja Vidža apmeklēju sporta nodarbības. Teātris rūpējas, lai esam labā mentālajā un fiziskajā formā. Palīdz arī tas, ka agri ceļos, man vienmēr ir laiks sev, laiks sagatavoties dienai. Ja nav izrādes vai filmēšanas, 10 eju gulēt un ceļos sešos no rīta.
Kā tu uzlabo savu mentālo veselību?
Protu spēlēt klavieres, nesaku, ka esmu lieliska pianiste, bet laikā, kad notiek kas intensīvs, vai visa ir par daudz apsēžos pie klavierēm un izmeditēju visu ārā – domas, sajūtas," iztukšoju" visu, kas sakrājies. Pandēmijas laikā iegādājos elektroniskās klavieres, plānoju rakstīt dziesmas, bet mūza vēl nav atradusi mani, bet tas notiks.
Lieliskai fiziskajai formai pietiek ar sportu vai ievēro arī diētas?
Nesen ievēroju keto diētu. Man nekad nav bijušas izteiktas svara problēmas, bet gribas uzlabot formu. Ir bijis, kad treneris saka, ka esmu mazliet pieņēmusies svarā, tas liek padomāt.
Kas veicināja pieņemšanos svarā, ļāvies kūku vilinājumam?
Nē. Vienu momentu brokastīs ēdu zemesriekstu sviestu, banānus, riekstus, domāju, ka tas viss ir ļoti veselīgi, bet sanāca citādāk. Treneris smējās, uzzinot, ka zemesriekstu sviests un vēl banāni, tajā visā ir daudz kaloriju.
Tu daudz filmējies, papildus mēģinājumi teātrī un izrādes, kā tev izdevās ievērot diētu?
Teātrī bufete nāca man pretī, pavāre sāka taisīt keto brokastis, keto picas, jutos īpaša. Kad sākās keto piedāvājums, atklājās, ka daudzi teātrī ievēro šo diētu un izrādīja interesi par īpašo piedāvājumu. Bija reizes, kad atnākot ēst, viss keto jau bija beidzies. (smejas)
Keto diēta liek pilnībā no uztura izslēgt cukuru, bet cukurs daudziem ir kā "narkotika". Neprasījās kūkas?
Pirmo reizi mūžā man nenormāli gribējās saldumus. Parasti labāk izvēlos sieru vai pastēti. Kad cukurs nebija ēdienkartē, sāku visur pamanīt kūciņas, nespēju paiet garām kafejnīcu skatlogiem.
Nepadevies kārdinājumam?
Trenēju gribasspēku, viss ir mūsu galvās. Nemēģināju sevi "piečakarēt", apzinos, ka tas nav iespējams. Saņēmos un gāju garām kārdinošajām kūku vietām. Atklāju, ka ir garda piena šokolāde bez cukura, ir alternatīvas.
Kā juties pēc diētas, apēdot pirmo kūciņu?
Nemelošu, sakot, ka neesmu ēdusi. Apēdu mazu kūciņu un tas bija tāds kaifs. Diētu šobrīd vairs neievēroju, bet cukura patēriņu kontrolēju. Pat "Coca Cola" dzeru bez cukura.
Laba fiziskā forma, nemitīga darbošanās, kā tu izturies pret vecumu un cilvēku ielikšanu gadskaitļu "rāmjos"?
Man gadi, vecums ir relatīva lieta. Pati jūtos uz 25 gadiem. Uzskatu, ka esam tik jauni, kā jūtas mūsu ķermenis. Pati arī neprotu citiem noteikt vecumu, man prātā ir bērni, pusaudži un pieaugušā zona, ja cilvēks nav pilnībā sirms un salīcis, tad nevarēšu viņu ielikt pusmūža cilvēku grupā.
Kur tu smelies papildus enerģiju ziemas laikā, kad dzīve kļūst mazāk aktīva?
Kopš pandēmijas laika esmu sākusi reizi nedēļā mērcēties ūdenī. Kopā ar draudzeni katru pirmdienu braucam uz ziemas peldi. Ilgi nevaru, bet to arī nevajag. Ieeju ūdenī, ieelpoju, izelpoju, sajūtu sevi un drīz vien skrienu ārā. Visam jānotiek mierīgi, lēnām. Kad iznāku ārā liekas, ka tajā dienā spēju visu. Jūtos kā varonis. Viss ir izplānots, ko pēc kārtas ņemsi, iznākot no ūdens – dvielītis, zeķītes.
Tev tomēr izrādes, filmēšanas, pasākumi, nebaidies saslimt?
Nevajag baidīties. Viss var notikt, ja baidies, tad pievelc to, no kā baidies. Bailes ir ļoti spēcīga enerģija. Imunitātei palīdz izspiesta citronu sula ar medu un olīveļļu – protams, ja nav kuņģa problēmas.
Kā ar skaistuma procedūrām, cīņu ar krunciņām?
