"Narkobarona meita, zelta krāsas zābaciņos!" Lelde Dreimane par lomu seriālā "Rīgas vārti"

Pastāsti par to, kā nokļuvi seriālā "Rīgas vārti"?

Filmēšanās notika laikā, kad bija pandēmijas starpposms, režisors Ričardas Vitkaitis uzaicināja uz pārrunām, parunājām. Man bija paredzēta cita loma, bet beigās ieguvu galveno sieviešu lomu, atveidoju narkobarona meitu Miu Vaitu. Ļoti priecājos par piedāvājumu, jo nekas īsti vēl nenotika un tā bija iespēja radoši izpausties. Visi strādāja no sirds, bija sailgojušies pēc darba.

Narkobarona meita?! Kā noskaņojies lomai?

Seriālā mana varone kārto darījumus, brauc uz ostu, menedžē procesu, tieša sakara ar "narkotikām" nebija, tāpēc īpaši nekā nenoskaņojos. Ikdienā mēs visu laiku menedžējam savas dzīves.

Seriāls tikai par noziedzīgo pasauli?

Visur klātesošas ir arī attiecības – romantiskas attiecības, attiecības starp tēvu un meitu. Manai varonei beigās jāizvēlas mīlestība vai bizness, mīlestība vai tēva respekts. Ko izvēlējās mana varone? To jau drīzumā redzēsiet TV ekrānos!

Kā bija sastrādāties ar lietuviešu aktieri Mantasu Zemleckasu, kurš seriālā atveido galveno vīriešu lomu?

Viņš ir ļoti talantīgs aktieris, ļoti izskatīgs vīrietis, bauda strādāt kopā. Viņš ļoti nopietni piegāja darbam, ar milzīgu atdevi lomai. Interesanti, ka režisors ar mani runāja krieviski – viņa pateiktais man bija jāsaprot latviski, tad jāpārtulko galvā angliski un jāpasaka, jo mana varone runāja angļu valodā. Ar Mantasu sarunājāmies angļu valodā gan filmējoties, gan ārpus laukuma.

Laba angļu valoda tev ir no laika, kad strādāji par modeli?

Jā, tad apbraukāju daudzas pasaules vietas un sazinājos angliski, kā nekā tā ir internacionāla valoda. Skolā ielika labus pamatus. Runāt man nav barjeru, nekad nav bijušas. Ar māsu nesen bijām Parīzē, es zinu pāris vārdus franciski, tos izmantoju veikalos, kafejnīcās. Saprotu, jo vairāk runāju, jo labāk sanāk.

Mīlestība uz skatuves un kino, kā ir tēlot mīlestību, īpaši ja mājās ir savs cilvēks?

Teātra direktors Juris Žagars, kurš ir arī lielisks aktieris, saka, ka uz skatuves vajag mīlēt pa īstam, bet līdz pulkstenis diviem, ja pēc diviem joprojām mīli savu partneri, tad neesi profesionāls aktieris. Tas ir tik precīzi pateikts. Uz skatuves, filmējoties mīlam pa īstam, " līdz kaulam", bet kad beidzas ainas filmēšana, vai kad nokāp no skatuves dēļiem, tad viss, sākas reālā dzīve.

Atceroties filmēšanas procesu, kas liek pasmaidīt?

Galvenokārt filmējos ārā, bija ziema, aukstums, mīnuss grādi. Par tēliem rūpējās lietuviešu stiliste, kurai seriāls bija pirmais darbs TV. Viņa parasti darbojās ar modes pasauli, veidojot kostīmus fotosesijām. Mans tēls bija tāds, ko var likt uz žurnāla vāka, bet viņa neaizdomājās, ka būs jāspēlē ārā ziemā. Manam tēlam bija raksturīgi zelta zābaciņi ar spicu papēdīti, tajos arī skrēju pa mežu, sniegu, ledu – visiem bija smieklīgi.

Kā cīnījies ar aukstumu starplaikos?

Mums bija brīnišķīga komanda, kas parūpējās par termo sildītājiem, ko ielīmēju zābakos un zem apģērba, tā varēja izturēt saltumu.

Tev ir arī lieliska pieredze, filmējoties turku seriālā "Düğün Dernek"!

Jā, ir tāda pieredze. Turkiem seriāls patika, tāpēc uzņēma arī otro filmas daļu, kurā arī piedalījos. Sekoja vēl piedāvājumi, ko nepieņēmu, jo esmu štata aktrise Dailes teātrī un nevaru tik ilgi būt prom no teātra. Šobrīd jūtos lieliski, atrodoties štata aktieru sastāvā, tas sniedz drošības sajūtu. Man patīk gan filmēties, gan spēlēt teātri, nespētu pateikt, kas sirdij tuvāks.

Nav sapņa par Holivudas filmām, vēlme riskēt un doties – iekarot Ameriku?

Nekur jau nav jābrauc Holivuda bieži vien ierodas pie mums. Laiku pa laikam Latvijā tiek filmētas Holivudas filmas, esmu spēlējusi epizodisku lomu. Džons Malkovičs iestudē izrādi, tā ir tā pati Holivuda.

Runājot par Holivudu, nereti aktieri spēlē viena tipāža lomas, viena veida filmās, tev ir izteikti vizuālie dotumi, vai tas neietekmē tev piešķirtās lomas?

Jā, visi zina, ka Brūss Vilis izglābs pasauli. (smejas) Man tā nav, saņemu dažādu lomu piedāvājumus, man ir interesanti spēlēt. Esmu gan pūkains vilks, gan fanātiska katoliete Kristiana, gan Terēze, kuras mērķis ir atrast viengabalainību. Prieks, ka ir iespēja nepārtraukti atklāt ko jaunu un iepriecināt skatītājus ar ko negaidītu.

Vai ir viegli iziet no lomām? Kā nekā tu iejūties otra ādā, daudz laika pavadi cenšoties izprast tēla emocijas, personību!

Lomas bieži velkas līdzi, ļoti jāstrādā ar sevi, lai tā nebūtu, jo lomām patīk nākt līdzi. Ikviena loma pamaina psihofizisko stāvokli, jo ielaid sevī vēl vienu dvēseli ar kuru uz laiku ir jāsadzīvo. Savas lomas vienmēr cenšos attaisnot, saprast, rīcības, atrast ko kopēju, pretējā gadījumā būtu ļoti grūti spēlēt ko tādu, kas ir pret maniem principiem un sirdsapziņu.

Vai no lomām ko aizgūsti arī pati sev?

Uzskatu, ka cilvēks visu laiku aug, mainās, pilnveidojas. Mēs nestāvam uz vietas, nepārtraukti meklējam sevi, lomas nereti palīdz paskatīties uz lietām no citas puses, cita skatu punkta, kas atkal ļauj izdarīt secinājumus.

Kāda loma mūzikai, dziedāšanai ir tavā dzīvē?

Es dziedu, teātrī pilnveidojam vokālās prasmes pie Ilzes Dzenītes. Aiz kalniem nav sezonas noslēguma koncerts, ko veido Gints Andžāns, interesanti, kas tur būs. Es varu iztēloties sevi uz skatuves dziedam solo projektā, bet interesanti, kurš vēlētos manī klausīties?! (smejas)

Seriāls par kriminālo pasauli "Rīgas vārti" TV3 ekrānos jau no 2. februāra, ceturtdienās, pulksten 22.05! Nepalaid garām!