Man nav īpašu skaistuma noslēpumu. Eju uz dažādām kosmētiskajām procedūrām gan sejai, gan ķermenim. Lietoju "Celltermi" kosmētiku. Mājās lieku sejas maskas, gan "salvešu" maskas, gan krēmveida, tās nemazgāju nost, bet iemasēju ādā, gaidu, kad iesūksies. Nerunāju par māla maskām, tās jāmazgā nost. (smejas) Acu zonai ir krēmi ar hialoronskābi, ziemā izvēlos intensīvi mitrinošu krēmu. Varu uzsmērēt arī šī sviestu, olīveļļu. Olīveļļu skaistumkopšanā lieto daudzi, piemēram itālietes to smērē gan uz sejas, gan matos, pēc tam izmazgājot.
Tu tici, ka veikalos nopērkamie krēmi sniedz efektu?
Es ne tikai tam ticu, es redzu rezultātu, skatoties spogulī. Ikdienā varu būt ar kosmētiku uz sejas, varu bez, labi jūtos gan tā, gan tā.
Nevar aizmirst par matiem, tēlu maiņām teātrī un frizūru veidošanu televīzijas vajadzībām!
Pēdējā laikā ikdienā lietoju tonējošas matu krāsas, kas izmazgājas ārā. Cenšos neko lielu nedarīt ar matiem, bet ir bijušas visādas krāsas, blondākas šķipsnas, šobrīd saudzējošais režīms, neko "jiftīgu" nekrāsoju. Teātrī par aktrišu matiem rūpējas, pērk parūkas. Seriālos parūkas praktiski nav un garu matu īpašniecēm praktiski vienmēr loko matus. Ikviena aktrise, kurai ir gari mati, zina kas ir seriāli un lokšķēres.
Izskatu un dzīvesprieku ietekmē arī apmierinātība ar savu dzīvi, kā ir ar tevi, viss ir tā, kā vēlies?
Godīgi, jā! Šobrīd neko jaunu nevēlos darīt, mani apmierina mana dzīve. Katru dienu cenšos būt labs cilvēks, pasmaidīt, ja arī man parāda vidējo pirkstu, es pasmaidu, jo dzīvoju pēc teiciena – ar vijoli pret pistoli, necenšos uz negatīvo atbildēt ar negatīvo. Izskaiti līdz divi un negatīvā enerģija nav vairs tev apkārt, tā pārvēršas citā enerģijā.
Smaidi arī lasot negatīvus komentārus internetā?
Par mani parasti raksta maz negatīvus komentārus. Uztveru to neitrāli, nekas traks, tikai kādu cilvēku viedokļi.
Labi cilvēki dara arī labus darbus, zinu, ka tev patīk dzīvnieki, vai palīdzi mūsu mazajiem brāļiem un māsām?
Jā, palīdzu ar ziedojumiem, dalos sociālajos tīklos ar ierakstiem, kur kāds mājdzīvnieks meklē mājas, vai nepieciešama medicīniskā palīdzība. Arī pati esmu izglābusi baltu balodi. Pagājušā gada sākumā braucu pa Brīvības ielu un redzēju apjukušu baltu putnu, kurš staigāja pa ceļu, varēju viņam pabraukt garām, apzinoties, ka viena no nākamajām mašīnām viņam būs liktenīga, varēju apstāties un mēģināt palīdzēt. Es apstājos.
Kāda bija glābšanas operācija?
Apstājos ceļa vidū, izkāpu no mašīnas sāku ķert apjukušo putnu, mašīnas taurēja, man palīdzēja viena krievvalodīga Latvijā dzīvojoša meitene. Apvienojāmies un noķērām putnu, abas ielēcām mašīnā un braucām uz klīniku. Putns pārbijies, ietīts šallē, izrādījās samežģīts spārns, klīnikā ieteica vest uz "Ulubeli", jo viņi putnus nogādā speciālā putnu patversmē. Tā putns nokļuva drošībā ar cerību uz dzīvi.
Nesaskatīji simbolismu notikušajā?
Tajā, ka latviešu un krievu meitenes uz Brīvības ielas glābj baltu putnu, kas ir brīvības simbols? Saskatīju, tas lika parādīties zosādai. Papildus visam, putnu glābām aprīļa sākumā, kad karš Ukrainā bija tik tikko sācies.
Vai nesaskaries ar negatīvismu saistībā ar mīlestību pret dzīvniekiem, vēlmi palīdzēt?
Ir, kas saka – visus jau neizglābsi, tāda ir daba, tā tam jābūt. Uzskatu, ja man ir iespēja palīdzēt, ja zinu, kur zvanīt, kur vest, kā palīdzēt, kāpēc to nedarīt? Arī es esmu daļa no dabas. Jā, visiem nepalīdzēsim, bet to arī nevajag, ja katrs palīdzētu tiem, kas deguna priekšā ar to būtu gana.
Seriāls par kriminālo pasauli "Rīgas vārti" TV3 ekrānos jau no 2. februāra, ceturtdienās, pulksten 22.05! Nepalaid garām!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
